Tik milzīgus ķirbjus kā šovasar, blomēniete Izolda Ozoliņa neatceras izaudzējusi.
Tik milzīgus ķirbjus kā šovasar, blomēniete Izolda Ozoliņa neatceras izaudzējusi.
Tumši zaļie bumbierveidīgie milzeņi jau ir novākti, lai tos paglābtu no salnām, un mājās aizņem pusi istabas.
Pavisam I. Ozoliņas dārzā šovasar izauguši 15 ķirbji. Tie sver 20 līdz 30 kilogramu katrs.
“Pavasarī braucām pirkt visu dārza darbiem vajadzīgo uz Valmieru, kur tirdzniecības centrā bija liels sēklu stends. Ieraudzījām ķirbju sēklas. Parasti sēju to, ko izaudzēju iepriekšējos gados, bet šoreiz joka pēc paņēmu vienu paciņu. Izrādījās, ka tajā ir tikai piecas sēkliņas,” atceras pensionāre.
No piecām sēklām izdīga tikai trīs, bet arī ar tām pietika. No viena ķirbja vien salātus var pagatavot astoņas ģimenes. Blomēniete nožēlo, ka pavasarī nepierakstīja tik ražīgas šķirnes nosaukumu. Tas gājis zudumā līdz ar aizmesto sēklu paciņu.
Iespējams, ķirbji tik raženi auguši arī tāpēc, ka dārzkope uzklausīja kādā grāmatā lasītu padomu un katru dienu gāja uz dārzu ar tiem aprunāties. “Labi, ka laukos ir pietiekami daudz zemes. Agrāk pilsētas mazdārziņā tik milzīgiem ķirbjiem pat nepietiktu vietas,” spriež I. Ozoliņa.
Lai gan šovasar bija liels karstums, viņas dārzā labi padevušies arī kartupeļi, kabači, gurķi un citi dārzeņi.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka ķirbis ir viens no vērtīgākajiem veselības avotiem. Tajā ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Uzturā var lietot visas ķirbja sastāvdaļas, tai skaitā stīgas un ziedus. Taču, lai organisms no ķirba saņemtu visu vērtīgo, tas jālieto svaigā veidā un bez cukura. Ja vēlas saldināt, var izmantot medu.
