Stopošana uz šosejām, protams, ir jauniešu nodarbošanās, kaut gan esmu lasījis, ka vecums šim pārvietošanās veidam nav šķērslis. Pagājušās nedēļas nogalē par to pārliecinājos, cenšoties no Ķeguma nokļūt Jēkabpilī.
Stopošana uz šosejām, protams, ir jauniešu nodarbošanās, kaut gan esmu lasījis, ka vecums šim pārvietošanās veidam nav šķērslis. Pagājušās nedēļas nogalē par to pārliecinājos, cenšoties no Ķeguma nokļūt Jēkabpilī.
Mana stopotāja pieredze nav liela. Jaunībā to darīju bieži, jo tad bija īsta stopotāju kustība ar talonu grāmatiņām, no kurām izplēsa talonu par nobraukto kilometru skaitu un atdeva šoferim. Tie autovadītāji, kuri savāca daudz talonu, saņēma īpašas prēmijas un balvas. Stopošana reizēm izvērtās par sava veida sacensību — kurš pirmais nokļūs līdz mērķim. Man ir gadījies stopot arī Dānijas ceļos, bet vēl pagājušajā gadā to darīju Valkas rajonā. Jāatzīst, ka vietā, kur tevi labi pazīst, vienmēr gadīsies kāds paziņa ar automašīnu.
Ja stopotājs ir cilvēks vecumā virs 50 gadiem, tad skaidrs, ka viņam kaut kas nav kārtībā. Lai kādi apstākļi to liktu darīt, autovadītāji uz viņu skatīsies aizdomīgi. Man šķita, ka uz šosejas, kur minūtes laikā pabrauc garām vismaz 20 automašīnu, atradīsies kāda žēlsirdīga sirds. Itin ātri sapratu, ka cerēt uz iekļūšanu vieglajā automašīnā ir naivi. Tomēr līdz galamērķim nokļuvu. Pirmais pakešlogu pārvadāšanas busiņš apstājās, kad biju nogājis apmēram sešus kilometrus. Pēc dažām pārmītām pieklājības frāzēm un vispārīgiem jautājumiem sapratu, ka daudz runāt nevajadzēs. Autovadītājs un logu montāžas meistars Viktors nepilnas stundas laikā paspēja izstāstīt gandrīz visu savu dzīvi. Acīmredzot šim komunikablajam puisim braukājot mašīnā pietrūka iespēju parunāties. Otrs busiņš no Daugavpils uz Rīgu veda maizi, bet atceļā savāca tukšās kastes. Jautāts, kāpēc šoferis uzņēmis tādu aizdomīgu tipiņu kā es, viņš atzinās, ka jaunībā Krāslavas rajonā pats daudz stopojis un tagad cenšas izpalīdzēt visiem. Mums izvērsās interesanta saruna par maizi. Abi autovadītāji bija krievi.
Stopot mani mudināja uzziņu dienesta 118 informācija, ka no Ķeguma uz Jēkabpili dodas tikai viens autobuss pusdienlaikā, bet vienīgais vilciens — ap četriem pēcpusdienā. Kā vēlāk noskaidroju, patiesība ir pavisam cita, bet uzziņu dienestā nav informācijas par tranzītsatiksmes līdzekļu atiešanas laiku.
