Ja vien neuznāks vēsuma vilnis, tad pēc Jāņiem ūdenskrātuvju virzienā sāk lūkoties arī tie cilvēki, kuri peldēšanās sezonu vēl nav atklājuši. Līdz ar upēs un ezeros peldētāju blīvums uz vienu kvadrātmetru drīzumā palielināsies. Taču jau tagad Smiltenes pusē, Niedrāja un Tepera ezeros, novērota kāda nevēlama tendence, par ko aculiecinieki pavēstīja “Ziemeļlatvijai” ar lūgumu vaininiekiem savu rīcību pārtraukt. Ir novēroti gadījumi, kad ezeru virsmu klāj dušas želejas vai šampūna radītās putas, stāsta kāda smilteniete. “Lūgums cilvēkiem nenākt no mājām mazgāties uz ezeru vai vismaz nelietot tajā mazgāšanās līdzekļus. Var taču paņemt līdzi spaini, saziepēties un uzliet ūdeni sev virsū no spaiņa. Padomājiet par citiem cilvēkiem, kuri ezeros peldas,” aicina sieviete. Kāds vīrietis, ezerā mazgājot matus, viņai uz aizrādījumu gan atbildējis, ka nav ko mājās ūdeni tērēt. Šādi esot finansiāli izdevīgāk. Ūdens no centralizētā ūdensvada patiesi nav lēts. Tomēr publisku ūdenskrātuvi tik un tā vajadzētu uztvert kā vietu, kur peldēties, nevis kā brīvdabas vannu. Blakus peldošas putas ir ne vien nepatīkams skats, kas liek aizdomāties par citu cilvēku personīgo higiēnu, bet ilgtermiņā var atstāt negatīvu iespaidu uz ūdenskrātuvēm, kurās cilvēki mazgājas. Mazgāšanas līdzekļu sastāvā esošās vielas veicina ūdenskrātuvju aizaugšanu, tāpēc arī dabas aizsardzības organizācijas aicina ļaudis neizmantot jūru, ezerus un upes, lai mazgātos paši vai mazgātu automašīnu. Smiltenē gan nav publiskas pirts, kāda ir, piemēram, Strenčos, tāpēc nelabiekārtotu mājokļu iemītnieki ne reizi vien arī redakcijai sūrojušies, ka nav, kur mazgāties. Taču novelt šo problēmu uz dabu tik un tā nav vēlams.
