Kopš vakardienas, kad Gaujas plostnieki 10. reizi sasēja plostu, viņu sirdīs arī turpmākās divas dienas valdīs patīkams satraukums.
Kopš vakardienas, kad Gaujas plostnieki 10. reizi sasēja plostu, viņu sirdīs arī turpmākās divas dienas valdīs patīkams satraukums. Tie vīriem ir vieni no nozīmīgākajiem gada svētkiem.
Salacgrīvietis Juris Smalkais ir palicis vienīgais no vecajiem plostniekiem, kurš labprāt piedalās arī šajos pieredzes gūšanas un izpriecas braucienos. Viņš un citi vecie plosta braucēji šo amatu jaunajiem jau sen ir ierādījis gana labi. “Domāju, ka ūdens līmenis Gaujā ir normāls. Tiesa, ja tas būtu augstāks, galapunktā mēs nokļūtu ātrāk. Atbraucu tāpēc, ka pasākumam ir 10 gadu jubileja un vēlos redzēt, ko ir iemācījušies jaunie,” smaida vecais vīrs. Viņš ironizē, ka ar Daugavas plostniekiem ir daudz bēdīgāk. Nupat, kad vajadzēja upei pārvilkt bonas, lai savāktu no Baltkrievijas ieplūdušos naftas produktus, nav bijis pieredzējuša plostnieka, kurš pamācītu, kā tas pareizi darāms.
Andrejs Gaujas straumē ar plostu dosies piekto reizi. “Paredzu, ka laiks būs labs, vīru būs daudz, arī sievu daudz un visiem būs jautri,” cer puisis, kurš sevi uzskata par plostnieku, bet no šīs nodarbes brīvajā laikā ir students. Savukārt students Kārlis Krūmiņš uz plosta ir pirmo reizi. Pagaidām viņa priekšstati par darbošanos uz plosta lielā mērā saskan ar reāli notiekošo dzīvē.
Plostu meistars Rolands Polītis atceras, ka pirmais plostošanas mēģinājums notika gadu pirms pirmā oficiālā brauciena un tad plosts sastāvēja tikai no vienas plenes, turklāt materiālus meklējuši un to sējuši visu dienu. Jau nākamājā gadā bija četras plenes un to skaits pakāpeniski palielinājās. Rekords ir 13 plenes 2005. gadā.
Fotogrāfs Arvīds Šimis no Salacgrīvas nav plostnieks, taču viņš labprāt šo procesu fotografē un pie Gaujas spicrāmja ir ieradies jau otro reizi. “Uz plosta neesmu bijis, taču bilžu kolekcija krājas. Diemžēl šodien sabojājās filmu kamera,” sadrūvējies Arvīds.
