Ir atnācis augusts. Dabā to vēl nejūtam, tomēr zinām, ka rudens jau klauvē pie durvīm. Tādēļ arī šomēnes viss turpinās tāpat kā jūlijā un iet vaļā uz nebēdu – tiek pieteikti aizvien jauni pilsētu svētki, reklāmās koncerts aiz koncerta sauc pie sevis, rindā viens pēc otra notiek pagastu svētki. Šogad viss notiek biežāk. Iespējams, tas tā iznācis tādēļ, ka tieši šogad Rīga ir pasludināta par Eiropas Savienības kultūras galvaspilsētu. Tas uzliek par pienākumu rīkot dažādus kultūras pasākumus, atvērt daudzas izstāžu zāles, malu malās rīkot simfoniskās un estrādes mūzikas koncertus. Un pārējās pilsētas un ciemati rauj visiem notikumiem līdzi. Tas, protams, ir labi. Nav ko sēdēt istabā pie televizora, kad ārā saule staigā pa zemes virsu, jo labi zināms, ka ilgi tā nebūs. Iestāsies rudens ar savu depresiju, atnāks ziema ar salu un vīrusiem, un viss atkal sastings. Ir jātver mirklis, kas ir šodien. Ne velti senie romieši norādīja – carpe die (tver mirkli), jo, to darot, psiholoģiski paildzinām vasaru. Tā šķiet gara un interesanta, pilna ar dažādiem piedzīvojumiem. Arī tā ir māka – īsu un patīkamu periodu padarīt ilgāku. Nenoliedzami, daudz kas tajā atkarīgs no katras pašvaldības un kultūras darbinieku izdomas un gribas darīt. Arī Valkā šovasar var redzēt kultūras dzīvi kūsājam it kā ar jaunu enerģiju. Jā, pilsētā nav viegli uzreiz izveidot uzņēmumus un visiem atrast darbu, taču tad notiek otrais – kultūras dzīves celšana, lai te visiem būtu interesanti. Savukārt cilvēki atliek un atliek domas par ziemu, jo vasara nav tikai vienu dienu
