Ungārija nav iedomājama bez vīna. Salīdzinot ar cenām Latvijā, tur vīns maksā ievērojami lētāk. Rūpnieciskos jaunvīnus pārdod divlitru plastmasas pudelēs gluži tāpat kā alu Latvijā.
Ungārija nav iedomājama bez vīna. Salīdzinot ar cenām Latvijā, tur vīns maksā ievērojami lētāk. Rūpnieciskos jaunvīnus pārdod divlitru plastmasas pudelēs gluži tāpat kā alu Latvijā. Dažādās akcijās šāda vīna cena ir tikai nedaudz augstāka kā alum pie mums.
Vīnogas raudzējamajā traukā kopā ar mizu un kauliņiem tur apmēram divas nedēļas. Pēc tam tiek atdalīta sula. Sarkanvīnam un baltvīnam ir atšķirīgs izturēšanas process. Sarkanvīnam tas ir ilgāks. Pasniedzot šo vīnu, tā temperatūrai jābūt no 15 līdz 18 grādiem. Gaišos vīnus var atdzesēt vairāk. Vīna dzeršanas kultūrā nozīmīga ir glāzes forma, tās turēšanas veids un vēl bezgala daudz dažādu sīkumu. Degustācijas vietās ekskursantus ar to sīki iepazīstina. Latvieši parasti ir labi audzināti kopš bērnības — izdzer un apēd visu, kas ir pasniegts. Vecie vīndari uzskata, ka labs vīns ir vērtīgāks nekā zāles, jo tas nereibina, uzlabo asinsriti, spārno garu un noskaņo dvēseli apcerēm. No laba vīna galva nekad nesāp. Saulainais Ungārijas klimats ir īpaši piemērots vīnogu audzēšanai. Vīnu tur savulaik darīja gan ķelti, gan romieši. Kad šajā vietā ieradās pirmās maģāru ciltis, tās ātri apguva vīnkopību. Kad Ungārijā iegāja turku karaspēks, daudzus vīna dārzus nežēlīgi izpostīja, jo musulmaņu ticība aizliedz apreibināšanos ar vīnu. Tos, kuri neievēroja turku likumus, sodīja ar 80 pletnes cirtieniem. Lai gan likumi bija bargi, maģāri saglabāja vīna darīšanas tradīcijas, jo tās bija pamatīgi nostiprinājušās viņu kultūrā. Sarkanvīna gatavošanu ungāri iemācījās no serbiem. 16. gadsimtā Eiropas bagātākajos namos, tostarp arī karaļnamos, modē bija Tokajas vīni. Labākie Tokajas vīni ir ļoti dārgi. Tiem nepieciešamās ogas vāc rudenī. Tokajas “Aszū” mēdz dēvēt par vīnu karali un karaļu vīnu. To pasniedz karaļu galmos. Ar šā vīna recepti saistās skandalozi notikumi. To daudzi ir iekārojuši, bet recepte tiek turēta stingrā noslēpumā. Vīnogas “Aszū” vīnam sāk novākt 28. oktobrī, kad tās uzkrājušas maksimāli daudz saules siltuma.
Egeras novads ir pazīstams ar sarkanvīnu “Vērša asinis” un baltvīnu “Mazā meitenīte”. Abi ir sausie vīni. Kad Egerai uzbruka turki, pilsētas aizstāvji ar desmitkārt mazāku spēku savu cietoksni nosargāja. Kad turki centās noskaidrot, kas egeriešiem dod tādu spēku, viņi smejoties sacīja, ka dzerot vērša asinis.
Diemžēl vīnogas, tāpat kā visi citi augi, nav pasargātas no slimībām. Bīstamākā no tām ir filoksēra. Šī infekcija sabojā vīnogulāju stādus. Slimības sekas ir neatgriezeniskas. Tajos laukos, kur slimība ir nokļuvusi, vīnogulājus nekad vairs nevar stādīt. Tieši filoksēras dēļ serbi pameta Sentendres apgabalu. Tāpat notika Budafokā. Kur kādreiz bija vīnogulāju lauki, tagad ir pilsēta ar vīna pagrabiem.
Ungāri visvairāk vīnu dzer vasarā karstā laikā, lai remdētu slāpes. Vīnu atšķaida ar ūdeni. Svarīga ir vīna un ūdens proporcija. Ja tā ir 1:3, to sauc par garo soli, 1:2 ir īsais solis, bet 2:3 ir nosaukts par sētnieku.
Kad sabruka Padomju Savienība, ļoti cieta arī vīna rūpniecība — rūpnieciskajam vīnam zuda noieta tirgus. Pēc tam uzradās privātuzņēmēji, kuri ļoti riskēja. Viņi ieķīlāja savu īpašumu (mājas, dzīvokļus) un nopirka pilnīgi nolaistus vīna pagrabus. Pamazām tos saveda kārtībā, un tagad tas ir plaukstošs bizness. Vīna darīšanai Ungārijā ir atvērusies otrā elpa.
