Ir divas cilvēku grupas, pret kurām sabiedrībai jāizturas ar īpašu uzmanību. Tie ir bērni un vecie ļaudis.
Ar šādiem vārdiem Latvijas Sarkanā Krusta Valkas komitejas izpilddirektore Gaļina Sokolova ceturtdien organizācijas ģimenes atbalsta centrā atklāja vientuļajiem pensionāriem veltītu pasākumu kafijas izplatītājfirmas “Merrild Kaffe” labdarības akcijas “Mēs jūs atceramies” ietvaros. Akciju kafijas izplatītājfirma ik gadu rīko ar mērķi sagādāt priecīgus mirkļus vientuļiem pensionāriem, lai viņi justu, ka sabiedrībai ir vajadzīgi.Sarkanā Krusta Valkas komiteja uz pasākumu bija uzaicinājusi arī gados vecus cilvēkus, kuriem ir tuvinieki. G. Sokolova to skaidro tā, ka dažkārt veci cilvēki jūtas vientuļi arī ģimenes lokā. “Tas ir nosacīts jēdziens. Ir pensionāri, kuri tikai tādēļ jūtas vieni, ka viņiem grūti satikties ar kādreizējiem paziņām, darbabiedriem vai draugiem. Mēs esam pretimnākoši arī pret tiem, kuri paši pie mums pieteikušies un lūguši palīdzību, kaut šie cilvēki juridiski nav gluži vieni. Visus vientuļos cilvēkus mums nebija iespējams iepriecināt ar kafijas paciņu, jo Valkai to bija tikai 40. Daļēji arī tādēļ rīkojam pasākumu, lai dāvinājumu saņemtu tie, kuri ieradīsies. Esmu pateicīga tām mūsu organizācijas atbalsta grupas loceklēm, kuras ieguldīja savus līdzekļus, lai saieta dalībniekiem būtu ne tikai kafijas tase, bet arī kāds kārums pie tās,” saka G. Sokolova.Arī firmas “Merrild Kaffe” pārstāve Dita Lauberte-Kļaviņa, kura koordinē akcijas norisi un popularizē to, atzīst, ka šajā gadījumā nav būtiski, vai pensionāram, kurš iekļauts akcijā, formāli ir vai nav tuvinieki. “Tie nav Eiropas Savienības vai valsts līdzekļi, kuru sadalē jābūt skrupuloziem. Mūsu rīkotajā labdarības pasākumā galvenais nav kafija. Akcijas mērķis ir panākt, lai ar sabiedrisko organizāciju, šajā gadījumā Sarkanā Krusta palīdzību, tiktu atrasti cilvēki, kuri pēc gariem darba gadiem jūtas vientuļi un kuriem labdarības akcijas organizatori varētu sagādāt priecīgu pārsteigumu, liekot saprast, ka viņi nav aizmirsti un ir vajadzīgi. Nereti cilvēks, kurš kādreiz atradies sabiedrības uzmanības centrā, tagad pāris tuvinieku vidū jūtas nevajadzīgs, tādēļ šeit vajadzētu iztikt bez birokrātiskas pieejas,” saka D. Lauberte-Kļaviņa. Skan dzeja un smaržo kafijaSarkanā Krusta Valkas komiteja šādu saietu rīko trešo gadu. “Varam jau apciemot vecos cilvēkus mājās, apsveicināties, mazliet parunāties un tur uzdāvināt firmas sagādāto kafijas paciņu. Taču ne tas ir galvenais. Daudzi pensionāri, kuri ikdienā jūtas vientuļi, vēlas satikties ar paziņām, parunāties un sajust, ka viņi un viņu domas, uzskati ir vajadzīgi arī citiem. Mēs viņiem centāmies sagādāt tieši šādu iespēju,” saka G. Sokolova.Atraisītā atmosfēra, mudinājumi gan Gaļinai, gan citiem dalībniekiem pastāstīt kaut ko interesantu no dzīvē vai šogad piedzīvotā bija apliecinājums tam, ka vecie cilvēki tieši šādu tikšanos vēlējušies. Pasākumā piedalījās arī Valgas pensionāru kluba “Adovančik” pārstāvis Leonīds Sokolovs. Pēc viņa teiktā, arī kaimiņpilsētas pensionāri bieži rīko dažādus sarīkojumus, klubam ir savs koris un deju kolektīvs. Daudzi pensionāri darbojas mākslinieciskajā pašdarbībā. L. Sokolovs atzinās, ka starp kluba biedriem arī pats atcerējies savu jaunības aizraušanos – dziedāšanu. Lai par to pārliecinātu klātesošos, viņš nodziedāja vairākas dziesmas. Savukārt Valkas dzejniece un pilsētas pensionāru kluba “Zelta rudens” locekle Ausma Kurpniece pastāstīja par kluba darbību Valkā un nolasīja savus visjaunākos dzejoļus.“Tāds pasākums ir ļoti jauks. Kas vēl var būt labāks par šādu tikšanos sirsnīgā atmosfērā. Es uz šejieni nāku bieži. Sarkanā Krusta organizācijā esmu iesaistījusies kā atbalsta grupas locekle. Te esmu iemācījusies apgleznot zīdu. Vispār mūsu pilsētā Sarkanais Krusts pensionārus nav aizmirsis,” saka Rudīte Kustavus.Vientuļie alkst sabiedrībasOtra atbalsta grupas locekle Biruta Pulle uzskata, ka šāda tikšanās gados vecākiem pensionāriem ir ļoti nepieciešama. “Katru dienu šiem cilvēkiem neiznāk satikties, un, domāju, ir ļoti labi, ja te tāda iespēja ir. Patiesība ir tāda, ka gados veci ļaudis it īpaši alkst sabiedrības, jo nereti lielākā dienas daļa viņiem jāpavada vieniem. Man šī Sarkanā Krusta Valkas komitejas ideja neapciemot katru atsevišķi, bet saaicināt visus kopā, ļoti patīk,” atzīst B. Pulle.Viņai piekrīt pensionāre Katrīna Ozere. “Mēs tiešām ļoti vēlamies satikt mūsu gadagājuma cilvēkus. Tie ir mani bijušie darbabiedri un paziņas. Individuāli satikties ir grūtāk. Turklāt te varam paklausīties arī dziesmas un dzejoļus,” saka K. Ozere.Pensionāre Anita Zvirgzdiņa uzskata, ka Valkā Sarkanā Krusta komiteja pastāvīgi atceras pensionārus un ne tikai šādos pasākumos. “Es ar komitejas darbu esmu apmierināta. Diemžēl uz šo pasākumu netiku, jo vajadzēja palīdzēt māsai Rūjienā. Taču, kad esmu Valkā, tad šad tad tur iegriežos parunāties,” saka A. Zvirgzdiņa.Pasākums ieilga, bet tas nevienu neuztrauca, jo kopā pavadītais laiks šķita pārlieku jauks.
