Kā laikapstākļi var tracināt?! Tikko tu, cilvēks, esi ieziemojis vasaras copenes un kā teorijā, tā praksē iedziļinājies zemledus makšķerēšanas pasaulē, tā atkal kārtējais atkusnis, kārtējie plusi, ziemas kaste tiek iemesta stūrī, ledus boris noguļas plauktā un acu skatiens jau paveras vasaras makšķeru virzienā. Nu pilnīgs sviests – teiktu katrs otrais ziemas spečuks. Taču tie, kas daudz neprāto par laikapstākļiem un cenšas, cik vien ātri pielāgoties, nemaz īpaši neskumst par straujajām laika pārmaiņām un kaujas gatavībā uztur abu gadalaiku ekipējumu un inventāru.
Uz jūru un Liepājas kanāluDaudzi dodas tā saucamajā divdienniekā uz Liepājas pilsētas kanālu, kur jau agrās rīta stundās ir jāieņem pozīcijas stinšu un vēdzeļu copei. Vīri un sievas stāv rindā kā alvas zaldātiņi un velk. Velk visi. Stintēm izmērs ir vidējs un liels, savukārt vēdzeles acīmredzot ir sekojušas stinšu bariem un, kā saka paši vietējie, tā vien šķiet, ka viss kanāla dibens ir noklāts ar vēdzeļu kārtu. Cope iet uz nebēdu. Vēl kāda nepārbaudīta versija ir attiecībā uz līdaku copi naktī. Kāds labi pazīstams copmanis zināja, ka pilsētas kanāla tiltu tuvumā, kur ūdens tiek apspīdēts ar gaismu, ļoti labi uz gumijas zivi sevi piesaka līdakas. Tas tā ir vai nav, grūti spriest, jo pats neesmu redzējis.Tie, kam vēl palikusi nostalģija pēc butēm, dodas uz jūru. Pēdējās dienās gan īpaši nav atļāvis izvērsties brāzmainais vējš, bet, kas ir pilnīgi noteikti, pagājusī vētra, kas Baltijas jūras piekrasti sasniedza ar 35 m/s vēja brāzmām, noteikti butes ir piemetusi tuvu krastam.
VentaVenta lejtecē ap Ventspils novadu un aptuveni līdz Abavai sola vēdzeļu copi. Runājot ar cilvēkiem, kas šo posmu labi pazīst, vēdzeļu tiešām ir daudz un upē sāk ienākt arī stintes. Nakts tumsā nekādi brīnumi nav arī vimbas un brekši. Vēdzeles galvenokārt uzturas krāču posmos. Savā ziņā Venta ir kļuvusi par vēdzeļu copes meku. Venta, manā skatījumā, ir zivīm bagātākā upe Latvijā. Nemaz nebrīnīšos, ka tuvākajā laikā licencēto zonu, kas ir no Kuldīgas līdz Abavas grīvai, pagarinās līdz Ventspilij.
VidzemePar Kurzemi ir skaidrs, ka no ledus nav ne vēsts, bet Vidzemes augstienes ezeros ledus vēl decembra vidū bija stabili staigājams.Diemžēl tuvākā nākotne zemledus copmaņiem neizskatās cerīga, tāpēc varēsim vilkt ārā “iekonservētās” vasaras copenes un uz priekšu uz vaļējiem ūdeņiem. Jau varēja redzēt, kā vīri velcēja pa Daugavu un mētāja spiningus gar krasta kantīm.
Un ko pats?Pats devos vairākos virzienos. Vispirms apmeklēju Vecpiebalgas pusi, kur uz kāda Gaujas caurtekoša ezeriņa ledus “skaldīju” asarīšus, raudas un pličus. No visām trim zivju sugām mazākos izmērus liku uz ūdas, bet līdakas šajā dienā bija varen kūtras uz barošanos. Piedzīvoju četras copes, no kurām uz ledus izlēca trīs zemmēri, un tikai vienai zaļsvārcei tika ierādīts tas gods bez samaksas braukt man līdzi uz mājām. Nedaudz piebarojis ar “Timar” ziemas barību, biju pārsteigts, ka atvērās pāris āliņģu ar skaistiem, drukniem pličiem. Protams, gastronomiski nekas prātīgs nesanāk, bet vilkt šādus 200–300 gramu eksemplārus ar 0,07 milimetru aukliņu ir baigais kaifiņš. Gods kam gods – “Salmo” jaunā ziemas aukla izrādījās itin lietojama. Vienīgā nelaime bija vētra, kas tuvojās un gaisā veidoja vēja apļus, līdz ar to mēģināja par katru cenu sapīt tievu aukliņu, kas pāris reižu arī izdevās, taču tā kā uz ziemas copi parasti līdzi ir ap 20 dažādu mazmakšķerīšu, tad neko īpaši par šādām dabas izdarībām nesatraucos. Mormišku nost, makšķerīti kastē un nākamo rīku rokās. Vienmēr esmu apbrīnojis tos ziemas copmaņus, kam katrā šādā problemātiskā gadījumā ir liela vēlme veikt piņķerēšanās darbus turpat uz ledus, lai varētu turpināt copi. Un tad nu lādās, un lādās…Savukārt uz jautājumu, kāpēc neiegādājies un mājās neuzsien rezerves copenes, atskan atbilde, ka pietrūkstot līdzekļu. Tajā pašā laikā divas paciņas cigarešu ir līdzi un vien kočiņš arī. Tam, redz, sanāk.
Uz Daugavu Jā, uz Daugavu pabiju divās vietās divas dienas pēc kārtas. Pirmā atradās netālu no Saulkalnes, bet, kamēr veltīju uzmanību ezeriem, makšķernieki bija “skaldījuši” smukus pannas asarus. Daudz nebija, bet trīs līdz piecus kilogramus bija savākuši. Smuks loms, ja asaru izmēri sniedzās līdz 300 gramu. Pie Saulkalnes ir ļoti labas vietas. Šeit savulaik ekskavatori, rokot un ņemot granti, izveidoja ļoti pateicīgus zivju dzīves apstākļus, kas nozīmēja ļoti nelīdzenu grunti. Šādas vietas praktiski patīk visām zvīņveidīgajām būtnēm. Turklāt dziļumi te ir no 1,5 līdz 6 metriem. Īsta asaru paradīze. Otrā vieta, kas pazīstama jau kopš seniem laikiem, ir Kokneses pusē. Diemžēl nestabila ledus dēļ līdz īstajām vietām nevarējām uziet, tāpēc nācās apmierināties ar tuvāko krasta joslu. Arī rezultāti te attiecīgi. Ašuks krietni mazāks, bet daudz. Varēja itin labi pasportot, bet uz mājām gan neviens neaizbrauca, jo tika dots rīkojums par amnestiju un noteiktu paaugšanos. Ko darīt tālāk? Pašam ir vairāki vilinoši piedāvājumi. Atliek vien izvēlēties, kurp braukt. Labprāt aizlaistu vēl butēs, bet nav piemērota vēja, un tas, kas pūš, ir plekstu copei pavisam nederīgs. Turklāt, ja klausīt sinoptiķus, tad sagaidāmas arī brāzmas līdz pat 15 m/s. Ir ideja apmeklēt Liepājas pilsētas kanālu (tas pa dienu) un vakara copē atpakaļceļā piestāt pie Ventas uz vēdzelēm. Kā tas īstenosies, redzēsim, bet visiem copmaņiem laimīgu jauno gadu, ne asakas un esiet prātīgi uz trauslā ledus!
RECEPTESVēdzeles gulašs Sastāvdaļas apm. 1 kg vēdzeles 50-100 g eļļas3-4 sīpoli 1 ēdamkarote krējuma 2 ēdamkarotes tomātu biezeņa1-2 lauru lapas sāls pipari drusciņ milti Pagatavošana Vēdzelei novelk ādu un sadala filejas gabaliņos, tos apcep eļļā ar smalki sagrieztiem sīpoliem. Pielej nedaudz ūdeni, pievieno tomātu biezeni, krējumu, lauru lapas, piparus, sāli un nedaudz miltus. To visu sautē 20-30 minūtes. Sanāk uz 3-4personām.
Cepts Zandarts Ļeņingradas gaumē Sastāvdaļas 800 g zandarta 1 ēd. kar. miltu 4 ēd. kar. kausēta sviesta 4 sīpoli sāls pipari dilles pētersīļi Pagatavošana Zandartu sagriež gabalos, iezieš ar sāli un pipariem, apvārta miltos un cep no abām pusēm, līdz gatavs. Sīpolus sagriež gredzenos, apkaisa ar miltiem un cep kausētā sviestā, kamēr kļūst zeltaini, pēc tam saliek sīpolus sietiņā, lai notek sviests. Gatavo zandartu liek uz šķīvja, liek klāt ceptus kartupeļus, apkaisa ar ceptiem sīpoliem un sakapātiem zaļumiem, izrotā ar daiviņās sagrieztiem tomātiem.
Vēdzele ar kabačiem, krējuma mērcē Sastāvdaļas 150 g vēdzeles 5-10 g miltu15 g kausēta sviesta10 g sviesta 230 g kabaču 3-5 g siera 150 g krējuma 3 g rīvmaizes pipari sāls zaļumi
Pagatavošana:Kabačus notīra, sagriež, mazākos sagriež gredzenos, bet lielākos šķēlītēs, apkaisa ar sāli un cep sviestā. Porcijās sagrieztu zivi arī apkaisa ar sāli un pipariem, nopanē miltos un cep sviestā. Apcepto zivi pārliek uz cepeškrāsns pannas, uzber virsū sagrieztos, apceptos kabačus, aplej ar krējumu, apkaisa ar sieru, kas samaisīts ar rīvmaizi, pa virsu uzliek nedaudz sviesta un liek cepeškrāsnī. Pasniedz cepeškrāsns pannā. Šādā veidā var pagatavot arī mencu, zandartu, līdaku un samu.
