“Rīt – stiprāki nekā šodien!” Ar tādu moto aizvadītajā piektdienā Smiltenē uz Latvijas Pašvaldību savienības 26. kongresu sapulcējās delegāti no 97 Latvijas pašvaldībām un lūgtie viesi, arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Kongresa moto atbilst katra Latvijas iedzīvotāja interesēm, pasākuma atklāšanā uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Taču no kongresā dzirdētā ir nojaušams – pašvaldību stiprināšana nozīmē 2009. gadā realizētās administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu Latvijā.
Pašvaldību reforma nav pabeigtaUz to uzskatāmi savā uzrunā LPS kongresa delegātiem norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, uzsverot, – “runājot par pašvaldību spēku, ir jāsāk ar pašvaldības sistēmas attīstību”. “Gan publiskajā, gan profesionālajā vidē ir aktuāls jautājums par tālākajām pārmaiņām pašvaldību un reģionu pārvaldes sistēmā. 2008. gadā pieņemtā pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma pēc būtības nav pabeigta. Šodienas situācija rāda, ka pašvaldību sistēmā ir pietiekami nepilnību. Ir jāmin pašvaldību funkciju samērojamība ar pieejamo finanšu resursu apjomu, normatīvā regulēšana, kvalitāte un citi jautājumi. Tāpēc uzskatu, ka jārunā par nākamajiem soļiem pašvaldību sadarbības un apvienošanas jautājumos un priekšplānā jāizvirza nevis formas, bet mēroga un satura jautājums,” norādīja K. Gerhards. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vienlaikus atgādināja pašvaldību līderiem, ka viņu uzdevums ir veltīt uzmanību savas teritorijas ilgtermiņa attīstībai, kā arī aicināja uzsākt nopietnu, izsvērtu diskusiju par tālāko pašvaldību sistēmas attīstību, respektējot iedzīvotāju viedokli.Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanai daļu savas uzrunas atvēlēja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, aicinot veidot lielākas pašvaldības struktūras ar lielākām funkcijām un lielākām finansēm. A. Bērziņš arī pateicās pašvaldībām par sadarbību. Viņš ir atteicies kandidēt uz Valsts prezidenta otro pilnvaru termiņu, un šovasar Latvijai tiks izraudzīts jauns Valsts prezidents.
Vēlas tikt sadzirdētiLPS savā 26. kongresā Smiltenē pieņēma vairākas rezolūcijas: par izglītības finansēšanas reformu, skolu tīklu, pašvaldību iespējām iesaistīties komercdarbībā, sadarbību ar Valsts kontroli un pašvaldību vēlēšanu perioda palielināšanu (uz pieciem gadiem, nevis četriem, kā līdz šim). Pašvaldības jau tagad raizējas, ka jaunais pedagoģisko darbinieku finansēšanas modelis (Izglītības un zinātnes ministrija šo modeli plāno ieviest no šā mācību gada 1. septembra – redakcijas piezīme) tām radīs papildus finanšu slogu. Proti, būs nepieciešams palielināt atalgojumu pirmsskolas izglītības iestādēs, līdzsvarot atalgojumu tiem darbiniekiem, kurus valsts nefinansē un palielināt atalgojumu skolotājiem, kuru ienākumi samazināsies, ierobežojot darba apvienošanas iespējas. Tāpēc LPS aicina valdību un Saeimu, piemēram, palielināt atskaitījuma likmi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldībām, lai kompensētu jaunā modeļa radītos papildu izdevumus pedagogiem un pašvaldības finansētajam personālam. LPS kongress arī nolēma sasaukt speciālu LPS Domes sēdi, kas būtu veltīta nepieciešamo izglītības strukturālo reformu izvērtēšanai. Piemēram, pašvaldības aicina valdību sadarboties, panākot, lai pirmsskolas un sākumskolas atrastos pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai un lai tiktu noņemti šķēršļi mazu izglītības iestāžu efektīvai pārvaldībai.“Aktuāls ir viss, ko kongresā runāja. Jautājums ir tikai, kas no tā tiks ņemts vērā, vai kāds to dzirdēja un vai kāds rezolūcijās ierosināto gribēs darīt,” pēc LPS 26. kongresa “Ziemeļlatvijai” atzīst Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.Arī Strenču novada mērs ir vienisprātis ar kolēģiem, ka situācija izglītības nozarē prasa nekavējošu risinājumu, savukārt par varbūtēju administratīvi teritoriālās reformas turpinājumu teic, ka no pašvaldību apvienošanās nebaidās. “Es vienīgi vēlos saprātīgu, visiem skaidru un valstij un cilvēkiem izdevīgu risinājumu, lai pašvaldības sniegtie pakalpojumi patiesi ir pieejami saprātīgā attālumā,” piebilst J. Pētersons.LPS 26. kongresu Smiltenē, kultūras centra telpās, rīkoja LPS sadarbībā ar Smiltenes novada domi. “Esam priecīgi par labo sadarbību ar pašvaldību un smilteniešiem. Uzņemšana mums ļoti patika,” ir gandarīta Maija Pētermane, LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos.
