“Dodies uz mežu pēc lielās sēnes, bet savā groziņā redzi tikai piecas gailenes! Pārdomas…Toties stabili, ka pastaiga izdevusies!”
Tā raksta valcēniete Santa Ādamsone savā Facebook profilā. Šaubas par to, vai mežā sēnes aug, nu jau kādu laiku nevienu nemoka. Daba turpina lutināt sēņotājus, un jau trešo nedēļu laikapstākļi ir bijuši labvēlīgi, lai mūsu meži būtu pilni gaileņu, bērzlapju, beku un, protams, arī sēņotāju. Ir vairāki sēņotāju tipi ‒ vieni iet uz mežu, lai nopelnītu, citiem garšo sēnes un ir vēlme papildināt krājumus ziemai, vēl kāds vēlas patīkami un lietderīgi pavadīt laiku, bet atradīsies arī tādi, kuri, dodoties sēņot, apvieno visu šeit minēto.
Ko un kā darīt, ja esat nolēmis uzsākt sēņotāja gaitas? Vislielākās varētu būt bažas par to, kuru sēni likt grozā, bet kuru ne. Te labs palīgs būs Latvijas valsts mežu izstrādātais “Latvijas sēņotāju ceļvedis”, kas atrodams www.lvm.lv. Tajā apkopoti 50 pazīstamāko un biežāk sastopamo ēdamo un indīgo sēņu apraksti un zīmējumi, kā arī sēņu kalendārs, ēdienu receptes un konservēšana. Aizvien populārāki kļūst sēņošanas maršruti, un pats jaunākais ir tapis tepat mūsu reģionā ‒ Strenču novadā. Cerēt, ka gids parādīs labākās sēņu vietas, gan nevajag, jo sēņošana tomēr ir process, kurā ietilpst prieks un sajūsma par paša atrastu guvumu. Par to var pārliecināties sociālo tīklu lietotāji, jo katrs sevi cienošs sēņotājs, pirms nogriezt skaistāko beku, noteikti to nofotografēs.
Ja sēņošanā esat iesācējs, vislabāk ir aprunāties ar pieredzējušiem kolēģiem. Jebkurš pateiks, ka nevajag likt grozā sēnes, kuras nepazīstat vai par kurām šaubāties. Sēņot patīk daudziem, bet jāatceras, ‒ ja esat atnesuši sēnes mājās, tās svaigas nedrīkst ilgi glabāt. Sēnes ir jānotīra un jāgatavo. Izrādās, saindēties var ne tikai, apēdot indīgas sēnes, bet arī no vecām sēnēm.
