To, ko laucinieki gatavo, darina un ada mājās, varēja redzēt Ziemassvētku tirdziņā “Dabas bode”, kas sestdien notika Kārķu pagastā. Bija iemesls pabrīnīties, ko cilvēki atrod par vajadzīgu darināt mājās, lai iepriecinātu citus. Konkurence bija visai pamatīga. Savu produkciju piedāvāja vairāki uzņēmēji no Kārķiem, Ērģemes un Rūjienas, bet, lai visus apmeklētājus noskaņotu pozitīvi, ārpusē pie durvīm kalējs un brīvmākslinieks Andris Dukurs ikvienam piedāvāja izliet savu laimi un katru lējumu izskaidroja tā, lai tas patiktu.
Bērni cep piparkūkasUz jautājumu, vai pats arī tic izlietajai laimei, viņš atbildēja, ka cilvēkam kaut kam ir jātic un kādēļ lai tā nebūtu izlieta laime. A. Dukurs uzskata, ka tādā nelielā pagastā tirgus, kurā piedalās uzņēmēji no visas apkārtnes, uzskatāms par ievērojamu notikumu. Telpas bija pilnas apmeklētāju, sākumā pat grūti bija izvēlēties, ko iegādāties. Piedāvājumā bija kūkas, gaļa, zivis, medus, zāļu tējas, adītas zeķes, cimdi, mājas vīni, koka trauki un karotes, sautēti kāposti, ķirbju biezenis, zirņi, pupas un daudz kas cits. Bija iespēja arī kaut ko iegūt par brīvu. Katram apmeklētājam izsniedza numuru, ar kuru viņš pēc tirgus varēja piedalīties loterijā.Piparkūkas tapa uz vietas – radošajā darbnīcā tās gatavoja skolēni. Kārķu pamatskolas skolotāja Silva Aušte atzīst, ka šādās darbnīcās jaunāko klašu bērni var pilnībā izpausties un gūst prieku redzot, ka viņu cepumiem ir noiets. Uz darbnīcu neviens nebija īpaši mudināms. Viņa pozitīvi vērtē šādu tirdziņu, jo ikdienā nav iespējams vienkopus redzēt, ko katrs savās mājās gatavo. Turklāt varēja uzzināt, kā vārīt zāļu tējas, lai iegūtu imunitāti pret visām slimībām. Šajās zināšanās labprāt dalījās pamatskolas bioloģijas skolotāja Ģertūde Ābele, kura piedāvāja savas tējas. “Tējā ir dažādas zālītes – kliņģerītes, piparmētras, vībotnes, asinszāle. Visas zālītes nemaz nav viegli atrast. Piemēram, asinszāle pamatīgi un ilgi jāmeklē,” stāsta Ģ. Ābele.
Iespēja kaut ko nopelnītAmatnieks Uģis Vītiņš uzskata, ka Ziemassvētku tirdziņi ir vietas, kur var parādīt savus koka šķīvjus un karotes. “Šodien esmu Kārķos, bet rīt došos uz Rūjienas tirgu. Par preču noietu nesūdzos. Katrs atrod kaut ko sev noderīgu,” saka U. Vītiņš.Savukārt mājsaimniece Balva Ziediņa sierus sākusi siet un tirgot pēc vīra nāves. “Viena nespēju tikt galā ar saimniecību, tādēļ likvidēju zemnieku saimniecību ar desmit govīm, atstāju tikai vienu. Šāds tirdziņš ir ļoti labs. Nav nekur tālu jābrauc, tepat varu piedāvāt savu produkciju,” saka B. Ziediņa.Pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons atzīst, ka ar katru gadu vietējo ražotāju produkcijas klāsts palielinās. Viens no iemesliem ir tieši šis tirdziņš, kurš notiek jau trešo gadu un kam iedzīvotāji gatavojas. Izglītojas arī paši tirgotāji, kuri sākuši domāt par iesaiņojumu un rada savas preces aizvien izskatīgākas, turklāt šajā tirgū iztiek bez birokrātijas. Izvēle ir plaša, jo pārstāvētas ir vairākas nozares – kulinārija, gaļa, zivis, amatniecības izstrādājumi, dažādi rokdarbi.Ziemassvētku tirdziņi ir labs atspaids arī nelielajiem uzņēmējiem, kuri šajā laikā braukā no viena tirgus uz otru. Arī Kārķos bija ieradušies uzņēmēji no Cēsīm, Naukšēniem un Smiltenes puses. Pārvaldes vadītājs domā, ka šāds tirdziņš ir kā mācību vieta vietējiem ražotājiem, lai tālāk virzītos uz lieliem tirgiem.
