Oktobra sākumā tiek atzīmēta Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena. Lai dzīvniekus izpestītu no nelaimes, šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vīri devušies palīgā jau 680 dzīvniekiem.
Šogad deviņos mēnešos ugunsdzēsēji veikuši 5147 glābšanas darbus, no tiem 686 gadījumos palīdzība bija nepieciešama tieši dzīvniekiem.
Stirna gaida savu mazuli
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas komandieris Salvis Stepiņš apstiprina, ka tik tiešām glābējiem itin bieži jāsteidz palīgā ne tikai mājdzīvniekiem, bet arī meža zvēriem. Amatpersonai joprojām spilgtā atmiņā ir labais darbs, kā glābēji sauc šos glābšanas darbus, kas veikts šīs vasaras beigās. Kāda sieviete, ar velosipēdu atgriežoties no meža, Valkas pievārtē labības lauka malā saklausījusi dīvainas skaņas. Pieejot klāt, viņa ieraudzījusi, ka meliorācijas akā iekritis stirnas bērns. Pēc izsaukuma glābēji devušies uz norādīto adresi un, izmantojot trepes, izcēluši stirnas kazlēnu un palaiduši brīvībā. Turpat netālu meža malā stāvējusi lielā stirna un abi devušies prom.
Vislielākie nelaimes putni – kaķi
VUGD apkopotā statistika liecina, ka visbiežāk glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem – kopumā 301 gadījums. 276 gadījumos palīdzēts savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 29 reizes palīdzība bija nepieciešama mājputniem un mājlopiem.
Kā izrādās, visbiežāk dažādās nelaimēs nokļūst kaķi. Šogad 316 gadījumos glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpjas kokā, bet paši saviem spēkiem vairs nespēj tikt lejā, ielien caurulēs vai arī iekrīt ventilācijas šahtās un akās.
Otrajā vietā ierindojas putni. Proti, 140 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē. Piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā vai sapinoties makšķernieku auklās. Trešajā vietā ir izsaukumi, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem.
Pieredze rāda, ka glābēju palīdzība nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētā mītošajiem dzīvniekiem. Šogad 278 gadījumos glābēji steigušies palīgā laukos un 219 gadījumos – Rīgā un 188 reizes – citās Latvijas pilsētās.
VUGD atgādina, ka pašiem iedzīvotājiem ir jāpieskata savi četrkājainie draugi un jārūpējas, lai tie neciestu nevērības vai neuzmanības dēļ. Piemēram, ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar mājdzīvnieku nevar notikt kāda nelaime. Turklāt jāatceras, ka glābēji dodas tikai uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nonākušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība un dzīvība. Gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai stipri cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts.
