Šī zeme mīļa man kā pirmā baltā puķe.
Šī zeme mīļa man
Kā pirmā baltā puķe,
Kas, sniegam cauri spraucoties,
Uz sauli spurdz.
Šī zeme man
Kā vizbulīšu acis,
Kā maijā ābeļzieds,
Kas tikko plaukst.
Šī zeme man
Kā pelēks akmens ceļa malā,
Kas mūžīgs savā uzticībā stāv,
Kā Staburags,
Kas nenomirs, kaut glabāts,
No dzelmes augšā celsies dzīvs.
Šī zeme man visdārgākā un
svēta,
Te senču gars un aura
dievīga.
