Skolās sākusies gatavošanās Skolotāju dienai. Tā ir diena, kad bērni gatavo pārsteigumus un priekšnesumus saviem skolotājiem, bet pedagogu sejās ir patiess prieks un pacilājošs noskaņojums. Tā nav parasta darba diena, tie ir svētki, kuros, kā esmu novērojusi, skolotāji ļaujas. Vaicāsiet kam? Ļaujas būt brīvāki, ļaujas nezināmajam, brīnumiem, gribas pat teikt – šajā dienā atklājas viņu cilvēciskums daudz vairāk kā jebkad. Man kā skolēna mammai ir patīkami to redzēt, jo kā jau jebkuram strādājošajam, arī pedagogam savā amatā ir sava loma. Jābūt arī stingram un prasīgam gan pret sevi, gan saviem skolēniem, lai kopīgi sasniegtu labus rezultātus. Reizēm varbūt nākas pateikt vai izdarīt to, ko negribas, bet tas vienkārši ir vajadzīgs. Tuvojoties Skolotāju dienai, gribas ikvienai skolotājai, skolotājam un izglītības iestāžu vadībai teikt tā – lai svētku sajūta sirdī un cilvēciskums saglabājas arī ikdienā. Ne katrs cilvēks ir radīts šim darbam, tas, manuprāt, ir īpašs aicinājums vai pat misija. Mēs jums diendienā uzticam savus bērnus, pašu dārgāko, kas mums ir, un paļaujamies, ka viņi ir drošībā. Bērnudārzi un skolas ir vietas, kur bērni patiesībā pavada dienas lielāko daļu, un tā ir viņu lielā dzīve šobrīd. Ne velti, runājot pagātnes formā, saka ‒ skolas laiks vai skolas gadi. Novēlu jums būt par tādiem skolotājiem šodien, lai pēc gadiem jūsu skolēni ar prieku atgrieztos skolā jau kā veiksmīgi pieauguši cilvēki un teiktu ‒ paldies, skolotāj! Paldies, ka ka iemācījāt, paldies, ka noticējāt maniem spēkiem, brīžos, kad neviens cits tam neticēja, paldies, ka iedrošinājāt un iedvesmojāt, paldies par cilvēkmīlestību! Jūs esat vislabākais un es ar jums lepojos!
