Ja daudzviet piektdienu dēvē par mazajām brīvdienām, tad Smiltenes tehnikumā aizvadītajā nedēļā tā bija gara un satraukuma pilna diena desmit 3. ēdināšanas pakalpojuma kursa audzēkņiem. Izglītības iestāde piedalījās Eiropas Sociālā fonda projektā “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”, darbojoties pie alternatīvā noslēguma eksāmena izstrādes. Topošie ēdināšanas speciālisti piedalījās izmēģinājuma eksāmenā.
“Šis bija izmēģinājuma eksāmens, kāds mums, iespējams, būs jāliek nākamā gada beigās, beidzot skolu. Esam vienīgā skola Latvijā, kura tika pie šādas iespējas. Uztraukums bija ļoti liels. Tas it kā bija tikai izmēģinājums, bet mūs pa īstam vērtēja nozares speciālisti – Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, kā arī no Valsts izglītības attīstības aģentūras. Nezinājām, ko varam sagaidīt. Triju nedēļu laikā iemācījāmies to, ko citi tikai apgūs pusotra gada laikā. Sākumā mums bija teorētiskā daļa – trīs stundu laikā pie datora bija jāizveido plāns banketam, kuru izvilkām biļetenā. Man gadījās pilngadības svētki 40 personām. Pēc tam sākās praktiskā daļa – bija jāgatavo kokteilis, tam klāt atbilstoša uzkoda un tas viss jāprezentē žūrijai,” stāsta 3. ēdināšanas pakalpojumu kursa audzēkne Monika Bušujeva.Viņa lielu paldies saka savām skolotājām Vitai Auderei un Iritai Teperei, kuras ne tikai ieguldīja apjomīgu darbu mācību procesā, bet arī eksāmenā sniedza morālo atbalstu. “Kaut gan viņas pašas, man šķiet, bija vēl vairāk satraukušās. Viens ir tas, ko stāsta skolotāji, otrs – cik daudz tu pats no tā visa paņem. Šī, manuprāt, bija lieliska iespēja un pieredze mums visiem desmit audzēkņiem, jo, tikai ko tādu piedzīvojot pa īstam, vari dzīvē sasniegt vēl vairāk. Tagad zinu, kā tas ir, kad jāizpilda klientu vēlmes, ka tevi vērtē un var pajautāt jebko, uz ko ir jāzina atbilde. Es apjuku brīdī, kad man krievu valodā jautāja, kāds ir darbalaiks manam restorānam. Ir jābūt gatavam uz visu,” pēc izmēģinājuma eksāmena saka Monika.Līdzīgi uzskata arī viņas kursa biedrs Mārtiņš Eglītis. Arī viņš bija satraucies, taču cer, ka visiem kopā būs izdevies sevi parādīt labi un drīzumā šis būs īsts eksāmens. “Savu nākotni gribu saistīt ar darbu bārā, tāpēc man patika uzdevumi, ko no mums prasīja. Zinu, ka līdz šim eksāmenos bija jāgatavo divi ēdieni, bet tagad klāt nāca uzdevums bārā un banketu plānošana. Jāpateicas arī skolotājām, kuras iet laikam līdzi un māca mūsdienīgi, jo tendences mainās ļoti strauji,” saka jaunietis.Smiltenes tehnikuma ēdienu gatavošanas un konditorejas izstrādājumu gatavošanas skolotāja Vita Audere ir gandarīta, ka piedalījusies alternatīvā eksāmena izstrādē, taču vienlaikus neslēpj satraukumu. “Tā ir liela atbildība, kas mums uzticēta. Strādājot pie projekta, gāja visai karsti. Tas bija apjomīgs darbs, kam ir savi plusi un mīnusi, jo strikti bija jāpieturas pie standartiem. Ja eksāmens kā tāds aizies Latvijas mērogā, es to atbalstu, jo jauniešiem bija jāstrādā ne tikai kā pavāriem, bet arī uzņēmējiem,” komentē V. Audere.Valsts izglītības attīstības aģentūras Profesionālās izglītības projekta departamenta projektu vadītāja Agnese Puķīte izmēģinājuma eksāmenā kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem bija novērotāja. “Ņemot vērā, ka šis pārbaudījums ir citādāks, nekā parasti, un zināšanu vērtēšana notiek citādāk, mūs interesē tas, kā pārbaudījums realizējas dzīvē, cik tas ir veiksmīgi izstrādāts, ko no tā visa tālāk var izmantot un kas būtu pilnveidojams. Novembra beigās noslēgsies projekts, un tad visa informācija par tā rezultātiem būs publiski pieejama internetā,” norāda A. Puķīte.ViedoklisIrita Tepere, Smiltenes tehnikuma viesnīcu un restorānu programmas nodaļas vadītāja:- Projekts, kurā izstrādājām alternatīvo noslēguma eksāmenu ēdināšanas pakalpojumu kursa audzēkņiem, viennozīmīgi ir vērtīgs ieguvums. Vairāk kā skaidrs, ka šajā sistēmā kaut kas bija jāmaina. Jāiet līdzi laikam, eksāmenam ir jābūt tādam, kur audzēkņi vairāk parāda ne tikai zināšanas, bet arī praktiskās iemaņas un atklājas viņu loģiskā domāšana. Līdz šim tas bija vienveidīgāks. Ja viss noritēs veiksmīgi, tad jau nākotnē visā Latvijā šādu eksāmenu liks visi profesionālo izglītības iestāžu 4. ēdināšanas pakalpojumu kursu audzēkņi. Katrā ziņā, izbaudot izmēģinājuma eksāmenu uz savas ādas, mēs neesam zaudētāji, bet ieguvēji. Man ir svarīgi, ka, pabeidzot tehnikumu, audzēkņi ir labi darbinieki uzņēmumos. Būtiski, lai šeit mācīto viņi pielieto darbā. Pieredze liecina, ka apkalpojošā sfērā strādājošie tomēr cenšas darīt tā, kā ir vieglāk, nevis pareizāk un labāk klientam. Lai arī jauniešiem mācību prakse sākas tikai 4. kursā, mēs viņiem dodam iespēju praktiski rīkoties krietni agrāk. Pavisam nesen mums bija kārtīgas ugunskristības. Smiltenē notika Latvijas Pašvaldību savienību kongress, kuram mūsu skolas ēdnīcas meitenes nodrošināja maltītes, bet audzēkņi apkalpoja vairāk nekā 350 viesus. Tas ir ļoti nopietns darbs un laba pieredze. Tāpat izmantojam iespējas un braucam, kur mūs aicina, tāpat ir dažādi tirdziņi un skolas prezentācijas pasākumi, kuros praktiskos darbus dara audzēkņi. Cilvēks var iemācīties jebkuru jaunu lietu un darīt to labi tikai tad, ja ir vēlme mācīties, un te nav svarīgi, cik vecs vai jauns tu esi.
