Lai pārrunātu Valkas novada tūrisma nozares veiksmes, neveiksmes un izaugsmes iespējas, otrdien uz pašvaldības rosināto diskusiju ieradās vietējie naktsmītņu īpašnieki un lauku uzņēmēji, kas nodarbojas ar tūrismu.
Pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis uzsvēra, ka tūrisma nozare ir nozīmīga novada attīstībai. Pašvaldība te saredz lielu potenciālu, iespējams, pat krietni lielāku, nekā domā daži labi uzņēmēji, kas ar šo nozari nodarbojas. V. A. Krauklis uzskata, ka tā ir viena no problēmām.
“Cilvēciski saprotu, ka cilvēki ir pieraduši pie ierastās sistēmas un ir diezgan grūti uz savu darbību paraudzīties nedaudz citādāk, kā arī censties atrast kaut ko interesantu, kas piesaistītu tūristus. Nenoliedzami, tas ir ne tikai papildu darbs, bet arī papildu naudas līdzekļu ieguldījums,” norāda pašvaldības vadītājs. Lai vietējā līmenī pārraudzītu tūrismu, pašvaldības instruments ir novada Tūrisma un informācijas birojs. Tā uzdevums ir praktiskajā dzīvē īstenot pašvaldības uzdevumus, sadarboties ar tūrisma nozares uzņēmējiem, veicināt sniegto pakalpojumu klāstu un kvalitāti. Lai pieaugtu aprite, viens no galvenajiem uzdevumiem ir pārdot tūrisma produktus, kā arī veidot jaunus.
“Tūrisma un informācijas birojs ir vienojošā struktūra, kas saved kopā dažādas tūrisma jomas. Vairākkārt esam pārliecinājušies, ka visinteresantākais un vienojošākais faktors ir kopīgi tūrisma produkti gan ar Latviju, gan Igauniju. Dzīvojot pierobežā, tā ir īpašā “odziņa”. Jā, mums ir skaista daba, dažas vēsturiskas ēkas, un tas arī viss. Tieši tas, ka vienā vai divās dienās var pabūt divās valstīs, baudīt Latvijas un Igaunijas kultūru, tradīcijas, ēdienus, apskatīt arhitektūras atšķirības un vēl daudz ko citu, tūristu acīs mūs padara ļoti interesantus,” ir pārliecināts V. A. Krauklis. Viņš aicina šīs nozares uzņēmējus būt atsaucīgākiem, jo jāatzīst, ka Valkā ir problēmas ar naktsmītnēm un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, īpaši svētdienās.
“Ne vienmēr atsaucība ir pietiekama. Lai apkalpotu lielāku cilvēku skaitu, ir jābūt vēlmei to darīt,” uzskata V. A. Krauklis.
Pieskaroties tēmai, kas skar tūrisma produktus, vietējie tūrisma speciālisti tos veido dažādām auditorijām, piemēram, skolu jaunatnei, senioriem, ģimenēm ar bērniem. Tās ir vienas vai divu dienu ekskursijas. Ir iespējams izveidot maršrutu, kā to līdzīgi dara ar lego klucīšiem, pēc klienta vēlmēm un intereses, aptverot ne tikai Valkas, bet arī apkārtējos novadus.
“Palīdzēsim ar loģistiku un kontaktiem. Tūrisma speciālisti to dara bez maksas, ar mērķi – pēc iespējas vairāk piesaistīt tūristu grupas. Tūristiem interesē apskatīt arī pagastus, kur notiek interesantas lietas. Grupas jau tiek vestas uz “Mūrbūdu” sidra darītavu un pilsdrupām Ērģemē, arī uz zemnieku saimniecību “Kurģi” Omuļos, kur pieejamas izjādes ar zirgiem. Zvārtavas pusē aktīvi darbojas Medību pils, kā arī perspektīvā kāda uzņēmēja no Jelgavas puses domā par mini zoodārza izveidi. Protams, arī Kārķi ar saviem objektiem ir interesanti tūristiem,” atzīst pašvaldības vadītājs.
Pēc V. A. Kraukļa ieskatiem, vislielākās kaislības virmo par jautājumu, kas skar tūristu izmitināšanu. Valkā visvairāk trūkst viesnīcu vai viesu māju, kur var izmitināt tūristus, kas atbraukuši ar autobusu, tātad 35 līdz 50 cilvēkus. Šī iemesla dēļ novada dome joprojām neatlaidīgi turpinās meklēt investorus, lai rastos viesnīca vismaz ar 50 numuriem, jo tad var sekmīgi startēt jau pavisam citā tūrisma sektorā. V. A. Krauklis ir ticies ar trim lielākām tūrisma firmām no Somijas un vienu no Dānijas, kurām būtu interese par dvīņu pilsētām, bet tas viss apstājas pie naktsmītņu problēmas.
“Mēs varam Skandināvijas valstu tūristiem piedāvāt vienu vai divu dienu interesantu programmu, bet nevaram nodrošināt ar vismaz trīs zvaigžņu viesnīcas pakalpojumiem, ar labu restorānu un spa. Žēl, bet investori uzskata kas tas ir milzīgs un riskants ieguldījums,” atklāj V. A. Krauklis. Viņš atzīst, ka diemžēl iespējamība, ka šis projekts varētu īstenoties, ir maza, bet pašvaldība turpinās pie šī jautājuma strādāt. Tas jādara arī tāpēc, ka tūristu grupa, kas uz vietas uzturas vismaz divas dienas, lokālajā ekonomikā atstāj daudz naudas. Pašvaldības vadītājs uzskata, ka arī ar esošo naktsmītņu piedāvājumu ir problēmas. Kā piemēru viņš min neseno pieredzi ar astoņiem Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, kuri vēlējās pārnakšņot Valkā, jo te ieradās divu dienu ilgā komandējumā. Diemžēl nevienā viesu namā nebija brīvas astoņas vietas, tāpēc viņi aizbrauca nakti pārlaist Valmierā. V. A. Krauklis atzīst, ka varēja piedāvāt iespēju pārnakšņot jaunajā Valkas ģimnāzijas dienesta viesnīcā, bet to nav paredzēts izmantot šādām vajadzībām.
viedokļi
Tūrisma gide Vineta Skutāne:
– Iebraucot Valkā, tūristi apjūk, jo nekur nav redzama Valkas un Valgas karte. Paldies, tagad vismaz atrisināts tualešu jautājums, bet joprojām to trūkst. Tāpat trūkst vietu, kur, piemēram, seniori varētu apsēsties un apēst līdzpaņemtās pusdienas. Daudzi teikuši, ka no Putras kalna paveras brīnišķīgs skats uz Valku un Valgu. Kad vedu tūristus, pirms tam pati apskatos, vai kāpnes nav briesmīgi sabojājušās, jo koka dēļi ir sapuvuši, salūzuši, un vai starp kāpnēm neaug nātres. Uzkāpjot kalnā, cilvēki grib apsēsties, bet cik tur ir vietas. Šķērsojot robežu Raiņa ielā, vasarā pie robežbūdiņas tā saucamajā neitrālajā zonā vienkopus pulcējas “saules brāļi” un mierīgi lieto grādīgo dziru. Kāds par mums var rasties priekšstats?
Kārķu pagasta biškopis Igors Ignatjevs:
– Esmu nolēmis vēl vairāk pievērsties biškopībai un tūristiem radīt jaunu piedāvājumu, gribu cilvēkiem rādīt, kā slauc bites. Par saviem līdzekļiem renovēšu bijušo govju kūti, lai uzņemtu tūristus. Esmu iegādājies jaunu medus sviedi un krēmotāju. Esmu iecerējis piedāvāt senioriem ne tikai no Latvijas, bet arī Igaunijas iespēju gulēt uz bišu stropa – tas ir ļoti relaksējoši un nomierinoši, ar īpašu smaržu un vibrāciju. Arī ģimenes to varēs izmantot. Lepojos, ka arī šogad mans medus ieguva Latvijas garšīgākā medus titulu.
Viesu nama “Otrā elpa” īpašnieks Aivo Vārs:
– To, ka Valkā trūkst naktsmītņu, atzīstu, un man nav iebildumu, ka pilsētā kāds ceļ augstas klases viesnīcu, viesu māju vai hosteli par saviem privātajiem līdzekļiem vai arī pašvaldība meklē investorus. Pašvaldībai šie uzņēmēji būtu jāatbalsta, piemēram, piešķirot zemi būvniecībai vai arī uzceļot ēku un par salīdzinoši zemu nomas maksu to iznomājot pakalpojuma sniedzējam. Man ir iebildumi par to, ka ģimnāzijas jaunajā dienesta viesnīcā iespējams pārnakšņot, samaksājot pavisam niecīgu naudas summu. Pats veicu šo eksperimentu, un tas izdevās. Tas kropļo šo tirgus nišu.
Viesu nama “Ausmas” Ērģemes pagasta Omuļos īpašniece Ilze Leicāne:
– Tālāku attīstību saredzu, specializējoties kādā atsevišķā piedāvājumā. Piemēram, mēs vasarā organizējam bērnu un jauniešu nometnes. Ar šīm nometnēm aizpildu
80 procentus no kopīgā piedāvājuma. Es varētu darīt vēl vairāk, bet jārēķinās ar to, ko varam izdarīt. Ja manam profilam klienti neatbilst un pati nevaru uzņemt, es labprāt viņus piedāvātu citiem novada uzņēmējiem. Taču īsti nesaprotu, kam to piedāvāt, izņemot viesu namiem “Bergervilla” un “Jumis”.
