Nesen no Portugāles atgriezās starptautiskā projektā “E-LINK” iesaistītie valcēnieši, kuri iepazinās ar sadarbības partneru e-apmācības pieredzi. Viņi šo braucienu uzskata par veiksmīgu.
Nesen no Portugāles atgriezās starptautiskā projektā “E-LINK” iesaistītie valcēnieši, kuri iepazinās ar sadarbības partneru e-apmācības pieredzi. Viņi šo braucienu uzskata par veiksmīgu.
Pateicoties valcēniešu sadarbībai ar Ekero pašvaldību Zviedrijā, izveidojās starptautisks e-apmācības projekts. Tā ietvaros valcēnieši nesen viesojās Portugālē, kur iepazinās ar šīs valsts pieredzi e-apmācībā.
Uz Portugāles pilsētu Sinešu devās Latvijas – Igaunijas institūta direktore Unda Ozoliņa, viņas vietniece Laila Ontensone un Izglītības pārvaldes priekšsēdētājas vietnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Rolands Rastaks. Projektu finansē Eiropas Savienības programma “Socrates”.
Tālmācība pasaulē kļūst aizvien populārāka un pieprasītāka. “Mēs ar tālmācības iespējām iepazināmies pirms diviem gadiem. Zviedru skolotājs Tonijs Makariks uzrakstīja projektu, kurā mēs bijām vieni no partneriem,” atgādina U. Ozoliņa.
Valcēnieši uzņemas līdera lomu
Projektā bija paredzēti dalībnieki no Zviedrijas, Velsas, Portugāles, Itālijas, Latvijas un Igaunijas. Projektu izskatīja katrā valstī un pēc tam katras valsts aģentūra sazinājās ar visiem pārējiem dalībniekiem, lai uzzinātu, vai šis projekts ir atbalstīts. Velsā projektu neatbalstīja, bet Zviedrijas partneri skolas pārstrukturizācijas dēļ no projekta izstājās. Vadošā partnera lomu uzņēmās valcēnieši. “Mūs satrauca, ka e-apmācībā esam bez pieredzes, bet sākotnējās bažas, ka ar projekta vadīšanu netiksim galā, izrādījās nepamatotas. Projektu pārplānojām un decembrī pie mums viesojās portugāļi un itāļi,” atceras U. Ozoliņa. Šajā projektā paredzēts, ka līdzekļi tā turpināšanai jāpieprasa katru gadu un jāatskaitās par iepriekšējā paveikto. Iespējams iesaistīt arī jaunus partnerus. Projekta turpinājumā uzaicināti piedalīties somi no Valkas sadraudzības pilsētas Tornio. Ar viņiem valcēniešiem ir bijuši kontakti arī citos projektos. Jūnija beigās būs atbilde par projekta turpināšanas iespēju. Lai arī konkurence ir liela, U. Ozoliņa cer, ka projekts tiks atbalstīts.
Vizīte uzskatāma par veiksmīgu
Portugālē valcēnieši iepazinās ar mājinieku un citu projekta dalībvalstīs sasniegto. “Portugāļu partneri bija padomājuši ne tikai par darbu, bet nedaudz parādīja arī savu valsti un tās dabu. Šādu projektu priekšrocības ir tādas, ka iepazīstam ne tikai mums interesējošo sfēru, bet redzam arī attiecīgās valsts sadzīves aspektus. Man patika portugāļu kolēģa Paulo sacītais: ja cilvēki visā pasaulē iepazītos viens ar otru tā kā mēs, visticamāk, ka karu nebūtu,” stāsta U. Ozoliņa.
Viņa uzskata, ka e-apmācības lietās visvairāk bija pastrādājuši tieši portugāļi, jo viņi sameklēja visu pieejamo informāciju par šo apmācības veidu, par e-apmācības platformām. Materiālu kopa bija sagatavota 6000 lappušu apjomā. Itāļi ziņoja, ka viņu valstī ir pieņemti noteikumi, kuri veicina tieši e-apmācības veidu. 2005. gads Itālijā ir izsludināts par e-apmācības gadu. Arī igauņiem bija rūpīgi sagatavots ziņojums. Igaunijā sešas augstskolas ir apvienojušās kopīgā tīklā, un viņi jau strādā pie tā, lai arī arodizglītību varētu apgūt ar e-metodi. “Mēs vairāk runājām par Latvijas Universitātē (LU) piedāvātajām iespējām, jo Valkā ir tās filiāle. Stāstījām arī par to, kādi citu augstskolu apmācības piedāvājumi publiski piejami internetā. Līderi šajā ziņā, protams, ir LU un Tehniskā universitāte,” nešaubās U. Ozoliņa.
E-apmācība ir ekonomiski izdevīga
Lai organizētu e-apmācību, noteikti vajadzīga pieeja internetam un attiecīgais tehniskais nodrošinājums. Tomēr pats galvenais procesā ir īpaši apmācīti skolotāji, kuri prot strādāt šādā veidā. Nepieciešamas arī īpaši sagatavotas programmas. Ir svarīgi atbildēt uz jautājumu — kāpēc jāmācās tālmācības režīmā? “Dzīve mainās. E-apmācība ir ekonomiski izdevīga. To var īstenot lielākam cilvēku lokam. Piemēram, ja Valkā notiek kāds seminārs, tad visi tā dalībnieki ierodas notikuma vietā. Ja visos pagastos būtu internets un nepieciešamā aparatūra, tad semināra dalībnieki varētu sazināties, atrodoties mājās vai pagasta interneta pieejas punktā. Domāju, ka šis apmācības veids neizskaudīs tradicionālo, bet kalpos kā papildu līdzeklis tradicionālajai apmācībai,” uzskata institūta direktore. Ja projektu ļaus turpināt, tad paredzēts izdot ceļvedi skolotājiem par to, kā veidot apmācības programmu. Tajā būtu arī šīs apmācības pamatprincipi. Ņemot vērā visu partneru uzcītību un ieinteresētību, tas varētu izdoties.
Okeāna piekrasti valsts aizsargā
U. Ozoliņa un R. Rastaks iepriekšējo reizi Portugālē viesojās 1998. gadā kopā ar “Sudmaliņu” folkloristiem izstādē “Expo”. Šoreiz kopā ar igauņu kolēģiem bija laiks pastaigāt arī pa Lisabonu. “Tur skaisti aug palmas, kokos redzami mandarīni. Apstādījumus veido gan apelsīnu, gan mandarīnu koki, turklāt garāmgājēji šos augļus neaiztiek. Pārsteidza tas, ka kokā vienlaicīgi redzami gan nākamās ražas ziedi, gan jau gatavi augļi,” stāsta U. Ozoliņa. Simuša, kurā dzīvoja valcēnieši, atrodas okeāna krastā. Tur ir dzimis pazīstamais jūrasbraucējs Vasko de Gama. Viņam Simušā uzstādīts piemineklis. Mājinieki bija parūpējušies, lai valcēnieši apskatītu okeānu ne tikai pilsētas robežās, bet arī stundu garā ekskursijā ar autobusu patālu no pilsētas, kur okeāns redzams pirmatnējā veidā bez tūristu un viesnīcu klātbūtnes. Tāpat kā Latvijā Gaujas nacionālais parks, tur šī okeāna piekraste ir visnotaļ aizsargājama. Šajā joslā aizliegta jelkāda būvniecība un saimnieciskā darbība. Tur patiešām skatāma daba pirmatnējā veidā. Okeāna krastā ir daudz mazu pilsētiņu, kurās mīt atpūtnieki un tūristi. “Mūs pārsteidza ziedu bagātība valstī. Redzējām lefkoju, frēziju un Alpu vijolīšu dobes. Visas tās puķes, kas Latvijā aug podiņos, Portugālē redzamas puķu dobēs. Interesanti, ka reizē ar pavasara puķēm ziedēja arī salmenes. Tulpes un narcises gan jau bija noziedējušas,” atceras U. Ozoliņa. Viņai patika Portugāles arhitektūra. Katrā daudzdzīvokļu mājā ir kaut kas tāds, kas to atšķir no pārējām. Balkoni veidoti ieapaļās formās. Undai kā ziemeļniecei nebija pieņemami, ka tur pieņemts veļu žāvēt balkonā, ieskaitot pat intīmākos apģērba gabalus. Šādas ainavas redzamas pat Lisabonas centrā. Veļas auklu bīda ar ritentiņiem, pārvelkot no viena balkona uz otru. Dažviet šī aukla stiepjas pāri ielai.
Tinteszivs nokrāso zilu muti
Portugāļu valodā ir daudz šņāceņu. “Kad atvadu vakariņās skolas direktors pasūtīja kafiju sešiem cilvēkiem, mums kļuva skaidrs, jo viņš sacīja — seš kafeš. Sapratām, ka latviešu un portugāļu valodas ir no viena zara. Toties ar igauņu valodu portugāļiem nav nekā kopēja,” smaida U. Ozoliņa. Piemēram, 10 portugāliski ir deš.
Brauciena laikā latvieši centās nobaudīt portugāļu ēdienus. Ēdienkartē sastopama gan liellopu, gan cūkgaļa un, protams, dažnedažādas okeāna zivis. Projekta ietvaros tā dalībniekiem maksā dienas naudu iztikai, tāpēc varēja nogaršot dažādus nacionālos ēdienus. Kādā nelielā krodziņā šķita dīvaini, ka sienas ir flīzētas. Tas atgādināja operāciju zāli. “Varbūt, ka tas ir saistīts ar kaut kādām sanitārajām normām. Jutām nelielu hlora smaku. Iespējams, ka karstā laikā zivju krodziņā šāda sterilitāte ir vajadzīga,” prāto Unda. Krodziņa apmeklētājs pats izvēlas svaigu dzīvu zivi, bet pavārs to sagatavo un pasniedz. Restorānos lielākā daļa personāla runā angliski, tāpēc sazināšanās problēmu nebija. Valcēniešu pasūtītā grilētā zivs bijusi garšīga. Ēdienkartē ir norādīta zivs cena par kilogramu, bet nav nekādu sarežģījumu to sadalīt divās vai trīs daļās. Valcēniešiem garšoja arī cūkgaļas ēdieni. Migašs ir maizes un ūdens sajaukums, kas izcepts kā pankūka. To pasniedz ar ceptas cūkgaļas, apelsīna un citrona šķēlītēm. Portugāļu virtuvē ir tradicionāli dažādi gaļas maisījumi, piemēram, ceptu cūkgaļu pasniedz kopā ar desu un arī ar asinsdesu, kas kūpināta skurstenī. “Igauņu kolēģi kādā maltītē mielojās ar tinteszivi. Mums tas likās ļoti smieklīgi, jo viņu mutes izskatījās kā pēc melleņu ēšanas. Prātojām, ko igaunīši iesāks, jo jāturpina itin nopietnas sarunas. Tomēr zilais tonis pazuda ātrāk nekā tas notiek pēc melleņu ēšanas. Nokļūstot līdz desertam, mute atguva dabīgo toni,” smej Unda. Zivis mēdz gatavot kopā ar krevetēm, citiem vēžveidīgajiem un gliemežiem. Ēdienu pasniedz tādā konsistencē, kas atgādina starpposmu starp sautējumu un zupu. Portugāļu virtuves ēdieni nav asi, tomēr gana atšķirīgi no Latvijā gatavotajiem tradicionālajiem ēdieniem.
Jautāta par cenu līmeni Portugālē, U. Ozoliņa uzskata, ka tur dzīve ir dārgāka nekā Latvijā. “Tas, protams, ir atkarīgs no konkrētā veikala. Arī Rīgā ir veikali, kurus mēs nekad neapmeklējam. Piemēram, Lisabonā vecpilsētā neredzējām nevienu pārtikas veikalu. Acīmredzot tur visvairāk mīt pilsētas viesi, kuri izmanto sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus. Pārtikas veikalos skatītās cenas ir nedaudz augstākas kā Latvijā. Arī apģērbi maksā dārgāk, bet kādā tirdziņā vienā no Lisabonas skvēriem par 10 – 20 eiro varēja nopirkt jebkādu apģērba gabalu. Portugāle tūristiem ir visnotaļ interesanta pilsēta.
