Pēc iespējas ātrāk ir jāatklāj un jālikvidē piesārņojuma avots Abula upē, kura ietek Tepera ezerā, citādi nākamajos gados gaidāma ūdens sanitāro rādītāju pasliktināšanās un vēl spēcīgāka zilaļģu attīstība vasarās.
Pēc iespējas ātrāk ir jāatklāj un jālikvidē piesārņojuma avots Abula upē, kura ietek Tepera ezerā, citādi nākamajos gados gaidāma ūdens sanitāro rādītāju pasliktināšanās un vēl spēcīgāka zilaļģu attīstība vasarās.
Tāds ir Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālistu ieteikums Smiltenes pilsētas pašvaldībai par to, kas jādara, lai arī turpmāk saglabātu šo ezeru par peldvietu cilvēkiem, nevis mājvietu zilaļģēm.
Prioritāte – kanalizācijas tīkli
“Par prioritāti šādā situācijā kļūst kanalizācijas tīklu izbūve Launkalnes pagasta apdzīvotajās vietās Saltupos un Pavāros, kuri atrodas Abula upes krastā,” atzīst Launkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Lazdiņš. Analīžu rezultāti atklājuši izšķīdušu slāpekli un fosforu Abula un Tepera ūdens paraugos. Vides speciālisti skaidro, ka tieši slāpeklis un fosfors organiskajos un neorganiskajos savienojumos veicina ūdenstilpju aizaugšanu un norāda uz cilvēku saimnieciskās darbības ietekmi tajās, tajā skaitā notekūdeņu apsaimniekošanu.
Smiltenes pilsētas dome beidzot 19. septembrī saņēmusi Latvijas Hidroekoloģijas institūta atzinumu, kas tad īsti šovasar augustā noticis Teperī, – kāpēc tur savairojušās zilaļģes un vai ezerā varēja peldēties.
Tepera ezerā (visos ezera paraugos) konstatēta potenciāli toksisko zilaļģu Planktothrix agardhii klātbūtne, visaugstākos rādītājus sasniedzot peldētavas rajonā.
“Zilaļģu toksīna mikrocistīna (īpaši indīgs toksīns – redakcijas piezīme) koncentrācijas ezera ūdenī bija mazas,” pašvaldību informē Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece bioloģijas doktore Maija Balode, “tādēļ uzskatām, ka, saglabājot zināmu piesardzību (nepeldinot mazus bērnus un nenirstot), peldēties Teperī būtu atļauts. Taču iesakām nekādā gadījumā nedzert ezera ūdeni, to neizmantot mājdzīvnieku dzirdināšanai, kā arī dārza laistīšanai.”
Piesārņojums bijis nesen
Par atļauju peldēties Teperī pārlieku sapriecāties nevajadzētu, jo, neatklājot piesārņojuma avotu, nākamajos gados situācija var mainīties uz slikto pusi.
Teperī ieplūst Abula upe. Institūta hidroķīmijas pētījumu rezultāti liecina, ka kopumā piesārņotāki ir Abula ūdeņi. Tāpēc pētnieki pieļauj, – piesārņojuma avots acīmredzot atrodas Abula upes krastos. Tieši Abulā meklējams neorganiskā slāpekļa galvenais piesārņojuma avots, bet augstās organiskā slāpekļa koncentrācijas ir līdzīgas gan Tepera, gan Abula ūdeņos. Fosfora koncentrācijas ir augstas Abulā, Tepera ezerā un pie Abula ietekas.
Hidroekoloģijas institūta speciālisti pieļauj, ka Teperis ir piesārņots nesen, jo “citādi spēcīgai zilaļģu masveida attīstībai būtu bijis jānotiek jau pagājušajā vasarā, kad apstākļi bija īpaši piemēroti zilaļģu masveida savairošanās gadījumiem”.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja par smilteniešu novēroto: šovasar Abula upē netālu no Tepera salīdzinoši garā posmā bija nobeigušās zivis. Upes līcīšos aiz zālēm vietumis bijuši redzami eļļaini plankumi, arī citviet uz ūdens saulē varējis redzēt vizuļojam eļļu vai tai līdzīgu šķidrumu. Kas toreiz piesārņojis upi, atbildes nav.
Jāatklāj un jānovērš piesārņojuma avots
Latvijas Hidroekoloģijas institūts iesaka smilteniešiem identificēt piesārņojuma avotu un to novērst, kā arī izpētīt Tepera ezera dūņu slāni, noskaidrot to biezumu un izsūknēt dūņas.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka noslēgumam tuvojas Smiltenes pilsētas domes projekts par Tepera ezera hidrotehnisko būvju rekonstrukciju un ezera tīrīšanu. Pašvaldības izpilddirektors Uldis Rudzītis pieļauj, ka jau šoruden varētu uzsākt sanesumu tīrīšanu ezera augšdaļā pie Abula upes ietekas.
“Nenoliedzami Tepera ūdens kvalitāte ir pasliktinājusies,” atzīst U. Rudzītis. Viņa viedoklis, – saikne jāmeklē ar dārzkopības kooperatīviem Abula upes krastos, kur cilvēki ceļ dzīvojamās mājas, un citiem objektiem upes augštecē, arī tuvējām fermām.
“Ir jānoskaidro piesārņojuma izcelsmes avots, tāpēc tiks ņemtas Abula ūdens paraugu analīzes pie Saltupiem, Pavāriem, Abula un Drandupītes sateces vietā,” sola domes izpilddirektors.
Launkalnes pagasta pašvaldības vadītājs M. Lazdiņš skaidro, ka Saltupos un Pavāros nav izbūvēti ne centralizētie kanalizācijas tīkli, ne ūdensvads, kaut arī bijušais dārzkopības kooperatīvs pārtop par privātmāju ciematu. “Ja dzīvojamās mājas ir nodotas ekspluatācijā un ierakstītas Zemesgrāmatā, tad šajās mājās ir jābūt izsmeļamajām kanalizācijas bedrēm. Taču neizslēdzu iespēju, ka var būt arī citādāk,” saka pašvaldības vadītājs.
Viņš uzskata, ka kanalizācijas tīklu izbūvei Saltupos un Pavāros jābūt prioritātei, jo bez tiem Tepera ezera tīrīšana nebūs risinājums. Pieslēguma vietas maģistrālajiem tīkliem projektā jau ir paredzētas. “Maģistrālos tīklus no Smiltenes līdz Silvai ar pieslēguma vietām uz Pavāriem un Saltupiem vajadzētu izbūvēt jau nākamajā gadā, un tas varētu būt pirmais atbalsta pasākums Smiltenes novada izveidē,” saka M. Lazdiņš.
***
Kā ūdenstilpēs var nokļūt piesārņojums ar mikrolementiem, tai skaitā fosfora un slāpekļa savienojumiem?
1. Lauksaimnieciskās darbības rezultātā.
2. Rūpnieciskās darbības rezultātā.
3. Ar sadzīves un ražošanas atkritumiem.
(Avots – Māris Kļaviņš, Pēteris Cimdiņš “Ūdeņu kvalitāte un tās aizsardzība”)
