“Man nav pieņemami negatīvi komentāri par Valku un Valkas novadu un tā iedzīvotājiem. Trikātas pagasta iedzīvotāju sapulces organizēšanā piedalījos ne tāpēc, lai noķengātu citus ar prastiem apvainojumiem par to, ka Valkā nekā nav un viss tur ir slikti, bet, lai trikātieši varētu izteikt viedokli par pievienošanos Valkai. Ja vienā teikumā var pateikt, ka Valkā cilvēks nav bijis piecus gadus, bet jau nākamajā – ka tur nekā nav, tas nav nopietni,” uzskata viens no trikātiešu sapulces rīkotājiem un aktīvs savas nostājas paudējs Lauris Rozenbaks. Viņš gan ir viens no daudzajiem, kuri ir pret Trikātas pievienošanu Valkas novadam.
Jau rakstījām, ka 31. janvārī Trikātā notika iedzīvotāju iniciatīvas grupas rīkotā sapulce “Trikātu Valkas novadā? Nē!”. To organizēja pēc tam, kad masu medijos parādījās informācija, ka Valkas novada dome Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai izteikusi ierosinājumu Valkas novada teritorijai pievienot Trikātas, Ēveles un Gaujienas pagastu. Vai tas tā būs, lems Saeima un valdība, bet pašlaik šis ierosinājums trikātiešos sacēlis veselu vētru. Trikātiešu tikšanās ilgusi trīs stundas un to apmeklējuši gandrīz 200 iedzīvotāju.
Valkas novada domes rīcība – pretrunā labas pārvaldības principiem
Ar trikātiešiem tikās arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, kurš izklāstīja savu redzējumu par Trikātas pagasta iekļaušanu Valkas novadā. L. Rozenbaks atzīst, ka V. A. Kraukļa uzstāšanās sapulces dalībniekos izraisījusi īstu pretestības vilni. Ir pat tādi, kuri ir gatavi izdeklarēties no Trikātas pagasta gadījumā, ja Trikātu pievienos Valkas novadam.
Iedzīvotāju parakstītajā petīcijā teikts: “Sakarā ar Valkas novada domes 2019. gada 28. novembra sēdes lēmumu ierosināt Trikātas pagasta pievienošanu Valkas novadam Trikātas pagasta un Beverīnas novada iedzīvotāji pauž stingru nostāju pret šādu rīcību. Ierosinājums tika izteikts, neveicot apspriešanos ne ar Beverīnas novada pašvaldību, ne iedzīvotājiem. Uzskatām, ka šāda rīcība ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem. Tāpat šim ierosinājumam nav ne sociāla, ne ekonomiska pamatojuma. Iedzīvotāji pie šāda viedokļa nonākuši, uzklausot gan tieši, gan pastarpināti iesaistīto pušu viedokli. Pieprasām nešķelt Beverīnas novadu, Trikātas pagastu nepievienot plānotās administratīvi teritoriālās reformas veidotā Valkas novada teritorijai.”
Valkas novada domei
būs jāsniedz skaidrojums
Sākot interesēties par Valkas novada domes pieņemto lēmumu saistībā ar Trikātas pievienošanu Valkas novadam, L. Rozenbaks atklājis visnotaļ interesantu lietu.
Noklausoties 2019. gada 28. novembra Valkas novada domes sēdes audioierakstu, kas pieejams pašvaldības mājaslapā www.valka.lv, L. Rozenbaks secinājis, ka sēdē pieņemtais lēmums neatbilst audioierakstam. Trikātietis ar iesniegumu vērsās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) par Valkas novada domes 28. novembra sēdes protokola un sēdes audioieraksta neatbilstību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk tekstā – ministrija) saņēma Laura Rozenbaka (turpmāk tekstā – Iesniedzējs) 2020. gada 23. janvāra iesniegumu, kurā Iesniedzējs norāda uz iespējamu Valkas novada pašvaldības (turpmāk tekstā – pašvaldība) domes likuma “Par pašvaldībām” normu pārkāpumu, iekļaujot domes kārtējās sēdes protokolā nepatiesas ziņas.
Pašvaldības 2019. gada 28. novembra domes kārtējās sēdes (turpmāk tekstā – domes sēde) darba kārtībā tika iekļauts jautājums ar 23.kārtas numuru “Par viedokli saistībā ar likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Pašvaldības mājaslapā pieejams domes sēdes protokols un audio ieraksts.
Iesniedzējs norāda, ka domes sēdes protokols neatbilst patiesībai – domes sēdē deputāti vienbalsīgi balsoja “Par”, ka piekrīt likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” piedāvātajam modelim, kas paredz, ka Valkas novads sastāvētu no pagastiem un pilsētām, ko šobrīd veido Valkas, Strenču, Rūjienas un Naukšēnos ietilpstošie pagasti un pilsētas, savukārt, ja netiek pieņemts likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” piedāvātais modelis, tad ieteikt Valkas novadu veidot no Valkas un Strenču novados esošajām pilsētām un pagastiem, pievienojot Ēveles pagastu un Gaujienas pagastu.
Ministrija, iepazīstoties ar pašvaldības mājaslapā pieejamo domes sēdes protokolu un audio ierakstu konstatēja, ka domes sēdes laikā vienbalsīgi balsojot “Par” deputāti vienojās, ka gadījumā, ja netiek pieņemts likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” piedāvātais modelis, tad tiks izteikts priekšlikums Valkas novadu veidot no Valkas un Strenču novados esošajām pilsētām un pagastiem, pievienojot Ēveles pagastu un Gaujienas pagastu (audio ieraksts 0:39:00-0:43:26). Savukārt domes sēdes protokolā ir rakstīts, ka domes sēdes laikā vienbalsīgi balsojot “Par” deputāti vienojās, ka gadījumā, ja netiek pieņemts likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” piedāvātais modelis, tad tiks izteikts priekšlikums Valkas novadu veidot no Valkas un Strenču novados esošajām pilsētām un pagastiem, pievienojot Trikātas pagastu, Ēveles pagastu un Gaujienas pagastu.
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 26. panta pirmo daļu dome lēmumus pieņem sēdēs, savukārt saskaņā ar šā panta trešo daļu domes lēmumi un domes sēžu protokoli ir publiski pieejami. Domes lēmumus publicē pašvaldības mājaslapā internetā ne vēlāk kā trešajā darbdienā pēc to parakstīšanas dienas.
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 37. panta pirmo daļu domes sēdes gaitu protokolē un domes sēdes ieraksta audio formātā, kuru ievieto pašvaldības domes mājaslapā internetā, savukārt saskaņā ar šā panta otrās daļas 9. punktu protokolā ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot, ar cik balsīm lēmums pieņemts.
No pašvaldības mājaslapā pieejamā domes sēdes protokola un audio ieraksta ir secināms, ka domes sēdes protokols satur tādas ziņas par pieņemto domes lēmumu, kas nav ticis koleģiāli pieņemts domes sēdē – domes sēdē netika pieņemts lēmums par iespējamu Trikātas pagasta pievienošanu Valkas novadam, piedaloties balsošanā visiem domes deputātiem.
Likuma “Par pašvaldībām” 30. un 31. pants noteic, ka domes lēmumu projektiem, atzinumiem par tiem un izziņas materiāliem jābūt pieejamiem visiem domes deputātiem ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes un dome var apspriest tikai tos jautājumus, kas iekļauti izsludinātajā sēdes darba kārtībā. Izņēmumi pieļaujami vienīgi tad, ja tam piekrīt ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem domes deputātiem.
Ņemot vērā ministrijā saņemto Iesniedzēja 2020. gada 23. janvāra iesniegumu, pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” noteikto kārtību, lūdzam pašvaldībai sniegt skaidrojumu:
1) kādu iemeslu dēļ domes sēdes laikā pieņemtais lēmums (par domes sēdes darba kārtības 23. jautājumu), par kuru balsoja domes deputāti, nav identisks domes sēdes protokolā ierakstītajam domes lēmumam?
2) kāds ir domes sēdē pieņemtais lēmums un vai par to ir balsojuši visi domes deputāti domes sēdes laikā?
3) vai kāds no domes deputātiem ir izmantojis savas likumā “Par pašvaldībām” noteiktās tiesības paust viedokli, ka deputāts nepiekrīt ierakstam protokolā un ir lūdzis nākamajā domes kārtējā sēdē precizēt protokola ierakstu?
4) informēt kādas darbības pašvaldība veiks, lai nodrošinātu domes sēdes laikā pieņemtā lēmuma tiesiskumu?
Pašvaldības sagatavoto skaidrojumu lūdzam nosūtīt ministrijai un Iesniedzējam zināšanai.
Valkas novada domes vadītājam sāpīgi dzirdēt pārmetumus
Par redzēto un dzirdēto Trikātas iedzīvotāju sapulcē “Ziemeļlatvija” uzklausīja arī Valkas novada domes priekšsēdētāju V. A. Kraukli.
“Iedzīvotāju sapulces organizatoru grupa bija rūpīgi gatavojusies. Godīgi trikātiešiem izstāstīju, kā process notiek un kā radās priekšlikums Trikātu pievienot Valkas novadam. Gan medijos, gan no iedzīvotāju iniciatīvas grupas izskanēja neprecīza informācija. Proti, Valkas novada dome neko nevar nolemt, bet var paust savu viedokli. Tā nav Valkas novada domes iniciatīva. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija aicināja pašvaldību paust savu viedokli, un mēs to izdarījām. Mums pārmet, ka vispirms vajadzēja noorganizēt iedzīvotāju aptauju. Kā tas tīri fiziski būtu izdarāms un kā tas izskatītos, ja Valkas novada dome citā pašvaldībā rīkotu iedzīvotāju aptauju. Šis pārmetums ir nevietā, jo Valkas novada dome pauda viedokli un trikātieši izsaka savējo. Pēc tam Saeima un valdība izlems, kā ir pareizāk. Tādēļ apvainojumiem, ka Valkas novads nekaunīgi izrīkojies, tiešām nav nekāda pamata. To bija sāpīgi dzirdēt,” atzīst V. A. Krauklis. Viņš uzsver, ka saredz iespēju Trikātas pagastu pievienot Valkas novadam. Pašvaldības vadītājs atzīst, ka negrib kaitināt cilvēkus, jo katram ir savs viedoklis un cilvēkiem ir tiesības uz to.
“Es vietējos aktīvistus saprotu, jo viņi rīkojas, vadoties pēc savām sajūtām. Trikātieši kā lielāko argumentu min, ka divdesmit kilometru attālumā atrodas Valmiera, kur iedzīvotāji saņem nepieciešamos pakalpojumus. Gribu akcentēt, ka, nepārkāpjot satiksmes noteikumus, tajā vakarā no savas mājas līdz Trikātai ceļā pavadīju 27 minūtes. Ar mašīnu braucu pa asfaltētu ceļu. Tad, kad Trikāta cara laikā, pirmskara Latvijā un padomju okupācijas režīmā sastāvēja Valkas apriņķī, tolaik ceļā bija jāpavada daudz ilgāks laiks. Es daudz lasu grāmatas par vēsturi. Nevienos laikos neviens trikātietis par to, ka Trikāta atrodas Valkas apriņķī, neprotestēja. Tādēļ, ka to bija nolēmuši sākotnēji Katrīna II, pēc tam – Latvijas valsts dibinātāji un pēc tam vēl visi citi. Nav arī dzirdēts, ka tolaik tas traucētu Trikātas pagasta attīstībai. Trikāta bija spēcīgs, plaukstošs pagasts, jo tur dzīvoja aktīvi cilvēki, zemnieki, bija aktīva vietējā draudze. Sapulcē trikātieši man meta acīs, ka mēs viņus gribot pievienot, jo Trikāta ir laba. Protams, jo divsimts gadus esam bijuši vienā administratīvajā teritorijā. Šajos laikos valsts izdomā, ka nepieciešamas lielākas pašvaldības, tiek izstrādāta administratīvās reformas karte, bet tad pēkšņi tiek paziņots, ka laikam tā tas nebūs, un valsts grib uzzināt iedzīvotāju viedokli. Protams, ka Valkas novads domā, ka tā, kā kādreiz ir bijis, būtu loģisks risinājums. Iedomāsimies, ka Valkas novadam pievieno tikai Strenču novadu. Strenču novadā ir Seda ar ļoti sarežģītu sociālekonomisko situāciju un zemu ekonomiskās attīstības indeksu. Tikko Valkas novads ar milzīgām pūlēm sācis rāpties no bedres un mums saka – paņemat šitos un arī izvelkat no bedres. Tādēļ visās diskusijās sakām, ka Valkas novadam vajag lielāku teritoriju un mums nepieciešama arī tāda teritorija, kurā notiek attīstība. Ja tas tā notiktu, viss izlīdzinātos. Šis ir tas gadījums. Trikāta ir gaišs, spēcīgs pagasts, tādēļ Valkas novada dome uzskata, ka būtu labi, ja trikātieši būtu pie mums,” skaidro novada domes priekšsēdētājs.
“Ziemeļlatvija” interesējās, kā varēja gadīties, ka 2019. gada 28. novembra novada domes sēdes publiski pieejamais audioieraksts neatbilst novada domes apstiprinātajam lēmumam. V. A. Krauklis norāda, ka pašlaik VARAM tiek gatavota atbilde. Viņš atzīst, ka šim lēmumam iepriekš netika sagatavots lēmuma projekts, tāpēc ieviesusies cilvēciska kļūda. Novada domē par variantu, ka Trikātu varētu pievienot Valkas novadam, esot runāts daudzkārt. Pirmajā vēstulē, ko novada dome savulaik nosūtījusi VARAM, bija minēta iespēja, ka Trikātu varētu pievienot Valkas novadam.
“Lai šo lēmumu noformētu juridiski korekti, nākamajā domes sēdē šo lēmumu pārapstiprināsim,” skaidro V. A. Krauklis.
Trikātai nav jāpievienojas
Valkas novadam, bet Valku
nevar atstāt vienu
L. Rozenbaks atzīst, ka, pēc iedzīvotāju sapulces pārdomājot notikušo, ir nonācis pie dažiem secinājumiem. Tos viņš publisko arī sociālajos tīklos un ar tiem dalījās arī ar “Ziemeļlatviju”. L. Rozenbaks uzskata, ka Trikātas pagasts nav teritorija uz kartes vai administratīvajos aktos. Tā ir kopiena. Tās daļa ir ikviens, kurš izjūt piederību vietai un cilvēkiem, kas te dzīvo, strādā, mācās, apciemo radus un draugus. “Par” pievienošanos Valkas novadam balsoja Sandris Brālēns. L. Rozenbaks izsaka visdziļāko cieņu par uzdrīkstēšanos pārstāvēt savu viedokli, zinot, ka S. Brālēns pret vairākumu ir viens. L. Rozenbaks pēc ilgām pārdomām sapratis, ka trikātieši cīnās ar nepareizo pretinieku. Proti, Valkas novadam nav vajadzīgi pagasti, kas vairākās variācijās pievienoti citām administratīvajām teritorijām. Valkas īpašā situācija – pilsēta divās valstīs – pēc savas būtības prasa īpašu statusu. Šādu nostāju publiski ir paudis arī Saeimas pieaicinātais speciālists ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. L. Rozenbaks nešaubās, ka pati Valka šādu statusu arī vēlētos saņemt, ja Saeima un valdība būtu gatava šādam lēmumam.
“Kā izrādās, abi ar Sandri Brālēnu esam nonākuši pie viena secinājuma – Trikātai nav jāpievienojas Valkas novadam, bet Valku nevar atstāt vienu. Tas, ka Trikātas pagasts negrib būt vienā pašvaldībā ar Valkas novadu, nemaina faktu, ka vēlamies, lai Valkas novads ir sakārtota un attīstīta vieta, novada iedzīvotāji – laimīgi un pārtikuši. Trikātas un Valkas situācijas ir pārāk atšķirīgas, lai kopīgā novadā varētu atrast pietiekami daudz kopsaucēju, lai būtu pamats apvienoties administratīvi. Ja Valkas novada iedzīvotāji būtu gatavi prasīt novadam īpašu statusu, kas atrisinātu problēmas ar likumdošanas atšķirībām starp Latviju un Igauniju, valcēniešus neatstātu vienus un sniegtu atbalstu. Esmu gatavs darīt visu iespējamo, lai palīdzētu valcēniešiem. Nešaubos, ka arī citu Vidzemes novadu un pagastu iedzīvotāji, kas nostājās pret pievienošanos Valkas novadam, būs gatavi sniegt atbalstu, piemēram, protesta akcijās piedaloties ar smago tehniku.”
Valkai jākļūst vienotai kā dūrei
Ar “Ziemeļlatviju” tikās bijušais Beverīnas novada domes priekšsēdētājs, atvaļinātais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis, pa mātes līniju septiņās paaudzēs Trikātas draudzē esošais Sandris Brālēns. Viņš bija viens no diviem trikātiešiem, kuri iedzīvotāju sapulcē balsoja “Par” pievienošanos Valkas novadam.
S. Brālēns, skaidrojot savu pozīciju par Trikātas pievienošanos Valkas novadam, sāk ar izcilā dzejnieka Raiņa citātu no lugas “Zelta zirgs”: “Savs ir tas, kas ir priekš cita. Ņems, kas atdos, veiks, kas zaudēs. Pastāvēs, kas pārvērtīsies.” S. Brālēns novērojis, ka mūsdienās šī Raiņa citāta pēdējās rindas saka daudzi, bet, jāatceras, ka dzejnieks tās vienas nekad nav lietojis.
“Kāpēc es citēju Raini? Lai cilvēks varētu realizēt savu brīvo gribu, viņam tā jānopelna. Līdz šim arī Latvijai ir bijuši divi mēģinājumi iegūt valsti un šajā valstī būt laimīgai sabiedrībai. Manā skatījumā, šis laiks, kas tagad ir pasaulē, ir trešais un pēdējais mēģinājums, kas mums latviešiem ir dots. Ja mēs ņemsim vērā Raiņa teikto, tad ir tā – lai šajā laikā nopelnītu attīstību, mums no tā, kas spiež no visām pusēm – labais, sliktais, nauda, vara un tā tālāk –, jākļūst brīviem. Tikai brīvs ir pelnījis attīstību. Sabiedrībai kopumā šī atziņa jeb šis ceļš ir ļoti labi parādīts Raiņa lugā “Zelta zirgs”. Ceturtā mēģinājuma var nebūt. Pirmais bija pēc Pirmā pasaules kara, otrais – ar Latvijas neatkarības atgūšanu. Analizējot šo laiku, kad latvieši aizbrauc, un arī zinot, kas pasaulē notiek globāli, trešais mēģinājums var būt pēdējais,” uzskata S. Brālēns.
Viņš uzsver – ja Valka šajā laikā, kad visi no tās bēg, varētu kļūt tik vienota kā dūre, jau pēc kāda laika daudzas pašvaldības brauktu uz Valku mācīties. Valcēniešiem nevajadzētu censties pārliecināt vairākumu un zaudēt enerģiju, bet visu spēku savilkt kā dūri un būt pašiem.
“Redzēsiet, valcēnieši uzvarēs un šajā grūtajā brīdī iedvesmos arī pārējos,” sarunas nobeigumā saka trikātietis.
