Oktobra vidū Kārķos notika literāra pēcpusdiena “Pēc ūdens”, kurā piedalījās bijušais kārķēnietis — jaunais rakstnieks Juris Šķudītis, žurnālists un dzejnieks Valdis Aleksandrovs un ģitāriste Inese Sula.
Oktobra vidū Kārķos notika literāra pēcpusdiena “Pēc ūdens”, kurā piedalījās bijušais kārķēnietis — jaunais rakstnieks Juris Šķudītis, žurnālists un dzejnieks Valdis Aleksandrovs un ģitāriste Inese Sula. Skolēni bija sagatavojuši zīmējumu un literāro darbu izstādi “Pēc ūdens”.
Pasākumā piedalījās dažādu paaudžu lasītāji, taču visus vienoja interese par Jura Šķudīša stāstu grāmatu “Pēc ūdens”, kurā vietējie iedzīvotāji bieži vien atpazīst vietas un cilvēkus, Valda liriskā un humoristiskā dzeja un Ineses nedaudz smeldzīgais un dvēseli veldzējošais dziedājums.
Cīrulis no “Cīrulīšu” mājām
Jura bērnība ir aizritējusi Kārķu pagasta “Cīrulīšu” mājās. Tā reizumis bijusi skaudra, taču bez šīs ļoti daudzveidīgās jūtu gammas nebūtu grāmatas. Jura tēvs bija ļoti labs un talantīgs kalējs. Bērniem viņš iemācīja ļoti daudz praktisku lietu. Juris pēc Kārķu skolas absolvēšanas mācījās Cēsu arodskolā, apgūstot galdnieka specialitāti. Tas bija laiks, kad literatūras skolotāja Velga Eglāja sajuta puiša talantu un rosināja viņu pievērsties rakstīšanai. Jura arodskolas diplomdarbs bija ļoti grezns skapis. Vasaras brīvlaikā tapa “Cīrulīšu” mājas vārds, kas joprojām priecē garāmbraucējus un garāmgājējus. Pēc tam sekoja studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē, iegūstot inženiera kvalifikāciju kokapstrādē, un darbs akciju sabiedrībā “Latvijas Finieris”, strādājot par personāla un darba samaksas grupas vadītāju.
Jurim ikdiena nav saistīta ar literāro darbību, taču rakstīšana ir hobijs, kuram tiek atlicināts daudz brīvā laika. Juris pēc dabas ir cīrulis un tāpēc visvairāk raksta rīta stundās. “Man nepatīk rakstīt mehāniski. Lai rakstītu, jābūt daudziem faktoriem. Pats galvenais — jābūt padarītiem darbiem un noskaņai. Vislabāk man rakstās rudenī,” atklāj Juris.
Viņa pirmā grāmata ir pozitīvi novērtēta ne tikai dzimtajā vietā, bet arī literātu aprindās. Kādā radioraidījumā Juris tika vērtēts kā uzlēcoša zvaigzne. Viņa stāsti ir ļoti skaudri, bagāti ar salīdzinājumiem. Tā ir uzdrīkstēšanās dzīvi parādīt tieši, un tas visvairāk saista lasītājus.
Jura pirmā grāmata ir izdota izdevniecībā “Atēna” ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Lai arī grāmata ir gandrīz 300 lappušu bieza, tajā ietilpst tikai trešā daļa no pašlaik uzrakstītā.
Juris atzīst, ka viņam dzīvē pati lielākā vērtība ir ģimene — sieva Inese un dēls Renārs. “Viņu dēļ es būtu gatavs darīt visu,” teic Juris.
Tik jauns, turklāt dzejnieks
“Par dzejnieku kļuvu 14 gadu vecumā 1986. gada 5. jūlijā īsi pēc pusnakts mīlestības dēļ,” teic Valdis Aleksandrovs. Dzejniece Amanda Aizpuriete atzīst, ka no viņa varētu iznākt latviešu dzejā vēl ilgi nebijis romantiķis. Valdis ir piedalījies daudzos pasākumos Eduarda Veidenbauma muzejā un citur ar dzejas lasījumiem “Starp visām debespusēm, kur ir sirds”.
Ikdienā viņš galvenokārt strādā mājās, rakstot žurnāliem “Ieva”, “Dadzis”, “MMD”. “Man patīk gulēt. Lai darbs brauc pie manis! Es varētu strādāt un dzīvot mājās dienām. Pa šiem gadiem ir daudz sarakstīts. Ja švaki klāsies, nodošu makulatūru un būšu paēdis,” smej Valdis, kura stiprā puse ir humors un ironija. Valdis atzīst, ka viņa hobijs ir fotografēšana un makšķerēšana. “Šovasar biju atbraucis uz Kārķiem pie mammas. Naktī mēness tā lūrēja, tā lūrēja, ka prasījās nofotografēt. Tagad šis attēls rotā manu datoru un es jūtos kā laukos,” teic Valdis ar sev raksturīgo humoru.
Šādas tikšanās reizes ir ļoti rosinošas, tās veldzē dvēseli un stiprina ikdienai.
