Vijciema pagasta “Ziediņos” mīt Ragžu ģimene. Iespējams, “mīt” nav pareizais apzīmējums, jo tas, kas redzams pagalmā un dārzā, ir nenovērtējams ieguldījums, lai radītu skaistumu un baudu acīm un sajūtām. Pērn “Ziemeļlatvijā” bija ziņa, ka Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra Valkas novada lauku attīstības konsultantes Sniedzes Ragžes dārzā aug vairāk nekā 100 rožu šķirnes. Gada laikā to skaits ir divkāršojies. Arī citu puķu šķirņu skaits mērāms vairākos desmitos. Māju nosaukums pilnībā atbilst apkārt redzamajam.
Sniedze mani sagaida kopā ar 1. klasi beigušo meitiņu Mariju Elīzi, kas nemitīgi vītero un izskatās kā eņģelītis, jo ik pa brīdim uzmet gaisā noziedējušo rožu ziedlapiņu saujas, ko meitene nosaukusi par rožu lietu. Abas mani vedina iepazīties ar dārza bagātībām.
Mācās no savām kļūdāmJautāta, kāpēc tieši rozēm atvēlēts visvairāk vietas, Sniedze atbild vienkārši – tāpēc, ka skaistas. “Tāpēc, ka bez mitas zied un zied. Kura puķe vēl tik skaisti zied un smaržo? Smarža man ir nozīmīgs kritērijs, iegādājoties jaunu rožu šķirni. Ja nesmaržo, tad tai rozei jābūt izcili skaistai,” smaida Sniedze. Kad viņa pirms pārdesmit gadiem strādāja Zviedrijā, saimnieks viņai uzdāvināja pirmos rožu stādus, un tā viss sākās. Diemžēl tie lielā mitruma dēļ aizgāja bojā, un tad saimniece lēnām sāka mācīties, kurā vietā rozes stādāmas, kas tām vairāk patīk vai nepatīk. Lielākoties mācīšanās notika no pašas kļūdām. Viņa pilnīgi piekrīt pazīstamajam latviešu teicienam, ka darbs dara darītāju, jo tā ir noticis visu līdzšinējo dzīvi. Bija tāds izslavēts rožu audzētājs Anglijā Deivids Ostins, nu jau viņsaulē. Viņš par savu mērķi izvirzīja veidot rožu šķirnes ar klasisko smaržu un bagātīgiem ziediem, kā ir mūsdienu modernajām šķirnēm. Kādreiz roze uzziedēja vienu reizi un viss. Tagad zied no jūnija līdz vasaras beigām. Sniedzei ir vesela virkne stādu no šī cilvēka rožu audzētavas, viņa veidotās šķirnes. Arī Marijai ir savi rožu krūmi. Atšķirībā no mammas viņai patīk rozā ziedi. Sniedzei par katru rožu šķirni ir savs stāsts. Viņa ir iecienījusi arī kurzemnieces Dailas Trubiņas selekcionētās rozes. Dārzniecei nav tā, ka kāda no rožu šķirnēm ir mīļāka vai skaistāka. Viņai patīk daudzas. Audzētāja piebilst, ka rozes patiešām ir skaistas, taču mīl labi paēst. Tām vislabāk garšo pustrūdējuši kūtsmēsli, un ar tiem skopoties nevar.
Dzīvei jābūt turpinājumam“Ziediņi” ir mantoti no vectēva. Tiklīdz Sniedze apprecējās ar Ritvaru, māja pamazām tika sakārtota un laika gaitā praktiski uzbūvēta no jauna. No vecās mājas palikuši tikai daži baļķu vainagi. Vectēvam muižas pļavu zemi 1920. gadā piešķīra par karošanu. Ģimenē bija astoņi bērni, taču visi mājas pameta. Vecmammai ļoti patika saimniekot un kopt lopus. Viņa pat ļoti cienījamā vecumā negribēja pamest mājas un sacīja, lai māja viņai sagāžoties virsū. Sniedze izlēma, ka katrai dzīvei ir jābūt turpinājumam, tāpēc arī tika nolemts saimniekot “Ziediņos”, vienzirga zemē 13 hektāros. Sniedzes un Ritvara Ragžu ģimenē ir seši bērni. Marija un Marks ir jaunākie, bet pārējie četri devušies plašajā pasaulē un iekārtojuši savu dzīvi.
Viss ir bioloģiski tīrsMarija mūs steidzina apskatīt magoņu dobi. Puķes ir garas, neparastas krāsas un formas. Izrādās, ka tās iesējusi un kopā ar brāli Marku kopj pati meitene. Sniedze cer, ka kādam no bērniem patiks puķes un tad varēs iemācīt tās aprūpēt.“Ziediņos” viss tiek audzēts bez ķīmiskas iejaukšanās, tāpēc viss ir bioloģiski tīrs. No kaimiņiem tiek pirkti kūtsmēsli. Siltumnīcās uz īstas, treknas zemes aug tomāti. Tie vairāk Ritvara pārziņā. Bet joprojām Sniedze izaudzē stādus, rūpējas par īsto šķirņu ieviešanu, taču kopšana ir saimnieka ziņā. Sniedze smej, ka tikai vienā no siltumnīcām viņai izdevies nedaudz iespraukties ar lilijām. Tomātu nogatavošanās šogad iekavējusies. Parasti pirmā raža novācama ap Jāņiem. Neparastās ziemas dēļ šogad postā aizgāja arī daudz liliju. Nosala. Tomēr joprojām Sniedze aprūpē vairāk nekā 30 šķirņu lilijas un tikpat daudz flokšu. Nesen kopā ar draudzeni Ināru Pakalni sākts kolekcionēt smalku šķirņu peonijas. Arī ar rozēm abas ņemas kopā. Jautāta, kā var atšķirt tik daudzas rožu šķirnes, Sniedze atbild, ka pie visiem jauniegūtajiem stādiem liek uzrakstus, taču jau pēc gada kopšanas tās ir pazīstamas pēc ziediem. Nosaukumi uz šiltītes ir vērtīgi ar to, ka, iestādot kaut kādu pavisam mazu un necilu stādiņu, nevar zināt, kas no tā izaugs. Ir gadījies pat izravēt kā nezāli.Liela noņemšanās saimniecei bija ar tā saucamajām klasiskajām jeb vecomāšu lilijām. “Atceros, ka manai vecmammai šīs puķes auga kā trakas, bez jelkādām pūlēm un kopšanas. Pēc tam šīs puķes pazuda no aprites. Meklēju pie dažādām tantiņām, bet negribēja augt, iznīka. Tagad it kā ir iesakņojušās, taču katram gadījumam dažas ieliku siltumnīcā,” smaida dārzkope. Sniedzes vecmammai vārds bija Marija un dzimšanas dienu svinēja 12. jūlijā, kad lilijas bija pašā plaukumā. Un tā vienos ziedos līdz Marijām 22. jūlijā.
Kartupeļu ziedi kā frēzijasSniedzei ļoti patīk fotografēt. Ne reti viņa ceļas līdz ar saullēktu, lai pie pirmās rīta gaismas uzņemtu dažus kadrus ar ziediem. Diemžēl joprojām nespējot iegūt tādas krāsas un toņus, kādi tie redzami dabā. Ar baltajām un dzeltenajām krāsām viss ir kārtībā, taču ar purpurīgajiem un mēļajiem toņiem tā neizdodas. Apstaigājot dārzu, priecājos arī par ziedošajiem kartupeļiem. Tur iestādītas 32 šķirnes kartupeļu izmēģināšanai. Katrai šķirnei sava vadziņa. Tie ir Ināras Pakalnes piedāvātie kartupeļi, kas pagaidām nav paredzēti ražošanai. Zeme tiek apstrādāta ar zirga palīdzību un tam atbilstošu tehniku. Ināra rūpīgi pēta un datē augšanas procesu. Dažu kartupeļu šķirņu ziedi ir neparasti skaisti, gandrīz kā frēziju pušķi, gluži vai vāzē liekami.Ik pa brīdim Marija ar mammu ierauga kādu vardīti. Par tām īpašs prieks. Ja agrāk šo abinieku bija daudz, tad tagad gandrīz visas notiesājuši stārķi. Marija varžu mazuļus aiznes un atlaiž tuvāk mājai, kur stārķi neuzdrošinās parādīties. Šogad tā īsti varžu kurkstēšanu vakaros upītēs izbaudīt neizdevās. Dažbrīd pie mājām parādās vairākas dzērves. Vakaros gluži kā mūziku var klausīties sienāžu sazināšanos. Viss ir bezgala skaisti, taču tikai zinātājs pateiks, cik daudz laika un darba ieguldīts, lai ikviens priecātos par redzēto. Strādā arī bērni. Piemēram, laistīšana ir Marijas ziņā. Viņa skolā teikusi, ka nemaz negaidot vasaru. Skolotāja izbrīnījusies un jautājusi, kāpēc tā. Meitene atbildējusi, ka visu vasaru būs jālaista tomāti siltumnīcās. Ģimenē tā pieņemts, ka strādā ne tikai pieaugušie, bet viņiem līdzi arī bērni. Tad arī bērni saprot – cik pats būsi izdarījis, tas būs tavs ieguvums.
