Domājot par nākamā gada budžeta līdzekļiem, Saeima pamazām pāriet uz ekonomiskajām spuldzītēm un apsver iespēju papīru nodot otrreizējai pārstrādei. Tiek spriests, vai ļaut deputātiem doties ārzemju komandējumos. Savukārt daudziem Latvijas iedzīvotājiem vairs nav iespēju iekrāt naudu, jo nav no kā atteikties.
Valdis Šaicāns, uzņēmējs, Vijciema pagasta SIA “Cellīši un partneri” valdes loceklis
Samazināt algas ir riskantiJātaupa jau tagad, negaidot nākamo gadu, arī mūsu uzņēmuma galdniecībā. Taču ir ļoti sarežģīti samazināt izmaksas, jo var pazaudēt kvalitāti vai arī var parādīties citas blakus ķibeles. Tāpēc šajā procesā jābūt ļoti uzmanīgiem. Katrā ziņā ne jau papīrs un ekonomiskā spuldzīte būs glābiņš. Pirmais, uz ko parasti uzņēmēji taupa, ir resursi un darbaspēks. Jāmēģina tos izmantot ekonomiskāk, jāsāk strādāt efektīvāk. Piemēram, uzņēmējs var kādreiz censties pierunāt pasūtītāju mazliet pagaidīt, lai nav jātaisa viens izstrādājums, bet vairāki reizē. Stingrāk jāplāno ražošanas process, lai nav lieku darbību. Vienā darba braucienā jācenšas apvienot un izdarīt vairākas lietas.Var jau taupīt arī uz darba algām, taču tad labākie darbinieki aizies un uzņēmējs tāpat neizķepurosies. Jāmēģina panākt, lai darbinieks pastrādā mazliet vairāk par to pašu algu, nevis šo algu samazināt. Vairāki darbinieki tā ir ar mieru. Samazināt algu ir ļoti riskanti. Cilvēki aumaļām brauc projām uz ārzemēm un vēl joprojām tur atrod darbu. Latvijā jau vairs nav nekā. Taču, kā tas valstij atspēlēsies pēc dažiem gadiem, bail pat domāt. Brauc pārsvarā projām labākie, uzņēmīgākie – tie, kuri grib kaut ko sasniegt.
Rihards Circenis, lauku lielsaimnieks, Trikātas pagasta zemnieku saimniecības “Irbītes” īpašnieks
Taupīšanu nomaina badsTagad vairs nav taupīšana, bet bads. Šogad jau pati daba lauksaimniekus ir apdalījusi, jo klimatiskie apstākļi bija ļoti nelabvēlīgi, piemēram, lietavas izskaloja minerālmēslus. Tas jau dod milzīgu mīnusu. Tikpat lielu mīnusu dod cenu kritums. Uz rapsi zemā raža kopā ar samazinātajām iepirkuma cenām paņem pusi no pagājušā gada ienākumiem. Tas attiecas tikai uz vienu kultūru vien. Uz kā tad var taupīt? Lauksaimnieki ekonomēs tā, ka naudas trūkuma dēļ nevarēs nopirkt minerālmēslus un nākamajā pavasarī sēs bez tiem. Ja nav ienākumu, tad arī algas attiecīgi sarūk. Jau tagad uzņēmējs nevar atļauties maksāt darbiniekiem tikpat daudz, cik iepriekšējos gados. Taču laukos cilvēki nepelna tik daudz kā valsts ierēdņi, lai viņu algas samazinātu vēl un vēl. Lai uzņēmējs izdzīvotu, viņš nevar veikt nekādas investīcijas, nevar iegādāties jaunus resursus un īstenot jaunus projektus. Atliek tikai ar lielām grūtībām maksāt kredītus. Jauniem projektiem bankas nedod naudu, bet, ja saimniecība ir spēcīga un tai aizņēmumu tomēr dod, tad ar nosacījumu, ka, minimums, 30 procentus tu uzreiz ieguldi no savas naudas. Un priekš tā visa līdzekļu nav. Taupīšana iznāk piespiedu lieta. Galvenais lauksaimniekiem ir izvairīties no bankrotiem, kas jau draudēja piensaimniekiem.
