Šī ir Lieldienu nedēļa. Krāsainas afišas aicina uz olu krāsošanu, ripināšanu un meklēšanu, daļa cilvēku ceļ šūpoles, jo latvieši tradicionāli Lieldienas sagaida ar šūpošanos, bet kristieši iet baznīcā, lai vēlreiz dzirdētu prieka vēsti par augšāmcēlušos Jēzu Kristu.
Gan Lielās dienas svinēšana, gan Kristus nāve pie krusta un augšāmcelšanās latviešiem ir cieši savijušies kopā. Cilvēki svin gan pavasara saulgriežus, gan apmeklē baznīcu. Ko tad uzskatīt par galveno šajos svētkos – krāsot olas vai iet baznīcā un ievērot tās norādījumus – vaicāju teoloģijas zinātņu doktoram mācītājam Guntim Kalmem, kurš marta beigās Kārķos prezentēja savu grāmatu “Durvis uz mājām”.
Abos svētkos olai – dzīvības nozīmeG. Kalme neredz starp tautas un kristīgajiem svētkiem pretrunu ar un uzskata – ja grib, abus svētkus var apvienot. “Spēles ar Lieldienu zaķi, olu krāsošana – tas ir tāds savdabīgs sveiciens pavasarim un nenonāk pretrunā ar kristiešu Lieldienām. Piemēram, gan tautas svētkos, gan kristīgajā ticībā olai ir viena simboliskā nozīme – tā nozīmē dzīvības izšķilšanos,” skaidro G. Kalme. Viņš piebilst, ka ola kādā no kristīgajām konfesijām nozīmē Kristus augšāmcelšanos. Tam nav zinātniska pamatojuma, tā ir tikai tāda tradīcija. Ja cilvēki liek uzsvaru uz kristīgo mācību, tad viss ir kārtībā.Ir kristieši, kuri uzskata Lieldienas par galveno notikumu kristīgajā dzīvē. G. Kalme uzskata, ka ir aplami tā domāt, jo Ziemassvētki ir Kristus piedzimšana, bet Lieldienas – Viņa augšāmcelšanās un uzvara pār nāvi. “Abi notikumi ir svarīgi. Strīdēties, kurš ir nozīmīgāks, būtu tas pats, kas censties noteikt, kura roka ir vajadzīgāka – kreisā vai labā. Ko Lieldienas var dot cilvēkam? Jāskatās, ko Kristus ir paveicis. Viņš ir uzvarējis grēka ļaunumu un mūžīgo nāvi. Ja mēs piederam Jēzum, arī mums ir iegūta tā pati uzvara. Tas nozīmē, ka mums arī ir cerība, tāpat kā Kristum, pēc nāves augšāmcelties un dzīvot mūžībā,” saka G. Kalme.
Mīlestība atvieglo ticībuVai izpildīt visu, ko teicis Kristus, ir viegli vai grūti, atkarīgs no katra ticības. Ja ticību cilvēks uztver kā reliģisko pienākumu izpildi, tad ir grūti, jo koncentrējamies uz dažādiem likumiem, noteikumiem un visus tik un tā nespējam ievērot. Taču, ja cilvēks koncentrējas uz ticību kā Dieva dāvanu, Tā kunga mīlestību, tad viss kļūst citādāk. Tādā gadījumā ticība no mums plūst organiski un viss, ko darām, tiek veikts aiz mīlestības pret tuvāko. “Mārtiņš Luters savulaik ir teicis, ka ticīgs cilvēks līdzinās ābelei. Tāpat kā ābele dabiskā veidā dod mums ābolus, ticīgs cilvēks dabiski dara labus darbus. Tie nāk it kā no viņa paša, bez attiecīgo norādījumu ievērošanas,” uzsver G. Kalme.
Jautājumi, uz kuriem nevar atbildētJa Dievs visu dara aiz mīlestības, vēl cilvēkiem labu, tad kādēļ ir pieļāvis izsūtīšanas uz Sibīriju. To vaicāju G. Kalmem, jo viņš pats ir devies vairākās ekspedīcijās uz kādreiz izsūtīto dzīvesvietām un noskaidrojis, kā viņi dzīvojuši. “Tas ir viens no grūtākajiem jautājumiem, uz kuru nav iespējams uzreiz atbildēt. Varam meklēt dažādas cēloņsakarības un tad censties to visu izskaidrot, taču Jāņa evaņģēlijā ir nodaļa, kas norāda, ka šādu jautājumu uzdot ir aplami. Tur ir akls cilvēks un mācekļi Kristum jautā, kādēļ viņš ir akls? Vai grēkojis pats, vai viņa vecāki? Viņi redz sekas un grib zināt cēloni. Taču Kristus atbild: “Ne viņš, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem jāparādās pie viņa.” Tas nozīmē, ka jautājums nav pareizi uzstādīts. Notiek kaut kas tāds, kad pie cilvēka parādās Dieva brīnums. Es par šo tēmu esmu daudz sprediķojis, taču joprojām nevaru atbildēt tieši uz jautājumu – “kādēļ” ar “tādēļ”. Pāvils vēstulē romiešiem raksta: “Tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk par labu.” Grūtības un ciešanas, protams, nav labas. Mums toties ir iespēja vaicāt Dievam, kā man tas var nākt par labu? Kamēr cilvēks paļaujas uz saviem spēkiem, viņš ir apmierināts ar sevi. Tiklīdz viņš vairs nespēj neko mainīt, zūd viņa pašlepnums un pašapziņa, viss, kas sākas ar “mans”. Tad viņš vēršas pie Dieva.Jāatceras, ka Tas Kungs nav reliģiskais serviss debesīs. Ticība nav domāta, lai nodrošinātu mums labu dzīvi. Pats Kristus mira pie krusta, gandrīz visus viņa mācekļus nogalināja. Ciešanas vienkārši ir, jo cilvēciskā dzīve ir samaitāta. Hitlera, Staļina, Putina darbība apliecina, ka viņi kalpo velnam. Kad šādiem cilvēkiem ir vara, viņi kļūst bīstami sabiedrībai,” skaidro G. Kalme. Turklāt beigu beigās labais ir uzvarējis, izsūtījuma nometņu vairs nav, daudzi ir atgriezušies un ir kļuvuši garā stiprāki.G. Kalme uzsver, ka Lieldienas ir labā uzvaras svētki. Kristus ir nāvi uzvarējis un augšāmcēlies mūžīgai dzīvībai. Tie ir ticības uzvaras svētki. Esot kopā ar Kristu, mums ir iespēja skatīties uz priekšu un redzēt, kā kopā ar Jēzu mūsu dzīve mainās.
