Strenču mūzikas skolas direktore Ralda Ziemule apbalvota ar Strenču pilsētas Atzinības rakstu. R. Ziemules ieguldījumu mūzikas skolas dzīves aktivizēšanā pozitīvi novērtēja viss pedagogu kolektīvs.
Strenču mūzikas skolas direktore Ralda Ziemule apbalvota ar Strenču pilsētas Atzinības rakstu. R. Ziemules ieguldījumu mūzikas skolas dzīves aktivizēšanā pozitīvi novērtēja viss pedagogu kolektīvs.
“Kopš viņa strādā šajā amatā, skolas attīstība ir acīm redzama. Viņa ir uzrakstījusi vairākus projektus, kas pozitīvi novērtēti un īstenoti. Skola ir ieguvusi jaunus mūzikas instrumentus. Nupat Latvijas Kultūrkapitāla fonds dāvājis koncertflīģeli 5000 latu vērtībā. Ralda ir visnotaļ aktīva pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Viņa allaž visur piedalās, ir kora “Rītu puse” prezidente,” apbalvošanu motivē domes priekšsēdētāja Inga Esīte.
Ralda Ziemule par sevi
“Strenči jau 20 gadu ir manas ģimenes mājas, mana darbavieta, dejošanas un dziedāšanas vieta. Ir izveidojusies sajūta: šķiet, esmu te dzimusi. Tik ļoti esmu iedzīvojusies šajā pilsētā,” atzīst R. Ziemule. Pēc 10 gadiem viņa Strenčus redz kā novada centru ar lielām iespējām — labu vietu dzīvošanai apkārtējo pilsētu un pagastu iedzīvotājiem, teicamu pakalpojumu centru, labām skolām un lokālo kultūras centru. Strenčus jau tagad var uzskatīt par skaistu atpūtas vietu un tūristiem tīkamu zemes stūrīti. Ralda Strenčus redz kā modernu Eiropas mazpilsētu, kuru labprāt apmeklēs ne tikai Latvijas iedzīvotāji.
Mūzikas skolas direktore Ziemassvētkos visiem vēl gūt iespēju būt laimīgiem, apmierinātiem un pašiem kopt savas spējas. “Es katram vēlu saskatīt to prieku, laimi un visu, kas ir dots, dzīvojot Strenčos. Protams, to ir jāiemācās saskatīt. Pilsētā ir daudz labu un atsaucīgu cilvēku, kuri allaž ir gatavi palīdzēt grūtā brīdī. Nevajadzētu baidīties meklēt domubiedrus, atrast sev līdzīgi domājošus cilvēkus. Tas ļauj saņemt un rast apziņu, ka neesi viens šajā pasaulē,” uzskata R. Ziemule.
Viņu neatstāj sajūta, ka mūzikas skolai vienmēr jābūt centrālai vietai ne tikai strencēniešiem, bet arī apkārtējo pagastu bērniem, jo šī iespēja ir kā dāvana visiem pilsētas iedzīvotājiem, lai bērnos varētu attīstīt prasmi spēlēt mūzikas instrumentus, viņus attīstīt gan muzikāli, gan intelektuāli un kā personības, kas spēj baudīt kultūrprocesu piedāvājumus. Mūzikas skola bērniem iemāca patstāvību, darba plānošanu un daudzas citas priekšrocības, ko negūst tie bērni, kuri nevēlas mācīties mūzikas un mākslas skolās. Lielākā daļa bērnu vecāku spēj panākt, ka kritiskos brīžos audzēkņi nepamet mūzikas skolu. “Mēs priecājamies, ka mūsu skolas audzēkņi gūst pozitīvu paralēlo pieredzi, piedaloties Dziesmu svētkos, kopīgi muzicējot orķestros, skatoties, kā darbojas citu skolu bērni. Tādējādi viņiem veidojas pietiekami augsts pašnovērtējums un pašapziņa. Apzināmies, ka esam tikpat labi un reizēm pat labāki nekā citu skolu audzēkņi,” uzskata mūzikas skolas direktore.
***
Par Raldu Ziemuli
1967. gada 7. jūnijā Valkā.
Augstākā. Absolvējusi Cēsu mūzikas vidusskolu un Rīgas Pedagoģijas izglītības vadības augstskolu.
Skolas un ģimenes psiholoģe, mūzikas skolas kokles spēles skolotāja.
Strenču mūzikas skola un Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca.
Bērni Alise, Kārlis un Matīss.
Dvīņi.
Patīk dziedāt, dejot un rokdarbi.
