Valsts darba inspekcija sodījusi ar 1650 eiro lielu administratīvo naudas sodu Smiltenē reģistrētu uzņēmumu SIA “ADZT”, kam piederošā kravas automašīna “MAZ” 26. augustā sadūrās ar vieglo automašīnu “Audi 100” uz autoceļa Smiltene – Gulbene.
Jau rakstījām, ka šajā traģiskajā avārijā Gulbenes novadā dzīvību zaudēja “Audi 100” pasažieri, Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta iedzīvotāji: 1938. gadā dzimusi sieviete un 2008. gadā un 2004. gadā dzimuši bērni.
Šoferi nolīga lielās pieredzes dēļCeļu satiksmes negadījums notika, kad kravas automašīnas vadītājs, 1967. gadā dzimis smiltenietis izbrauca no mazāk svarīga ceļa un nepalaida pa galveno ceļu braucošo automašīnu “Audi 100”, kā rezultātā notika sadursme. Kravas automašīnas šoferim nebija autovadītāja tiesību (tās viņam savulaik bija atņemtas uz četriem gadiem par atteikšanos no ekspertīzes). Alkohola reibums autovadītājam netika konstatēts.“Tā bija viņa pirmā darba diena manā uzņēmumā,” “Ziemeļlatvijai” stāsta uzņēmuma “ADZT” valdes loceklis smiltenietis Andris Dzenis.Kravas automašīnas šoferis viņa uzņēmumā vairs nestrādā, taču pēc traģiskā negadījuma, kurā dzīvību zaudēja trīs cilvēki, A. Dzenis ar viņu runājis, kāpēc šī nelaime notika. Pēc šofera teiktā savam darba devējam, viņš nav zinājis, ka tuvojas krustojumam ar galveno ceļu un, izbraucot no līkuma, vairs nav varējis savaldīt 30 tonnu smago transportlīdzekli, ar kuru vedis grants un smilts kravu meža ceļa būvniecībai. SIA “ADZT” šajā objektā strādāja kā apakšuzņēmējs.Internetā izteiktajām versijām, ka automašīna “MAZ” bijusi sliktā tehniskajā stāvoklī un tai atteikušās kalpot bremzes, A. Dzenis nepiekrīt, tiesa, piebilst, ka automašīnu pēc avārijas nav redzējis un pat nezina, kur tā tiek uzglabāta. Transportlīdzeklim ir nozīmēta tehniskā ekspertīze. Tās rezultāti vēl nav zināmi.“Nesen pārdevu divas nepieprasītākās mašīnas (SIA “ADZT” galvenā darbības nozare ir kravu pārvadājumi – redakcijas piezīme), nopirku šo automašīnu “MAZ” (1998. gada izlaidums) un ieguldīju tajā 3,5 tūkstošus eiro. Īsi pirms avārijas nopirku četras jaunas riepas un akumulatoru. Pats esmu braucis ar šo automašīnu. Nejutu, ka būtu problēmas ar bremzēm,” saka A. Dzenis.Uz jautājumu, ko būtu varējis darīt citādi, lai nelaime nenotiktu, piemēram, nepieņemt darbā autovadītāju bez tiesībām, viņš atbild, ka šim cilvēkam ir 27 gadus liela autovadītāja pieredze. “Zināju viņu kā vienu no Smiltenē labākajiem šoferiem, kuri brauc ar smago automašīnu,” saka A. Dzenis. Uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu, cik smagi ir pārdzīvot notikušo nelaimi, uzņēmējs atbild ar pretjautājumu, cik ilgi var justies vainīgs. “To kompensāciju cietušajiem, ko piespriedīs tiesa, es, protams, samaksāšu,” viņš piebilst.
Centies apstādināt līdz pēdējam centimetram “Sajūtas ir šausmīgas. Gandrīz 26 gadus esmu nobraucis, tai skaitā pa visādām valstīm, un suni neesmu nobraucis,” “Ziemeļlatvijai” saka smiltenietis, kurš sadursmes brīdī atradās pie kravas automašīnas “MAZ” stūres (savu vārdu vīrietis lūdza publikācijā neminēt).Tajā 26. augusta dienā viņš bija norīkots darbā uz karjeru, kur tika sagatavots grants un smilts maisījums meža ceļa būvei. Pēcpusdienā plāni mainījās. Uz objektu vajadzēja vest kravu. “Sarunāju citas smagās mašīnas šoferi, kurš arī brauca uz to pusi, lai brauc pa priekšu un parāda ceļu, jo nekad tur nebiju bijis,” stāsta vīrietis. “Braucu no aizmugures. Bija sauss laiks, putekļi. Atpaliku. Ātruma man nebija nekāda, augstākais, 40 līdz 50 kilometri stundā. Pirms krustojuma ar galveno ceļu nebija dublējošās brīdinājuma ceļa zīmes “Dodiet ceļu” (tā brīdina par to, ka tuvojas krustojums ar galveno ceļu – redakcijas piezīme), kas tagad tur stāv. Zīmi uzlika trīs dienas pēc avārijas (par šo tēmu konkrētu atbildi “Ziemeļlatvijai” nesniedza ne Valsts policijā, ne prokuratūrā, ne Gulbenes novada domē, kuras pārziņā ir šis pašvaldības ceļš – redakcijas piezīme). Ja tad būtu uzsitis pa bremzēm, man būtu, kur palikt, jo tur blakus ceļam ir pļava. Vēlāk tika izmērīts, ka galveno ceļu es varēju ieraudzīt, kad līdz šosejai bija 91 metrs. Tajā brīdī, kad es ieraudzīju, ka tuvojas krustojums ar galveno ceļu, pa labi un pa kreisi ceļam bija mežs ar lieliem kokiem. Rāvu gan rokas bremzi, gan spiedu kājas bremzi. Bremzes neklausīja. Centos apstādināt mašīnu līdz pēdējam centimetram, pat ielaidu labo ratu grāvī, lai sabremzētos,” notikušo atceras vīrietis. Viņš nožēlo, ka piekritis pieņemt šo darba piedāvājumu. “Biju bez darba. Cilvēks lūdzās, ka vajag izpalīdzēt, tāpēc arī piekritu. Kāpēc nenopelnīt kādu lieku rubli? Braukāšana bija paredzēta uz vietas, pie karjera,” to, kāpēc pieņēmis darba piedāvājumu, būdams bez tiesībām, saka vīrietis.Par notikušo ceļu satiksmes negadījumu Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 260. panta “Ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana” 2. daļas, kas paredz: “par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem”.Policija turpina izmeklēšanu. “Ir nozīmēta tiesu medicīniskā ekspertīze, tehniskā ekspertīze, bet atzinumu vēl nav. Gaidām atbildes,” “Ziemeļlatviju” informē Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens, kurš uzrauga šo lietu. Konstatē pārkāpumus darba aizsardzībāSaistībā ar notikušo autoavāriju uz Smiltenes – Gulbenes ceļa uzņēmumā “ADZT” pārbaudi atbilstoši savai kompetencei veica Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvji. Ņemot vērā pārbaudē konstatētos pārkāpumus, Vidzemes reģionālā Valsts darba inspekcija uzlikusi SIA “ADZT” administratīvo sodu 1650 eiro apmērā, kā arī izdevusi rīkojumu darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai, informē Dace Aleksāne, VDI sadarbības un attīstības nodaļas vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos.Naudas sodu uzņēmumam “ADZT” Valsts darba inspekcija piemērojusi vairāku konstatēto pārkāpumu dēļ. Ar ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto autovadītāju brīdī, kad notika autoavārija, nebija rakstveidā noslēgts darba līgums. Par šo autovadītāju uzņēmums “ADZT” nebija iesniedzis ziņas Valsts ieņēmumu dienestam kā par savu darbinieku. Avārija notika 26. augustā pulksten 13.40, bet ziņas Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski (caur elektroniskās deklarēšanas sistēmu) iesniegtas tajā pašā dienā pulksten 14.12, īsi pēc ceļu satiksmes negadījumā. No lietā esošajām liecībām izriet, ka autovadītājs sācis strādāt 26. augustā pulksten 7, līdz ar to darba devējam bija pienākums ziņas VID iesniegt ne vēlāk kā vienu stundu pirms darba uzsākšanas, norāda D. Aleksāne. Uzņēmumā “ADZT” nav arī izveidota darba aizsardzības organizatoriskā sistēma: nav norīkots darba aizsardzības speciālists, nav veikta darba vides iekšējā uzraudzība, nav izvērtēti darba vides riska faktori nav sastādīts darba aizsardzības pasākumu plāns, nav izstrādātas darba aizsardzības instrukcijas un darbinieki, tai skaitā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais autovadītājs, nav instruēts darba aizsardzībā. “Faktiski uzņēmumā nebija izveidota darba aizsardzības sistēma, un tas ir rupjš pārkāpums,” “Ziemeļlatvijai” uzsver D. Aleksāne. Kā turpmāk laikus pamanīt un kontrolēt šādus uzņēmumus un panākt, lai tie ievieš darba aizsardzības sistēmu, pirms nav notikusi nelaime? Šo jautājumu “Ziemeļlatvija” uzdeva Valsts darba inspekcijai, kas solīja drīzumā sagatavot un sniegt atbildi.
Turpinās līgumsaistības ar Smiltenes novada domiA. Dzenis “Ziemeļlatvijai” teic, ka centīsies nomaksāt VDI uzlikto naudas sodu. “Centīšos turpināt strādāt, kaut arī man ir lieli zaudējumi un uzņēmuma saimnieciskā darbība šobrīd ir apturēta. Vienīgā labā mašīna ir izņemta tehniskajai ekspertīzei,” viņš saka. Līdz notikušajai avārijai ļoti daudzi Smiltenē par uzņēmuma “ADZT” eksistenci pat nezināja. Šī firma ir reģistrēta Smiltenē, kādā dzīvojamā mājā Pilskalna ielā 3. Pēc “Lursoft” datiem uzņēmuma apgrozījums 2014. gadā bija 32 006 eiro, peļņa pēc nodokļiem – 3740 eiro. Uzņēmumā ir divi darbinieki.Notikusī avārija un VDI uzliktais sods met ēnu uz uzņēmuma “ADZT” reputāciju. Tajā pašā laikā šis uzņēmums ir uzvarējis iepirkumos, ko izsludinājusi Smiltenes novada dome un akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Šogad janvārī SIA “ADZT” uzvarēja Smiltenes novada domes izsludinātajā iepirkumā “Ceļu un ielu mehanizēta attīrīšana no sniega ziemas sezonā Smiltenes novada Bilskas un Launkalnes pagastos”, piedāvājot zemāko cenu par sniega tīrīšanu divās Launkalnes pagasta apdzīvotās vietās – Rauziņā un Priedaines – Liedulieši. Uzņēmums ieguva līguma tiesības līdz 2016. gada 31. decembrim, informē Launkalnes pagasta pārvaldnieks Māris Lazdiņš.Iepirkumā kritērijs ir zemākā piedāvātā cena. Smiltenes novada domes Publisko iepirkumu komisija arī pārbaudīja, vai uzņēmumam ir nodokļu parādi. “Iepirkums tika izsludināts pat divreiz, jo pirmajā reizē visus pretendentus noraidīja pieredzes trūkuma dēļ. Otrajā reizē divās lotēs uzvarēja “ADZT”, kaut arī piedāvātā cena šķita aizdomīgi zema. Taču tāds ir iepirkuma kritērijs, – uzvar uzņēmums ar zemāko piedāvāto cenu, ja pārējā dokumentācija ir kārtībā,” skaidro M. Lazdiņš.Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis norāda, ka pašvaldību izsludinātie iepirkumi nav tas ķēdes posms, kurā varētu atklāt uzņēmumus ar tādu vājo vietu kā pārkāpumi darba drošībā. “Pašvaldības iepirkumā pretendentiem neprasa uzrādīt visus noslēgtos darba līgumus, transportlīdzekļu tehniskās apskates un dokumentāciju, kas attiecas uz uzņēmuma lietvedību. To paredz Latvijas likumdošana (normatīvie akti). Valsts ir radījusi virkni institūciju, kas to visu kontrolē. Mēs pārbaudām pretendentu nomaksātos nodokļus, citādi pastāv risks, ka līguma tiesības iegūst nodokļu parādnieks, kurš var bankrotēt un līdz ar to neveikt līgumā paredzētos darbus,” saka G. Kukainis. Arī citi iepirkumi nav paņēmiens, kas atklātu uzņēmumu vājās vietas. SIA “ADZT” uzvarēja a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) izsludinātajā iepirkumā par mežsaimniecības darbu veikšanu Austrumvidzemes mežsaimniecībā, iegūstot līgumu par stigu tīrīšanu vairākos LVM iecirkņos.“Mums kā pasūtītājam nemaz nav tiesību inspicēt visu uzņēmumu,” norāda Jānis Upens, Austrumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors. “Mēs skatāmies, lai darba drošības prasības būtu ievērotas konkrētajam darba veicējam pakalpojumu sniegšanas vietā. Šajā gadījumā tas bija darbs ar krūmgriezi, kad tiek pārbaudīts, piemēram, vai darbu veicējam ir vajadzīgais ekipējums un motorzāģa vadītāja apliecība. Viss uzņēmums šādā gadījumā jākontrolē Valsts darba inspekcijai. Mēs tikai izvirzām papildprasības,” norāda J. Upens. Tagad LVM līgumsaistības ar uzņēmumu “ADZT” ir izbeigusi pēc “ADZT” lūguma. Lielāko līgumā paredzēto darbu daļu uzņēmums jau bija izdarījis.
Atbildības latiņa jāceļ visiemTo, kāpēc un kādu apstākļu nelaimīgas sakritības dēļ notika 26. augusta traģēdija, skaidros atbildīgās institūcijas. Taču aiz katra lēmuma, aiz katra teikuma paliks nemainīgs skarbs fakts: šajā pasaulē vairs nav triju cilvēku, kuru dzīves aprāvās uz Gulbenes šosejas, tajā skaitā – divu bērnu, kuru dzīve tikko bija sākusies. Izpostītas ir arī viņu tuvinieku dzīves, jo viņiem ar šo zaudējumu būs jācenšas sadzīvot visu atlikušo mūžu.Ceļu satiksme kļuvusi par lielu riska zonu, un arvien vairāk cilvēku spriež, ka uz ceļa nejūtas droši. Tas liecina, ka atbildības latiņa ir jāpaceļ visiem – gan ceļu satiksmes dalībniekiem, gan visām ceļu satiksmes drošību tieši vai netieši ietekmējošām valsts institūcijām.
