17 gadu vecais berlīnietis Larss Rihters gribēja iepazīt citu valsti, tāpēc viņš kopš 1. septembra uz vienu mācību gadu ir Latvijā. Larss dzīvo Blomes pagasta “Kalnārēs” Krūmiņu ģimenē.
17 gadu vecais berlīnietis Larss Rihters gribēja iepazīt citu valsti, tāpēc viņš kopš 1. septembra uz vienu mācību gadu ir Latvijā.
Larss dzīvo Blomes pagasta “Kalnārēs” Krūmiņu ģimenē. Mācās Smiltenes ģimnāzijas 10.c klasē.
Ir viens no septiņiem tūkstošiem
Viss ir normāli. Jaunie skolasbiedri paši sāka iepazīties, nāca klāt, uzrunāja angliski. “Tagad pats nedaudz saprotu latviešu valodu,” stāsta berlīnietis, tiesa, savā dzimtajā valodā.
Larss ir “YOUTH FOR UNDERSTANDING” (YFU) atsūtīts skolēns. YFU ir viena no lielākajām skolēnu apmaiņas organizācijām pasaulē. Ik gadu tās programmās iesaistās aptuveni 7000 jauniešu no visas pasaules. Arī “YFU – Latvija” piedāvā iespēju vidusskolēniem vecumā no 15 līdz 18 gadiem piedalīties gadu ilgās izglītības programmās.
“Izlasījām avīzē, ka YFU meklē viesģimeni jaunietim no Vācijas. Domājām, pamēģināsim,” atceras Smiltenes ģimnāziste (11.d) blomēniete Līva Krūmiņa.
1. septembrī Līvas nebija ģimnāzijā. Viņa kopā ar kori atradās ārzemju koncertturnejā. Svešas zemes skolā Larsam iejusties palīdzēja klasesbiedri, kuri labāk pārvalda vācu valodu. Arī uz interviju “Ziemeļlatvijā” Larsu pavada tulces Rita Ķergalve un Baiba Vērdiņa no viņa klases.
Zina, ka te ir internets un banāni
Larss ir dzimis berlīnietis. Uzaudzis Berlīnes nomalē piecu bērnu ģimenē. Māte ir pārdevēja. Tēvam šobrīd nav darba.
Latvijā Larss pirmo reizi bija pirms diviem gadiem. Skola, kuru viņš šogad pabeidza, draudzējas ar skolu Bauskā. Vācu skolēni aizbrauca uz turieni pieredzes apmaiņas vizītē.
Domājot, kur mācīties tālāk, Larss izlēma — ārzemēs. YFU birojā viņš saņēma sarakstu ar deviņām valstīm. Atbrauca uz Latviju.
Latvija ir Eiropas Savienībā (ES). Tā ir demokrātiska valsts. Valsts prezidente ir Vaira Vīķe-Freiberga. Tie bija fakti, kurus Larss iepriekš zināja par zemi, uz kuru devās. Viņš nepiederot pie tiem vāciešiem, kuri domā, ka Latvijā nav interneta un banānu.
Latviju Larss ir iemīļojis un apsver iespēju šeit studēt, iespējams, politikas zinības. Te apgūtā latviešu valodas prasme būtu bonuss, strādājot kādā no ES struktūrām, ko viņš vēlas. Eiropā angļu, vācu, franču valodu prot daudzi, bet latviski runā retāk.
Jā, protams, Larss Latvijas skolā mācību vielu apgūst minimāli, jo pagaidām nesaprot visu, ko skolotāji stāsta latviešu valodā. Taču viņš faktiski sēž vienā klasē otru gadu, jo šo programmu jau apguvis Vācijā. Latvijā jaunietim svarīgāk esot iemācīties latviešu valodu.
Berlīnē noteikti jāapmeklē klubi
Vēlme studēt Latvijā nenozīmē, ka Larsam Vācija nav tuva. Viņš reizēm skumst pēc ģimenes un draugiem un sazinās ar viņiem, rakstot vēstules un sūtot ziņas internetā. Draugi solījuši — kad Larss pārradīsies Berlīnē, tiks sagaidīts ar kārtīgu ballīti. Ja godīgi, tad berlīnietim pietrūkstot arī Vācijā ierasto ēdienu.
Larss jau uzaicinājis ciemos uz Berlīni Līvu, kuras ģimenē Latvijā dzīvo. Apceļojot Berlīni, jauniešiem noteikti vajag aiziet uz bāriem un klubiņiem, jo tur ir jautri, stāsta Larss. Foršs ir arī Friedrichshain Park. Siltā laikā tur var gulēt zālē, sauļoties, sēdēt kafejnīcā vai alus dārzā, izklaidēties atrakcijās.
Pieaugušajiem Berlīnē pasaulē pazīstami apskates objekti ir televīzijas tornis, Brandenburgas vārti, zoo, reihstāga ēka.
“Ja pilsētas centrā ir spoža dzīve, lielas mājas, iepirkšanās centri, tad nomalē ir citādāk. Tur ir blokmāju rajoni,” piebilst Larss.
Smiltene un Blome lielpilsētas iedzīvotājam patīk, jo ir mazas apdzīvotas vietas. Ārzemnieks te nevar apmaldīties. Tiesa, Larss vienreiz Latvijā jau “noklīda neceļos”: Rīgā iekāpis satiksmes autobusā, kurš brauc uz Rūjienu, nevis uz Smilteni. Līva un viņas mamma braukušas pakaļ.
Pievērsies korim un kikboksam
Vācijā Larsa vaļasprieki bija sports, darbošanās brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībā, Sarkanajā Krustā, neatliekamās palīdzības sniegšanas pulciņā.
Smiltenē berlīnietis dzied ģimnāzijas korī “Lido”. Pēc jautājuma, kādā valodā viņš to dara, ja latviski nerunā, jaunieši sāk smieties. Vēl viņš sācis trenēties kikboksā.
Lai Larss Latvijā justos labi, par viņu rūpējas blomēniešu Krūmiņu ģimene. Ar ko ir jārēķinās, uzņemot uz gadu savā ģimenē jaunieti no ārzemēm?
“Labāk iemācos svešvalodu. Būs iespēja braukt uz Vāciju ciemos. Taču mūsu ģimenei tā ir arī liela atbildība. Piemēram, Larsam bija veselības problēmas, un mēs uztraucāmies par viņu,” stāsta Līva.
***
Smiltenes ģimnāzijas direktore Aija Cunska: “Kad saņēmām no “YFU” Rīgas biroja aicinājumu atbalstīt viesģimeni un iekļaut Larsu Smiltenes ģimnāzijā, piekritām uzreiz. Mūsu skolēni paši uz laiku mācās Vācijā, tikai citā skolā Villihā. Te, ģimnāzijā, ir pat nepieciešams svešvalodā runājošs skolēns, lai mūsu audzēkņi uzlabotu svešvalodas prasmes. Patīk, ka Larss nebaidās mēģināt runāt latviski.
Larss ir ļoti atsaucīgs, jauks jaunietis. Jau kopš pirmās dienas viņš ar sirdi un dvēseli iesaistās visos mūsu skolas pasākumos.”
