Šonedēļ Latvijā ir karstākās dienas pēdējā gada laikā. Turpinoties karstumam, daudzi cilvēki atpūšas pie ūdeņiem. Arī Blomes pagasta “Muinieku” un “Muinieku dzirnavas” māju saimnieki un ik gadu vasaras sezonā nodevās peldēm Muiniešu dzirnavezerā. Tomēr šovasar viņiem šī iespēja liegta, jo ezerā konstatēts piesārņojums. Tam cauri tek Nigras upe un tikai nedaudz tālāk atrodas tautā sauktais centra dīķis, kas ir vietējo ļaužu iecienīta peldvieta. Uzzinot šo informāciju, satraukties sāk arī Blomes pagasta pārvaldē.
“Ziemeļlatvija” pie “Muinieku” saimnieka Gunta Liezera viesojas neilgi pēc tam, kad ģimene saņēmusi atbildi no Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes par piesārņojumu Muiniešu dzirnavezerā. Taču pirmās pazīmes par ūdenstilpnē notiekošajām pārmaiņām mājinieki pamanījuši maija sākumā. “Ja nemaldos, tas bija 5. maija vakars, kad pagalmā burtiski sākām smakt nost. Pārdesmit metru attālumā un tikai nepilnu divu metru attālumā no mūsu dārza un ābelēm tika miglots tīrums. Indes mākonis virzījās uz mūsu pusi, pāri ūdens baseinam. Valdošais vējš bija neliels, tāpēc daudz blīvāk visu nosedza. Smaka sajūtama bija vēl nedēļu, it sevišķi vakara dzestrumā, izejot pagalmā. Mūsmājās dzīvo bezdelīgas, no kurām šogad vairs nebija ne miņas. Tajā pašā laikā kaimiņiene Ieva Drozda pamanīja, ka ezers kļuvis pilnīgi zaļš. Tas ir aptuveni hektāru liels stādināts dzirnavu ezers, kam cauri tek Nigra. Kaimiņiene paņēma paraugus un aizveda pārbaudīt,” stāsta G. Liezers.
Mudina padomāt, cik “zaļi” esam“Ziemeļlatvijai” neizdevās sazināties ar zemniekiem, kuru lauki, pēc G. Liezera teiktā, tolaik tika migloti. I. Drozda atceras, ka vizuāli ūdens izskatījās ļoti netīrs, pa tā virsu peldēja plankumi. Vietām ūdens burbuļoja, kas redzams arī sievietes uzņemtajā fotogrāfijā mobilajā tālrunī. Pēc tam parādījušās arī zaļaļģes, kam raksturīgs ir siltais laiks, nevis pavasara beigas. “Pārbaudēs faktiski atklājās, ka ir fekālais un ķīmiskais piemaisījums, kas pastiprinājis pārējos procesus. Peldēties tur šovasar nevar,” stāsta I. Drozda.Viņa piebilst, ka nav neviena konkrēta, ko vainot pie notiekošā, un vienlaikus aicina sabiedrību aizdomāties, cik “zaļā” vidē dzīvojam. “Tas nav tikai mūsu privātais dīķis, par ko satraucamies, tālāk upe ietek pagasta centrā esošajā ezerā. Mēs uztraucamies par to, ko ēdam, dzeram un lietojam pārtikā. Jādomā globālāk, ja visur tik šausmīgi apstrādā laukus, ka var tik lielu ūdens tilpni izmainīt,” aizdomājas “Muinieku” saimnieka kaimiņiene.
Galvenais ir informēt savlaicīgi“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Valsts vides dienesta Valmieras reģiona vides pārvaldes vadītāju Aivaru Liepu, kurš apstiprina, ka piesārņojums Muiniešu ezerā ir konstatēts. Vaicājot, vai peldēties nav ieteicams aļģu vai kādu citu iemeslu dēļ, konkrētu atbildi nesaņemam. To, vai ezerā notiekošās pārmaiņas radušās cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā, A. Liepa norāda, ka jebkurš ezers piedzimst, dzīvo un nomirst, cits dabiskā veidā, cits ar cilvēku palīdzību. Uz šo gadījumu vairāk varot attiecināt otro variantu. Blomēniešu izteiktās bažas par lauku miglošanu esot Valsts augu aizsardzības dienesta kompetence, kam tas esot arī nodots tālāk.Valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciālistei Dacei Ūdrei šādas informācijas trešdien vēl nebija. D. Ūdre saka ‒ katrs gadījums ir individuāls. Jebkurā situācijā svarīgi, lai iedzīvotāji savlaicīgi informētu Valsts augu aizsardzības dienestu par novēroto. “Mums ir gan reģionālās nodaļas, gan uzticības tālrunis (67550944), kurā zvanītājs anonīmi vai nosaucot savu vārdu, uzvārdu ierunā tekstu. Būtiski ir pateikt konkrētu informāciju – kas, kur, kad, ko darīja, lai faktus varētu pārbaudīt. Cēloņi un sekas ir zināmi tikai pēc analīžu veikšanas. Cenšamies pārbaudīt visu saņemto informāciju,” “Ziemeļlatvijai” teic D. Ūdre. Viņa aicina Muiniešu dzirnavezera īpašniekus sazināties ar dienestu, lai rastu risinājumu.Savukārt lauksaimniekus mudina veidot veiksmīgu komunikāciju ar tuvējo māju iedzīvotājiem, izskaidrojot, ko un kā dara savā vai apsaimniekotajā īpašumā vai darbības laukā, piemēram, vēlams iedzīt kūtī govis. “Jo tolerantāki un draudzīgāki viens pret otru būsim, jo vieglāk un labāk mums visiem būs,” tā Valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste.
Brīdina iedzīvotājusBlomes pagasta pārvaldes vadītājs Gaidis Bogdanovs, uzzinot šo visu no “Ziemeļlatvijas”, nekavējoties rīkojās. “Esmu pārsteigts, ka tas viss noticis kādu laiku atpakaļ. Devos pie Gunta Liezera, kurš notikumu pastāstīja hronoloģiskā secībā. Tā ir būtiska informācija, jo viņu ezers atrodas tikai simts metrus tālāk no publiskās peldvietas. Esmu sagatavojis plāksnes ar brīdinājumiem, ko izvietošu pie centra dīķa. Es nevaru aizliegt peldēties, bet brīdināt, ka nav ieteicams to darīt, varu. Ņemsim paraugus un vedīsim uz laboratoriju. Kamēr nav zināms, vai viss ir kārtībā, nevaru pieļaut, lai atgadās kas slikts. Vizuāli nekādas pārmaiņas nemanu, jo caurtece šobrīd ir minimāla, bet šovasar tur daudzi peldējušies. Visgrūtāk to paskaidrot būs bērniem, it īpaši šajās karstajās dienās,” secina G. Bogdanovs.“Ziemeļlatvija” noskaidroja – ja dzirnavezera īpašnieki nolēmuši tīrīt ūdenstilpni no aļģēm, par to ir jāinformē Valsts vides dienests.
Par piesārņojumu Muiniešu dzirnavezerā Fragments no Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes sniegtās atbildes uz “Muinieku” māju saimnieku iesniegumu:“Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde, izskatot Jūsu iesniegumu par iespējamo piesārņojumu ūdenskrātuvē, ir veikusi pārbaudi, apsekojot Muiniešu dzirnavezeru, kas atrodas nekustamajā īpašumā “Muinieki” un “Muinieku dzirnavas”, Blomes pagastā, Smiltenes novadā.Pārbaudes ietvaros novērotais, vērtējot ūdens vides apstākļus uzpludinātajā ūdenskrātuvē, liecina par ūdenskrātuvē notiekošajiem eitrofikācijas procesiem. Par eitrofikācijas procesu norisi un biogēno vielu klātbūtni Muiniešu dzirnavezerā primāri liecina ūdenī krasta zonā esošās aļģes. Aļģu ziedēšanas laikā nav ieteicams izmantot ūdenstilpnes peldēšanas nolūkos.Latvijas ūdenstilpnēs biogēno vielu ietekmē palielinās dabisko bioķīmisko procesu intensitāte, kā rezultātā notiek ūdenstilpņu aizaugšana. Dabisko eitrofikācijas procesu norisi un tās intensitāti būtiski ietekmē cilvēku saimnieciskā darbība. Ja ūdenstilpnei vai ūdenstecei ir pieguļošas lauksaimniecības, mežsaimniecības zemes, tad šo zemju apsaimniekošana ir viens no galvenajiem biogēno vielu pieplūdes avotiem ezeros un upēs. Lielākās barības vielas ūdenstilpnē nonāk arī kūdras purvu izstrādes gaitā. Visbeidzot, eitrofikācijas procesu intensīvāku norisi veicina arī vidē novadītie neattīrītie vai nepietiekami attīrītie notekūdeņi.Pārbaudes ietvaros konstatētais ļauj secināt, ka ūdens kvalitāti uz Nigras upes uzpludinātajā dzirnavezerā ietekmē gan tuvumā esošo lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas prakse, gan arī pieguļošās teritorijas mājsaimniecībā esošā notekūdeņu un decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas prakse gadījumā, ja notekūdeņi un kanalizācijas nosēdumi netiek nodoti tālākai apsaimniekošanai (attīrīšanai) notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Vienlaikus jāatzīmē, ka upes ūdens caurplūdē ir faktors, kas nodrošina intensīvāku ūdens apmaiņas ciklu. Līdz ar to, ievērojot labu lauksaimniecības praksi, atbildīgi apsaimniekojot radītos notekūdeņus, uzpludinātajā dzirnavu ezerā ir iespējams ierobežot eitrofikācijas procesu norisi.Jūsu sniegto informāciju un izteiktās bažas par lauku mēslošanu un miglošanu esam darījuši zināmu Valsts augu aizsardzības dienestam, jo mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas uzraudzība ir iepriekš minētās iestādes kompetencē esošs jautājums.”
