Valkas mākslas skolu šogad beidz neparasti daudz skolēnu – 24. Viņu diplomdarbu izstāde aplūkojama kultūras nama mazajā zālē.
Valkas mākslas skolu šogad beidz neparasti daudz skolēnu – 24. Viņu diplomdarbu izstāde aplūkojama kultūras nama mazajā zālē. Šogad tā ir vēl krāsaināka un daudzveidīgāka nekā pērn.
“Šogad absolventu izstāde notiek “Francijas pavasara” zīmē un ir veltīta fovistu mākslai. Fovisti ir 20. gadsimta franču mākslinieki, kuri sevi nosauca par mežoņiem, taču pašlaik šo vārdu saprotam citādi. Tajā laikā franču mežoņiem bija vairāk intelekta. Viņi nostājās pret reālistisko glezniecību, ienesot tajā jaunas vēsmas, izpausmes. Viņi vēlējās būt atšķirīgi,” skaidro skolas direktore Maruta Stabulniece. Viņa uzskata, ka šis stils ir ļoti pateicīgs izpētei, tāpēc skolēni fovismu pieņēma ar lielu prieku.
Diplomdarbs tapa sešos mēnešos, un pedagogi to atzīst par izdevušos un skaistu. Darbos ir skaidri jaušams mākslas pārdzīvojums – autoru jūtas. “Raugoties uz šo izstādi it kā no malas, direktore saprotot, cik skaisti ir absolventi, radot tik ļoti nopietnas lietas.
Zīmējumu stils ir pārņemts no izcilā latviešu meistara Borisa Bērziņa. Viņš itin bieži zīmēja uz grāmatu un avīžu lapām saistībā ar tekstiem un burtiem. Šī metode dod daudz radošu iespēju ar retušas izmantošanu un kompozīciju papildināšanu. Virszīmējumam apakšā ir tehniskais zīmējums, kas ir grūts, prasa lielu meistarību un tehnisko domāšanu. Tas nozīmē, ka skolēns bez lineāla var novilkt taisnu līniju, labi izjūt laukumu un formu proporcijas.
Visnotaļ interesanti ir Pablo Pikaso zīmējumu interpretācijas. Pateicoties interneta resursiem, šo ideju nebija grūti īstenot. M. Stabulniecei šķiet interesanti tas, ka katrs absolvents ir izvēlējis tādu meistara radītu portretu, kurš ir nedaudz līdzīgs pašam.
Keramikas un kokapstrādes nodaļas skolēni diplomdarbā pildīja īpašu pasūtījumu – viņi gatavoja balvas starptautiskā teātra festivāla “Tālvils” dalībniekiem. Šo darbu izstrādi vadīja Skaidrīte Bondare un Andrejs Rācenis. Porcelāna trauki ir nopirkti, taču to paplātes un vāciņi par teātra tēmu ir skolēnu gatavoti. “Katrs skolēns ļāvās fantāzijai par teātra pasaules atribūtiku un tai piederošām lietām. Māksliniekam allaž ir jāprot rast kompromisu starp savu vēlmi un pasūtītāja noteikumiem,” uzskata pedagoģe S. Bondare. A. Rācenis par mākslas skolas pedagogu kļuva tikai kopš janvāra. Viņš atzīst, ka šis lēmums nebija viegls, jo sevi vairāk uzskata par amatnieku nekā mākslinieku. Pārslēgšanās prasījusi lielu piepūli, un tas nebūtu iespējams bez kolēģu atbalsta. “Patiesībā par rezultātu biju nobažījies. Tikai redzot visus darbus izstādē, saprotu, ka tik bēdīgi kā stundu laikā šķita, nemaz nav. Gluži otrādi – esmu pārsteigts, ka ir tik labi. Diemžēl gandrīz visiem skolēniem ļoti trūkst pacietības,” pārliecinājies pedagogs. Krišs, Emīls un Edgars ir izgatavojuši soliņus bērnudārzam “Pumpuriņš”, un tie ir dāvana savai pilsētai.
M. Stabulniece visvairāk priecājas par Silvestra Karčinska un Elīnas Primakas diplomdarbu, abi šie absolventi nāca ar izaicinājumu sev – Elīnas ģimenes portrets bija ļoti sarežģīts uzdevums. Viņa to uzņēmās un darbā apliecināja, ka ļoti mīl savu ģimeni un mākslu. Elīna šogad beidz 9. klasi vispārizglītojošā skolā un ir diezgan noslēpumaina par saviem nākotnes plāniem. Nebūt nav izslēgts, ka tie saistīsies ar mākslas pasauli. Skolotāji atrada labus vārdus par katra absolventa darbu un pateicās par izstādi kā dāvanu skolai un skolotājiem.
