Otrdien Valkas dome kopā ar SIA “Polyroad” ceļu projektēšanas speciālistiem iedzīvotājus iepazīstināja ar iecerētā tranzītceļa ap pilsētu projekta skicēm.
Otrdien Valkas dome kopā ar SIA “Polyroad” ceļu projektēšanas speciālistiem iedzīvotājus iepazīstināja ar iecerētā tranzītceļa ap pilsētu projekta skicēm.
Pasākuma mērķis bija iesaistīt valcēniešus projekta apspriešanā, lai, uzklausot visus priekšlikumus, īstenotu visoptimālāko variantu. Pēc visu nepieciešamo projektu izstrādāšanas tranzītceļa būvniecība varētu sākties pēc diviem gadiem. Valkas pašvaldības vadība gan norāda, ka tas ir pats ātrākais termiņš, ja neradīsies nekādi sarežģījumi. Būvniecības darbu izmaksas precīzi vēl nav aprēķinātas, bet jau tagad skaidrs, ka tās nebūs mazākas par 10 miljoniem latu.
Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa uzsvēra, ka tranzītceļa novirzīšanu garām pilsētai vēlējušies iedzīvotāji. “Tas bija pirms trijiem gadiem. Toreiz saņēmām vēstuli ar apmēram 1000 iedzīvotāju parakstiem. Cilvēki vēlējās, lai tranzītceļš vairs neietu caur pilsētas centru, un viņu vēlme ir saprotama – tranzītkravu vedējiem jābrauc gar skolām, un tā nav īsta satiksmes drošība. Mēs vērsāmies Satiksmes ministrijā ar lūgumu mainīt maršrutu. Process nebija viegls, vajadzēja pārvarēt visādus sarežģījumus, līdz pagājušā gada beigās varējām sākt sarunas, kur noteikt jaunu maršrutu un iegūt nepieciešamo finansējumu. To atradām Eiropas Savienības plānotajos atbalsta maksājumos no 2007. līdz 2013. gadam. Daļa finanšu līdzekļu ir paredzēta tranzītkustības uzlabošanai caur pilsētām. Mēs ar savām iecerēm atbildām fondu nosacījumiem līdzekļu saņemšanai. Diezgan ilgi vilkās arī līguma noslēgšana ar Satiksmes ministriju. Tagad esam vienojušies, ka jaunā tranzītceļa maršruts virzīsies pa Zemgales, Burtnieku, Parka, Varoņu un Rūjienas ielu. Varētu vaicāt, kādēļ vispār tranzītkustību neplānojām pilnīgi ārpus pilsētas teritorijai. Diemžēl tādu mērķu sasniegšanai tuvākajos gados finansējums nav paredzēts,” saka U. Ozoliņa.
Firmas SIA “Polyroad” projektētājs Ģirts Prieduls klātesošajiem īsumā pastāstīja par firmas darbību un vadmotīviem, pēc kādiem izstrādāts jaunā tranzītceļa projekts.
Firmas speciālisti apgalvoja, ka projekts izstrādāts ar mērķi atvieglot pārvietošanos arī gājējiem un uzlabot satiksmes drošību, piebilstot, ka apskatei nodotās skices vēl nav galīgais variants. Projekta risinājumi vēl tikšot pilnveidoti. Viss tranzītceļa kopgarums ir 3,4 kilometri. Gar to ir ieplānots izveidot apgaismotus gājēju un velosipēdistu celiņus, kā arī ierīkot jaunus automašīnu stāvlaukumus un autobusu pieturas. Būvnieki rekonstruēs arī tiltu pār Pedeli uz Rūjienas ielas. Viens no variantiem paredz tranzītceļa iztaisnošanu, būvējot pilnīgi jaunu ceļu no Parka ielas. Brauktuvei būs divas joslas – katra četrus metrus plata. Pārveidoti tiks ielu krustojumi ar mērķi uzlabot satiksmes drošību. Tā kā tranzītceļš kopā ar gājēju un velosipēdistu celiņiem veidos platāku joslu nekā pašlaik esošās ielas, atsevišķās vietās nevarēs izvairīties no privātās zemes izmantošanas. Tas nozīmē, ka ceļa malā uzcelto individuālo māju īpašnieki projektā ietvertās privātās zemes platības zaudēs. Par šiem delikāti risināmajiem jautājumiem nākotnē ar ieinteresētajām personām būs jāvienojas pilsētas pašvaldībai. Šķiet, daļēji arī tādēļ uz skiču prezentāciju bija ieradušies tik daudz iedzīvotāju.
Par to, ka tas nebūs vienkārši, “Ziemeļlatvija” pārliecinājās, uzklausot dažus sanāksmes dalībniekus. Valcēnietis, ekonomikas zinātņu doktors Aivars Ikšelis, kura māja atrodas pie ieplānotā tranzītceļa, uzskata, ka domei būs grūti atrast kompromisu ar visiem. “Es, protams, ļoti pozitīvi vērtēju domes centienus izveidot tranzītceļu ārpus pilsētas. Tādam ir jābūt, bet būs arī neapmierinātie. Tas tā ir vienmēr, kad īsteno kādu lielu projektu – ir gan iepriecinātie, gan neapmierinātie, jo visiem pa prātam nevar izdarīt. Šajā projektā mums piedāvā divus variantus. Vienā privātīpašnieku intereses ir mazāk skartas, otrā – vairāk. Tāda ir pasaules prakse, lai it kā liktu saprast, ka projekta īstenotāji rēķinās ar privātsaimniekiem. Tomēr Rietumu demokrātijā negrozāms ir likums, ka privātīpašums ir svēts. Baidos, ka pašvaldībai būs grūti vienoties ar māju īpašniekiem, jo viņiem, aizstāvot savu īpašumu, ir izdevīgi tiesāties. Galu galā jebkurā gadījumā viņiem par labu lietu izšķirs Eiropas Savienības Cilvēktiesību tiesa. Es, protams, nemudinu tādu ceļu iet, bet norādu, ka šīs problēmas jārisina ļoti toleranti. Kad man, skices vērojot, šķita, ka tranzītceļš ies caur manu guļamistabu, un es projekta vadītājam pavaicāju, vai viņš ir iepazinies ar situāciju arī dabā, saņēmu diezgan aizskarošu atbildi, ka pats neesmu saimniecības ēku uzbūvējis atbilstoši prasībām, bet garāžai man vajadzēšot durvis ierīkot otrā pusē. Tā šos jautājumus nerisina,” saka A. Ikšelis.
Uzņēmējs Juris Krastiņš, kuram pie ieplānotā tranzītceļa atrodas firma, principā projektu atbalsta. “Es tikai ļoti ceru, ka vēlāk projektētāji un plāna īstenotāji ievēros visas iedzīvotāju intereses un nebūs tādas situācijas kā tagad, kad daži māju saimnieki nezina, kā varēs izbraukt no sētas. Variants, kas paredz maršruta iztaisnošanu no Parka ielas, mani neapmierina, jo tad mana firma automātiski paliek nomaļus,” stāsta J. Krastiņš.
Savulaik parakstu vākšanas akciju par tranzītceļa maršruta pārcelšanu ārpus pilsētas pēc savas iniciatīvas uzsāka valcēniete Liliana Vanaga. Viņa atzīst, ka mērķi daļēji ir izdevies īstenot. “Protams, es jūtu līdzi tiem, kuriem jaunais maršruts sagādās neērtības, bet visā pasaulē kādam no kaut kā jāatsakās lielu mērķu īstenošanā. Nebija pieļaujams, ka autofurgoni visu dienu kursē pa ielu, kuras malā atrodas divas skolas. Tas apdraudēja bērnu drošību,” apliecina L. Vanaga.
Latvijas Sarkanā Krusta Valkas komitejas izpilddirektore Gaļina Sokolova uzskata, ka ir sākusies sena valcēniešu sapņa piepildīšanās.
“Pēc projekta spriežot, tā būs varena maģistrāle ar pieturām un luksoforiem. Tranzītceļš pārmainīs visu Valkas seju, un tā vairs nebūs mazpilsēta,” apliecina G. Sokolova.
Projekta skices ir aplūkojamas Beverīnas ielā 3. Dome projektu ir nodevusi tautas apspriešanai vienu mēnesi. Pēc tam notiks nākamā sanāksme, kurā pašvaldība uzklausīs iedzīvotājus.
