Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolā otro gadu bērni tiek aicināti iesaistīties teātra un sporta pulciņā. Ko nozīmē teātris un kas ir sports, zina teju katrs. “Ziemeļlatvija” devās noskaidrot, kas īsti iznāk, apvienojot abas šīs jomas.
Iepriekš “Ziemeļlatvijas” rīcībā nonāca informācija, ka Smiltenes novadā šī ir viena no retajām izglītības iestādēm, kurā tiek piedāvātas šādas nodarbības. Intervija norunāta pulciņa vadītājas, skolotājas un dzejnieces Regīnas Melzobas kabinetā, kur reizi nedēļā skolēni pulcējas uz nodarbībām. Ir piektdiena, mācību stundas beigušās, skolēni varētu doties mājās un sākt izbaudīt brīvdienas, bet nē. Ieradušies arī dažāda vecuma bērni, kuri ne tikai vēlas izteikties, bet arī gatavi “Ziemeļlatvijai” parādīt, ko dara teātra un sporta pulciņā.
Interese nāk no pašiem bērniem3.b klases skolniece Anda Jaunmuktāne teātra un sporta pulciņa nodarbības apmeklē otro gadu. “Mamma teica, ka pati varu izvēlēties apmeklēt vai neapmeklēt. Es izvēlējos nākt, un man te ļoti patīk. Agrāk biju mazdrusciņ kautrīga, bet te šīs īpašības pazūd. Skolotāja Regīna ir ļoti mīļa, viņa mūs iedrošina ar dažādiem paņēmieniem. Kad uzstājamies, skolotāja saka, lai iedomājamies, ka tikai mēģinām. Esmu kļuvusi drošāka, man vairs nav bail. Prasmes noder visur – gan skolā, gan dejošanā,” pārliecinošā balsī runā A. Jaunmuktāne. Tikmēr pārējie pulciņa dalībnieki aktīvi viens pēc otra ceļ roku augšā, lai tiktu pie runāšanas. Lai arī nodarbības apmeklē dažāda vecuma un rakstura bērni, viņi kopā rada pozitīvu gaisotni, kurā enerģijas ir pārpārēm.Deviņus gadus vecais Ainārs Melderis arī šoruden nolēmis turpināt pilnveidoties teātra un sporta pulciņā. “Spēlēju futbolu, eju mākslas skolā, bet man vēl pāri paliek brīvais laiks, tāpēc nolēmu to izmantot šādi. Te notiek interesantas lietas. Runājam dživriču valodā, spēlējam spēles, kuras neviens iepriekš nezināja. Es noteikti gribu apgūt vēl kaut ko jaunu, tāpēc esmu šeit,” saka atraktīvais puisēns.
Atplaukst gluži kā pumpursSkolotāja R. Melzoba lepojas ar ikvienu dalībnieku. Viņa uzslavē Aināru un piekodina, ka tas ir jāredz, kā puisis uzstājas, kā runā un cik atvērts kļuvis. “Ja jūs zinātu, cik viņš sākumā bija kluss. To nevar salīdzināt, kādi bērni atnāca pērn septembrī uz pulciņu un kādi bija pavasarī,” stāsta R. Melzoba.Viņai iecere par pulciņu skolā radās pēc tam, kad Smiltenes novada Izglītības pārvalde pedagogiem rīkoja kursus, kuros iedotās zināšanas ļauj tālāk organizēt un vadīt teātra un sporta pulciņus. “Apmeklēju daudz nodarbību, izveidoju pierakstus, ieguvu materiālus. Ja man ir šīs zināšanas, tās tālāk jānodod skolēniem. Teātris – tās ir lugas, sports – skriešana, lekšana, mešana. Šos abus apvienojot, sanāk atraktīvas nodarbības. Šeit attīstām valodu, prasmi runāt, parādīt sevi, uzstāties, komunicēt ar pārējiem skolasbiedriem un saskatīt viņus kā aktierus, vienlaicīgi kustamies. Teātra sports nav lugu spēlēšana, tie ir nākamie pasākumu vadītāji, kuri jebkurā dzīves situācijā nebaidīsies būt priekšgalā,” pulciņa būtību atklāj skolotāja.Viņa pateicas skolas vadībai, kura atbalstījusi viņas ieceri un piešķīrusi tam līdzekļus, jo ieguldīt bērnu attīstībā esot svētīgi. “Nodarbības skolēniem nāk tikai par labu. Bērnu izaugsmei jābūt prioritātei un tam naudu vajadzētu atrast. Nodarbībās viņi kustas, attīsta valodu, smaida. Uz māju aiziet ar prieka hormoniem. Tas ir ļoti daudz,” aizdomāties aicina R. Melzoba.Viņa piebilst, ka sākumskolā bērnos tiek ielikti pamati, uz kuriem pakāpeniski jābūvē zināšanas, prasmes un iemaņas jau pamatskolas un vidusskolas laikā. “Pārņem vienreizēja sajūta, raugoties no malas uz pulciņa dalībniekiem, kad viņi uzstājas, jo īpaši tiem, kuri iepriekš bija nerunīgi un noslēgti,” priecājas teātra un sporta pulciņa vadītāja.VIEDOKĻIZinaida Bērza, režisore, Vasaras teātra skolas bērniem vadītāja:- Šādas nodarbības ir ļoti vajadzīgas. Apsveicami, ja skolotāji savā saspringtajā un apjomīgajā ikdienas darbā skolā ir gatavi un vēlas uzņemties ko tādu. Mācību process ir sistemātisks un tiek izpildīts pēc noteiktas programmas, standarta, kas bērnam bieži vien neļauj pilnveidoties. Strādājot Vasaras teātra skolā, pārliecinājos, cik ļoti bērniem patīk šīs aktivitātes. Ne visi kļūs par aktieriem, bet viņiem vismaz ir dota iespēja pamēģināt, iedotas zināšanas un prasme izteikt savu viedokli skaļi,
uzstāties publikas priekšā. Tā ir sevis iepazīšana un pilnveidošana, kas dzīvē noder visdažādākajos brīžos un situācijās. Cilvēki kļūst drošāki. Atceros, ka pati bērnībā biju bailīga un klusa. Kad radinieki jautāja, kā man klājas, atbildēju ar vārdu “nezinu”. Sapratu, ka tā nevar turpināt, ir jāpārkāpj tam pāri. Iesaistījos visdažādākajās aktivitātēs, kas mani iedrošināja mainīties.
Ance Dreimane, Smiltenes ģimnāzijas 11.b klases skolniece:- Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolā notiek teātra un
sporta pulciņš? Tas tiešām ir ļoti jauki un labi. Piemēru vajadzētu ņemt katrai skolai. Žēl, ka manā bērnībā nebija šādu pulciņu, noteikti būtu apmeklējusi. Tas ir tik forši, bērniem palīdzēt atraisīties, sagatavot viņus kā nākamos pasākumu vadītājus, iedrošināt uzstāties publikas priekšā. Pat vidusskolas klasēs ir redzams, ka daudzi skolēni joprojām nav gatavi un pat nevēlas uzstāties auditorijas priekšā, jūtas nedroši, nav pārliecināti par sevi, jo trūkst šo iemaņu. Manuprāt, svarīgi, lai pamatus ieliek jau bērnībā, tad tālāk laika gaitā var turpināt pilnveidoties.
