Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” un biedrība “Babyroom” izstrādās pirmo vides pieejamības aplikāciju Latvijā. Šobrīd pa visu Latviju notiek vērienīga vides pieejamības apsekošana, lai noteiktu draudzīgākās vietas bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vidzemes tūres ietvaros projekta pārstāvji viesojās arī Smiltenē un Valkā.
“Mums apvienībai “Apeirons” ir izveidota vides pieejamības karte, arī “Babyroom” tāda ir. Viena organizācija runā par cilvēkiem ar invaliditāti, otra attiecīgi par vecākiem ar maziem bērniem. Šobrīd esam nonākuši pie kopsaucēja, ka problēmas, ar kurām saskaramies, ir stipri līdzīgas. Tāpēc veidosim kopīgu mobilo aplikāciju telefoniem, planšetdatoriem, lai cilvēks var ātri un ērti atrast sev pieejamu vietu,” pastaigājoties pa Smiltenes centru, “Ziemeļlatvijai” stāsta “Apeirons” pārstāvis Tālis Bērziņš. Aplikācijai vajadzētu būt gatavai augustā.
Kvalitātes zīmeViņš atklāj, ka “Apeirons” nereti palīdz tūristiem, kuri zvana uz apvienību un jautā, kurā viesnīcā viņi var uzturēties, kur ieturēt maltīti vai aizbraukt. “Īsti nav ko ieteikt, jo mēs nezinām, kuras iestādes un vides objekti patiešām ir draudzīgi šiem cilvēkiem. Projekta ietvaros kopā ar kolēģiem visā Latvijā apsekosim vairākus tūkstošus objektu. Kartē vietu varbūt nebūs tik daudz kā tad, ja prasītu tās iesūtīt pašvaldībām un komersantiem, bet tad nebūtu nekādas garantijas, ka cilvēki aizbraucot nepiedzīvos vilšanos. Šī zināmā mērā ir kvalitātes zīme, jo, ja mēs sakām, ka ir pieejams, tad tā arī ir. Tas pats ar “Babyroom” – ja viņi saka, ka kafejnīca ir draudzīga ģimenēm ar bērniem, tad nav pamata apšaubīt,” projekta būtību atklāj T. Bērziņš.
Gluži kā tūristi, taču ekspertiAbu organizāciju pārstāvji dodas uz Latvijas pilsētām, par savu ierašanos nebrīdinot pašvaldību pārstāvjus, iestāžu un uzņēmumu vadītājus un darbiniekus. T. Bērziņš un viena no “Babyroom” aizsācējām Laura Bluša kopā ar savu bērniņu ratiņos Smiltenes centrā pastaigājas gluži kā pārējie iedzīvotāji, dodoties savās ikdienas gaitās. Atšķirība ir tajā, ka vietējiem Smiltenē daudzas vietas šķiet pierastas un papildu uzmanība netiek veltīta, turpretī projekta dalībnieki pamana katru niansi – labo, kuriozo un to, kur nepieciešami uzlabojumi. “Apeirons” pārstāvis apbruņojies ar dažādām mērierīcēm un instrumentiem, kas palīdz noteikt uzbrauktuvju slīpumu un platumu, bet jaunā māmiņa par vides pieejamību un ģimenēm draudzīgām vietām pārliecinās, uz tām dodoties kopā ar mazuli ratiņos. Papildus tam abi eksperti apskates brīdī fotografēja konkrētos objektus, publicējot attēlus ar parakstiem apvienību kontos sociālajos tīklos.Kampaņas mērķis ir izcelt pozitīvos piemērus un iedrošināt citus iestāžu un uzņēmumu vadītājus tiem sekot.
Domas atšķirasVidzemes tūres laikā Smiltenē eksperti devās uz Smiltenes novada domi. “Smiltenē esam jau bijuši iepriekš un konsultējušies ar pašvaldību. Domes ēka cilvēkiem ratiņkrēslā pilnībā nav pieejama, taču iekļūšana pirmajā stāvā ir ērta. Ja nepieciešams, tad visus pakalpojumus pirmajā stāvā var saņemt. Tas ir tāds labs piemērs. Turpretī pie policijas ēkas ir vērojams pretējais,” atzīst T. Bērziņš.Pārvietojoties kājām pa pilsētas centru, “Apeironam” ar “Babyroom” pārstāvi domas nesakrīt. Centrā ir daudz dažādu uzbrauktuvju un nobrauktuvju pie ietvēm, iestādēm un uzņēmumiem. Ja L. Blušai ar mazuli ratiņos tās ir ērtas un parocīgas, tad T. Bērziņš norāda, ka ne visas atbilst tiem parametriem, lai invalīdi ratiņkrēslos varētu pārvietoties. “Uzbrauktuves ir diezgan šauras un stāvas, lai gan ir vieta, kas ļauj tās taisīt lielākas. Tāpat cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem pieejamība īsti nav nodrošināta. Par viņiem šobrīd vismazāk ir padomāts. Jāatceras, ka cilvēks ar īpašām vajadzībām nav tikai cilvēks ratiņkrēslā. Sabiedrība noveco. Ja priekšlaicīgi neiesim bojā, mēs visi kļūsim veci – redze pasliktināsies, būs grūtāk pārvietoties un, galu galā, vides pieejamību vajadzēs visiem,” aizdomāties liek “Apeirons” pārstāvis.
Draudzīga ģimenēmKā pozitīvais piemērs Smiltenē tika atzīts pērn rekonstruētais pilsētas kultūras centrs. Tajā ņemti vērā iepriekšējā tikšanās reizē izteiktie norādījumi par uzbrauktuves slīpumu, kā arī vēl citas būtiskas lietas. Savukārt L. Bluša ir patīkami pārsteigta par iespaidiem, apmeklējot kafejnīcas “Mūza” un “Trīs pipari un kūkas”, kā arī tējnīcu “Ka-Tē”. Visās trīs vietās padomāts par mazo apmeklētāju labsajūtu, izveidojot bērnu rotaļu istabas un stūrīšus. Izrādās, ka tējnīca ir vienīgā vieta Smiltenē, kurā “Babyroom” aizsācējai izdevās atrast bērnu pārtinamo galdiņu. L. Bluša visiem trim ēdināšanas uzņēmumiem piešķīra “Babyroom” uzlīmes par piemērotību ģimenēm ar bērniem. Pēc apmeklējuma Smiltenē, mikroblogu vietnē Twitter.com “Babyroom” savā kontā atzina, ka Vidzemes tūres pārsteigums todien bija ģimenēm draudzīgā pilsēta Smiltene.
Kultūras nams nav pieejamsPēc Smiltenes “Apeirona” un “Babyroom” pārstāvji devās uz Valku. Pirmā apskates vieta bija pilsētas kultūras nams un novada Tūrisma informācijas birojs. Kultūras nams T. Bērziņu neapmierināja. Tiklīdz ieiet ēkā, tā priekšā ir kāpnes. Kultūras namam gan ir mobilais transportieris, bet nedarbojas, un T. Bērziņš atzīst, ka tā ir visur, kur tas iegādāts. “Doma ir tāda, ka riteņkrēslu piesprādzē un uzvelk augšā. Taču tādā gadījumā ir vajadzīgs cilvēks, kas to pastāvīgi dara. Turklāt 60 procentus no Latvijā iegādātajiem riteņkrēsliem nevar piesprādzēt pie transportiera. Visbeidzot, ja cilvēks pārvietojas ar elektrisko riteņkrēslu, kuri tagad parādās aizvien biežāk, tad transportierim celtspēja par mazu, jo šis krēsls ir ievērojami smagāks. Īsi sakot, ar šo transportieri viss ir pa tukšo, cilvēks ar pārvietošanās grūtībām viens pats nevar aizkļūt līdz zālei,” secina T. Bērziņš. Pēc viņa uzskata, tāds transportieris der tikai invalīdam mājās, ja viņam pašam ir savs asistents. Taču publiskajās ēkās tas nav risinājums. Kā piemēru Tālis piesauc arī faktu, ka citur Eiropā no šī risinājuma jau labi sen ir atteikušies.
Lielveikali par šo lietu domāSavukārt ar Tūrisma biroju viss ir kārtībā. Tur ir laba uzbrauktuve, zems slieksnis, arī telpā nekur nav jākāpj augstāk. Arī darbiniece, pēc T. Bērziņa uzskata, ir fantastiska. Katru ienācēju sagaida laipna apkalpošana. Pretim Tūrisma birojam atrodas “Mana aptieka”. Tālis neslēpj prieku, ka aptiekas iekārtotāji ir padomājuši par cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. Aptiekā invalīdi var viegli iekļūt. Arī lete ir pietiekami zema, lai cilvēki no riteņkrēsla varētu visu pārredzēt. Līdzās aptiekai atrodas veikals “top!”. Arī tur iekļūšana ir nodrošināta visiem. “Vispār jāteic, ka lielveikali par vides pieejamību domā. Viņiem pašiem tas ir izdevīgi. Cilvēki ar pārvietošanās grūtībām neies iepirkties tur, kur viņiem grūti ir iekļūt. Šogad visās pilsētās, kur esmu bijis, ne pie viena lielveikala nav bijis iebildumu. Cēsīs veikali ir ēkās, kas ir sen celtas un tur uzbrauktuves ir piebūvētas,” skaidro T. Bērziņš.
Par bibliotēku iebildumu navPar invalīdiem ir padomāts arī novada centrālajā bibliotēkā. Tur pirmajā stāvā ir lasītava un tualete. T. Bērziņš secina, ka pilsētas centrā visās publiskajās ēkās ir daudzmaz parūpējušies, lai bez problēmām varētu iekļūt arī cilvēki ar pārvietošanās grūtībām. Uzbrauktuve ir iekārtota arī pie Gulbja laboratorijas. “Tas nenoliedzami ir arī vietējās invalīdu biedrības nopelns, kura pastāvīgi šo jautājumu aktualizē. Zinu, ka ļoti aktīvi par šiem jautājumiem iestājas Smiltenes biedrības priekšsēdētāja Diāna Vītola, kura visās sanāksmēs runā par pieejamību. Tikai ar mūsu ierašanos nekas lielas nebūtu panākts,” atzīst T. Bērziņš.Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums “Jumis” kartē tiek iekļauts kā daļēji pieejams. Uzbrauktuve gan ir, bet pēc tās ir augsts slieksnis, ko grūti pārvarēt. Savukārt otrajā stāvā ierīkotā viesnīca nav pieejama. Arī pie autoostas ierīkotā publiskā tualete pašlaik nav pieejama invalīdiem. Tās uzraudze gan zina stāstīt, ka ir paredzēts remonts.
Vēlas mazas kafejnīcasNākamā ir Valkas rajona tiesa. T. Bērziņš uz uzceltās uzbrauktuves izmēra slīpuma procentus un secina, ka invalīdi riteņkrēslā pa to nevar uzbraukt. “Te ir pat vieta, kur varētu to pārveidot un uzbūvēt atbilstoši prasībām, bet pagaidām ēka nav pieejama. Var redzēt, ka ir pietrūcis izdomas,” secina T. Bērziņš.To pašu viņš atklāj pie jaunatvērtās Jāņa Rozes grāmatnīcas. Te uzbrauktuves slīpuma procenti ir 15,4, kaut norma ir 8. “Šeit, braucot augšā, invalīds apkritīs uz aizmuguri,” spriež Tālis.Viņš piebilst, ka pašiem veikala īpašniekiem par to nav jārūpējas. Viņi tikai pasūta darbus. Arhitekts raugās, kā labāk izskatīsies, bet pašu darbu pieņem būvvalde. Tās kompetencē ir skatīties, lai viss būtu izdarīts, kā nākas.Abi viesi – T. Bērziņš un L. Bluša atzīst, ka Valka kopumā ir jauka un zaļa pilsēta. Vienīgi varētu būt vairākas ielu kafejnīcas, kur apsēsties pie kafijas tases. To trūkumu var just. Diemžēl tas Valkai ir sāpīgs jautājums. Kafejnīcas ir atvēruši vairāki uzņēmēji, bet pēc kāda laika tās atkal aizvērtas.
