Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien izsludināti grozījumi noteikumos, kas nosaka stingrākas prasības mācību priekšmeta “Sports” apguvē.
Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien izsludināti grozījumi noteikumos, kas nosaka stingrākas prasības mācību priekšmeta “Sports” apguvē.
Grozījumi paredz, ka beidzot 3., 6. un 9.klasi, katram būs jānokārto attiecīgas normas fiziskajā sagatavotībā. Ierosme ir visnotaļ atbalstāma, jo lielas daļas pamatskolnieku fiziskā sagatavotība ir vairāk nekā pieticīga. Šo mācību priekšmetu nosaukt par “sportu” ir vismaz nekorekti. Par sportu var spriest tie audzēkņi un pedagogi, kuri šīm nodarbēm nevelta tikai divas stundas nedēļā, bet speciālistu vadībā trenējas gandrīz katru dienu, turklāt visnotaļ nopietni. Viss pārējais ir fiziskās nodarbības, lai ķermenis un veselība kopumā nedegradētos jau bērnībā.
Diemžēl šajā projektā ir piebilde, kas praktiski iznīcina visas labās ieceres. Noteikumi paredz, ka mācību priekšmeta obligāto saturu individuālajos sporta veidos – slēpošanā, slidošanā un peldēšanā – realizē atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes materiāli tehniskajam nodrošinājumam. Cik skolas ir nodrošinātas ar nepieciešamo inventāru? Protams, ne visi vecāki ir spējīgi saviem bērniem nopirkt sporta inventāru, jo īpaši ziemai, kas ir ne tikai dārgs, bet izmantojams tikai dažas nedēļas sezonā. Tieši šī iemesla dēļ daudzi vecāki nevēlas saspringt slidu un slēpju iegādes dēļ. Parasti tikai tie, kuri paši jaunībā ir aktīvi sportojuši, saprot, ka jebkuri ieguldījumi sporta inventāra iegādei saprāta robežās ir investīcijas sava bērna veselībā. To saprata senie grieķi, deklarējot, ka vesels gars var būt tikai veselā miesā.
