Šonedēļ ienācējam Valkas ģimnāzijā var šķist, ka viņš atrodas ja ne gluži augstā Eiropas institūcijā Briselē, tad vismaz kādā starptautiskā izglītības centrā.
Ik dienu mācību iestādē vairākas reizes stundu zvana vietā ieskanas Eiropas Savienības himna, ko pavada paziņojumi par stundas beigām vai sākumu dažādu valstu valodās.Izprot valodu nozīmiTā šogad ģimnāzijas valodu skolotāju metodiskā komisija ir izdomājusi atzīmēt Eiropas Valodu dienas, kurām šonedēļ ir veltīti pasākumi daudzu Eiropas Savienību valstu skolās. Ģimnāzijas direktores vietniece ārpusstundu darbā Una Grāve stāsta, ka katru dienu minētie paziņojumi, kā arī sasveicināšanās skaļrunī atskan kādā no Eiropas Savienības valstu valodām. Pirmdien skanēja angļu, otrdien – franču, trešdien – dāņu, bet šodien – spāņu valoda. “Eiropas Valodas dienas atzīmējam katru gadu, bet šogad izdomājām šādu variantu. Vēlējāmies, lai daļu Eiropas valstu valodu dzird visi skolēni,” saka U. Grāve. Tekstus atskaņošanai ierunāja skolēni, kuri mācās attiecīgo svešvalodu un tās apgūšanā sasnieguši jau labu līmeni. Ar dažiem no viņiem tikos arī es.11. klases skolnieks Ruslans Hodorkins, kurš tekstu ierunājis angļu valodā, atzīst, ka Valodu dienas viņa attieksmi pret svešvalodām nav ietekmējusi, jo to nozīmi dzīvē viņš sapratis jau sen. “Man patīk mācīties citu valstu valodas, jo zinu – dzīvē tas man būs vajadzīgs un valodu zināšanas lieti noderēs. Pamatīgāk apgūstu angļu valodu, bet šogad sākšu mācīties arī vācu valodu. Man svešvalodas padodas diezgan labi. Šovasar braucu ekskursijā līdz Francijai. Mums bija vairākas pieturvietas Polijā un Vācijā. Tad izlēmu, ka jāsāk mācīties vācu valodu, jo Vācija ir liela valsts, tā nemaz tik tālu nav, tādēļ nospriedu, ka bez prasmes sazināties vāciski nākotnē neiztikšu. Vispār ceļojumos uz ārzemēm vislabāk var saprast, cik ļoti nepieciešamas ir svešvalodu zināšanas,” apliecina R. Hodorkins.Vajadzīgs arī talantsSavukārt spāņu valodā paziņojumus par nākamās stundas sākumu ir ierakstījusi 12. klases skolniece Arta Paula Nuķe. Viņa šo valodu nopietni sākusi apgūt šovasar. “Ilgāk esmu mācījusies krievu un angļu valodu, bet šogad radās iespēja pievērsties arī spāņu valodai, jo visus trīs vasaras mēnešus nodzīvoju Spānijā. Mācījos individuāli. Sākumā bija diezgan grūti, bet nu jau esmu tam tikusi pāri. Domāju, ka svešvalodu apguvē ir vajadzīga ne tikai uzņēmība, bet jābūt arī talantam. No tā, kā man ir veicies ar angļu un spāņu valodas apgūšanu, var secināt, ka man piemīt šīs dotības. Uzskatu, ka dzīvē noderēs arī krievu valoda,” saka A. P. Nuķe.Ģimnāzijā var sastapt arī skolēnus, kuri labi runā igauniski. Tāda ir Ērika Tomiņa. “Es labi pārvaldu šo valodu, jo man tētis ir igaunis. Pēc manām domām, būtu labi, ja mūspusē būtu vairāk cilvēku, kuri prastu igauņu valodu, jo Igaunijā iedzīvotāji nelabprāt runā krieviski, un arī igauņi varētu mācīties latviešu valodu. Abas robežpilsētas no tā tikai iegūtu,” secina Ē. Tomiņa.Skolniece atzīst, ka arī pati ir ieguvēja, jo Igaunija Valkai ir gluži līdzās, tādēļ labi redzamas arī iespējas kaimiņvalstī. Valodas zināšanas tikai atvieglo to izmantošanu.Visi uzrunātie ģimnāzisti atzīst, ka svešvalodu zināšanām mūsdienās ir liela nozīme. Vairāku valodu pārzināšana vairo nākotnes iespējas un atvieglo gan mācības, gan darba meklējumus citās valstīs. Tas ir arī pedagogu nopelns, kuri izpratni par valodu prasmes lomu māca ne tikai stundās, bet veicina arī ar dažādām aktivitātēm.
