Šorīt Strenčos piestāj plosts pēc desmitās, tātad apaļas dzimšanas dienas peldējuma.
Šorīt Strenčos piestāj plosts pēc desmitās, tātad apaļas dzimšanas dienas peldējuma. Vienīgais vecais plostnieks Juris Smalkais ar šo braucienu ir visnotaļ apmierināts un uzskata, ka jaunieši šo amatu ir iemācījušies.
“Pēc izbrauciena ar plostu cilvēka galva kļūst tīrāka. Mums vajadzētu domāt arī par Gaujas krastu tīrību, par to sakārtošanu,” spriež vecais plostnieks, kurš šo darbu darīja no 1951. līdz 1958. gadam. “Domāju, ka plostnieki bija brīvi cilvēki un viņi darīja savu darbu. Plostnieki bija laimīgi, ja sievas viņus gaidīja mājās. Patiesībā plostu vīriem romantikas bija pamaz – ne viens vien pārlauza kāju un satraumēja rokas. Šī izklaide, ko baudām tagad, ir pavisam atšķirīga no īstā plostnieku darba,” apcer Mārtiņš. Viņš šajā braucienā bija plosta pēdējās plenes stūrmanis.
Savukārt Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna ir debitants. Viņš ir braucis uz plosta Daugavā un atzīst, ka tas bijis garlaicīgāk. Gauja esot interesantāka upe.
“Man ļoti patika šis brauciens. Upe ir lieliska, un plostnieku aktivitātes bija jaukas, turklāt visi bija ļoti draudzīgi. Es cienu cilvēkus, kuri ir spējīgi aizsākt tik skaistu tradīciju,” stāsta igaunis Meks Metuss. Viņš ir students Tartu universitātē un dzīvo Dienvidigaunijā netālu no Latvijas robežas. Šoreiz, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, uz kuģa plīvoja arī Igaunijas karogs.
Arī politiķis un dabas draugs Dainis Īvāns apbrīno cilvēkus, kuri likuši pamatus plostniecības tradīciju atdzīvināšanai. “Domāju, ka Latvijas cilvēkus var dalīt divās kategorijās – tajos, kuri ir bijuši uz plosta, redzējuši Gauju, saprot, kas ir dzīve, un tajos, kuri šo prieku nav baudījuši. Izjust sevi kā cilvēku var tikai šādā veidā. Šim pasākumam ir vēl viena jēga – vīri dara svētīgu darbu, saglabājot izzudušas profesijas iemaņas. Mēs nezinām, kad pie visām enerģētiskajām krīzēm šīs iemaņas nākotnē var atkal ievajadzēties. Upe mums dod gan fizisko, gan garīgo enerģiju,” pārliecināts D. Īvāns. Viņš savulaik ir daudz rakstījis par plostniecību Daugavā, domājis par plostniekiem, taču dzīvē izjūtas uz plosta baudīja pirmoreiz.
“Katrai plostošanas reizei ir bijis kaut kas atšķirīgs, tikai tam gadam raksturīgs. Šoreiz mani pārsteidza, ka bija ieradušies igauņi, kuri ir izveidojuši mežabrāļu muzeju pie Apes. Šogad arī izveidojām fotogrāfiju izstādi un demonstrēsim uzņemtās videofilmas,” gandarīta Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane.
