Pētnieciskais darbs “Tendences Latvijas politisko priekšvēlēšanu kampaņās” ir ieguldījums tuvākajām vēlēšanām, uz kuru balstoties, iespējams izvērst pārdomātu un mērķtiecīgu priekšvēlēšanu kampaņu.
Pētnieciskais darbs “Tendences Latvijas politisko priekšvēlēšanu kampaņās” ir ieguldījums tuvākajām vēlēšanām, uz kuru balstoties, iespējams izvērst pārdomātu un mērķtiecīgu priekšvēlēšanu kampaņu. Darbā ir apskatīti būtiskākie aspekti, kas nosaka, ietekmē priekšvēlēšanu kampaņu saturu un pielietotos līdzekļus. Pētījuma izvirzītais mērķis atklāt tendences, virzību Latvijas politisko vēlēšanu kampaņās — tiek uzskatīts par sasniegtu. Darbā aprakstītas un izvērtētas priekšvēlēšanu kampaņas, tajās pielietotie līdzekļi, kā arī to ietekmējošie faktori (mainīgie), kas ietekmē attīstības tendences.
Atbilde uz pētījumam izvirzīto problēmu — politisko aktieru pieaugošā konkurence cīņā par leģitīmo varu aizvien vairāk veicina pielietot amorālas, neētiskas metodes (piem., administratīvais resurss, slēptās reklāmas, tā saucamās pelēkās un melnās PR tehnoloģijas, manipulācija ar informāciju dezinformācijas nolūkos un tml.), tajā pašā laikā meklējot risinājumus pastāvošās likumdošanas ierobežojumu apiešanai ir saistāma ar daudziem ietekmējošiem faktoriem. Kā divi nozīmīgākie aspekti ir jāmin normatīvo aktu būtiski ierobežojumi un komunikācijas kanālu pieejamības ierobežojumi, kā arī to nepietiekama efektivitāte, kas liek meklēt jaunus līdzekļus, pieejas, elementus, kas nereti ir neētiski un amorāli. Plašāk apskatīts darbā.
Darba gaitā tika rastas atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem. Uz jautājumu — kādu līdzekļu pielietošanu veicina priekšvēlēšanu kampaņu finansiālo tēriņu ierobežošana? — var definēt šādus būtiskākos līdzekļus, kas saistāmi ar tādu komunikācijas veidu meklēšanu un izmantošanu, kuru pielietošana, bet, galvenais, finansiālie izdevumi, ir grūtāk izkontrolējami: administratīvā resursa pastiprinātu pielietošanu no pie varas esošu politisko aktieru puses; slēptās reklāmas pieaugumu; kompromatu, tiesisko līdzekļu un pelēkā un melnā PR pielietošanas palielināšanos. Finansiāli lētāku komunikācijas veidu meklēšana galvenokārt ir otršķirīga.
Uz jautājumu — vai Latvijas politiskie aktieri vadās pēc principa “mērķis attaisno līdzekļus”? — nevar viennozīmīgi atbildēt. Tas ir atkarīgs no katra politiskā aktiera. Tomēr, ņemot vērā darbā apskatītos materiālus un no tiem izrietošos secinājumus, spriežot konkrēti par varas partijām, jāatzīst, ka šāda iezīme ir vērojama un kļūst aizvien būtiskāka.
“Raugoties tuvākajā nākotnē, vislielāko pārbaudījumu politiskajai elitei radīs 2006. gada Saeimas vēlēšanas. Var pieņemt, ka pie pastāvošajiem striktajiem politisko partiju finansēšanas noteikumiem politiķi mēģinās apiet likuma normas, izmantojot to rīcībā esošos administratīvos resursus, ja vien netiks turpināta uzraudzība, ko veic sabiedrība un NVO. Kā atzīmēja vairāki politiķi un vietējās sabiedrības pārstāvji — viņuprāt, tieši pretkorupcijas NVO uzmanība darbojas kā disciplinējošs mehānisms, pievēršot arī sabiedrības uzmanību.” (V. Kalniņš (galv. red.) (2005) “KorupcijasoC”)
Priekšvēlēšanu kampaņu nozare ir dinamiska, pakļauta izmaiņām un eksperimentiem, līdz ar to šīs nozares pētniecība būs ne tikai interesanta, bet arī vajadzīga tikmēr, kamēr pastāvēs vēlēšanas un priekšvēlēšanu kampaņas. Tas ir nepārtraukts process, līdz ar to nepieciešama tā sistemātiska pētīšana. Priekšvēlēšanu kampaņu pētniecība sevī ietver daudzu mainīgo identificēšanu, to raksturīgās dabas definēšanu, ietekmes izpēti un analīzi. Lai pilnvērtīgi varētu izvērtēt priekšvēlēšanu kampaņas, nepieciešams pētīt gan tās konkrētos elementus, gan to savstarpējo ietekmi. Atrauta kāda mainīgā pētīšana nespēj dot pilnvērtīgu ainu par visu procesu kopumā. Līdz ar to Latvijas priekšvēlēšanu kampaņu tendenču turpmākā pētīšana ir saistīta gan ar atsevišķu mainīgo pētīšanu, gan ar to savstarpējo ietekmi.
Viennozīmīgus secinājumus par priekšvēlēšanu kampaņu attīstības tendencēm grūti izdarīt. Pastāv ļoti daudz mainīgo, kas spēj ietekmēt tā attīstību. Tādēļ atsevišķi izdarītie secinājumi, lai arī tie galvenokārt ir vispārināti, katrā konkrētā gadījumā un laikā ir jāpieskaņo. Respektīvi, pie atsevišķiem secinājumiem var pastāvēt izņēmumi un tie laika gaitā ir jāskata būtiskāko mainīgo (normatīvo aktu, sabiedrības specifikācijas, kopējā politiskā klimata (konkurentu rīcība), NVO un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības un kontroles ietekmes līmeņa un tml.) izmaiņu kontekstā.
Pēc darbā apskatītā teorētiskā un empīriskā materiāla, kā arī veiktās analīzes ir iespējams izdarīt šādus secinājumus par tendencēm Latvijas priekšvēlēšanu kampaņās:
1. Būtiska normatīvo aktu loma un ietekme uz priekšvēlēšanu kampaņām un tajās pielietotajiem līdzekļiem. Īpaši liela nozīme ir priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu un komunikācijas kanālu ierobežošanai, kas rada nepieciešamību meklēt jaunus līdzekļus elektorāta izvēles ietekmēšanai. Līdz ar to normatīvajā aktā iestrādātais izdevumu ierobežojums veicina gan “netīrās” kampaņas (saistāms ar neētiskiem, amorāliem, dažkārt pat sodāmiem līdzekļiem (piem., administratīvais resurss, slēptās reklāmas, elektorāta viedokļa formēšana, izmantojot vājās zināšanas un orientāciju politikā, PR tehnoloģijas (tajā skaitā pelēko un melno PR), manipulācija ar informāciju dezinformācijas nolūkos un tml.), jo ir ierobežots izdevumu apjoms, gan “kreiso” naudu, jo oficiāli ziedojamai summai ir noteikts ierobežojums.
2. Likumu daļēja ignorēšana. Apstāklis, kad par partiju izdevumu griestu pārsniegšanu var piemērot maksimālo sodu tikai 5000 latu apmērā, par uzvarētājām vēlēšanās, ja situācija netiks mainīta, visdrīzāk būs partijas, kuras ignorēs izdotos likumus.
3. Noteiktais izdevumu griestu apmērs ir pārāk zems, tādējādi provocē uz tā pārkāpšanu.
4. Par būtisku priekšvēlēšanu kampaņas līdzekli kļuvis administratīvais resurss. Praksē tam ir un būs plašs pielietojums, ja vien šis jautājums augstākajā līmenī netiks risināts.
Tā kā piekļuve administratīvajam resursam ir pie varas esošajiem aktieriem, ir šaubas, vai viņi pieņems vērā ņemamus ierobežojošus pasākumus, kas faktiski vērsti pret sevi (NVO, plašsaziņas līdzekļu, sabiedrības un tml. uzraudzības, kontroles un izdarītā spiediena palielināšanās).
5. Politiskās elites nostiprināšanās. Īpaši administratīvā resursa (bet ne tikai) aspekts liecina par politiskās elites nostiprināšanos (izcils piemērs — Ventspils mērs A. Lembergs, kurš pārliecinoši ir pie varas kopš 1988. g.), būtiski apgrūtinot jaunu politisko aktieru ienākšanu aktīvajā politikā.
Pie varas esošās partijas aiz dažādiem, nereti pozitīvi vērtējamiem argumentiem, centīsies panākt sev priviliģētāku statusu, tādējādi apgrūtinot konkurentu iespējas (īpaši mazo, pie varas neesošo partiju), iegūt vērā ņemamus panākumus vēlēšanās.
6. Ar tradicionālo priekšvēlēšanas kampaņu elementu palīdzību nespēja iegūt vēlamo rezultātu; Jaunu līdzekļu, elementu meklēšana un pielietošana (tai skaitā slēptās reklāmas, kompromati, pelēkais, melnais PR un tml.).
7. Slēptās reklāmas pieaugums. Efektīvi priekšvēlēšanu kampaņas līdzekļi ir slēptās reklāmas, administratīvā resursa izmantošanas ceļā (un ne tikai) iekļautā informācija ziņu sadaļās un tml., jo uz tradicionālu reklāmas materiālu cilvēki skatās kritiskāk, piesardzīgāk. Šāda reklāma elektorātam nešķiet tik uzbāzīga.
Priekšvēlēšanu kampaņu uzraugošo pušu (galvenokārt NVO un atsevišķu plašsaziņas līdzekļu) pastiprināta novērošana, kontrole; politisko aktieru rīcība kļūs pārdomātāka, grūtāk atklājama un kontrolējama, – rafinētāka.
Starppersonu komunikācijas un tās veidu attīstīšana. Īpaši to partiju vidū, kurām pieejami cilvēkresursi (gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi), izvērstas un aktīvas reģionālās nodaļas jeb filiāles. Tas slēpj būtisku potenciālu un ir ļoti labs opozīcijas līdzeklis, kas ļauj dažādos masu pasākumos demonstrēt savu pozīciju.
Starppersonu komunikācija, iespējams, notiks, aizvien vairāk piesaistot plašsaziņas līdzekļus un cilvēkresursus. Šis komunikācijas kanāls, lai arī paplašināsies tā pielietošanas veidi, kopumā ņemot joprojām saglabās sekundāro lomu.
9. Interešu grupu nozīmes palielināšanās. Centieni tos aptvert un tiešā vai netiešā veidā iesaistīt priekšvēlēšanu kampaņā.
10. Priekšvēlēšanu kampaņas balstās un balstīsies uz konkrētās mērķauditorijas specifiku.
Gados veco cilvēku interešu, problēmu un viedokļu izmantošana priekšvēlēšanu kampaņā, kas balstās uz faktu, ka liels elektorāta īpatsvars ir gados veci cilvēki un Latvijas demogrāfiskajā situācijā nav pazīmju, ka situācija varētu mainīties;
sociālās politikas jautājumu aktīvāka iekļaušana priekšvēlēšanu kampaņā;
11. Partijas ideoloģija ir sekundāra, pakārtota elektorāta vēlmju un interešu apmierināšanai, bet tas nenozīmē, ka tai nav nozīmes.
Partijas, pielāgojoties elektorātam, aizvien vairāk kļūs par brokera tipa partijām;
12. Sabiedrībā atpazīstamu un cienījamu personu aktīva piesaistīšana. Tādējādi tiek izmantota viņu reputācija “kopējam mērķim” un ieekonomēti resursi, kas būtu nepieciešami jaunu “varoņu” radīšanai.
Par jauniem deputātu kandidātiem bieži vien tiek un tiks virzīti nevis kompetentākie nozares speciālisti, bet ārpus politiskajām aprindām sabiedrībā populāri cilvēki.
13. Priekšvēlēšanu kampaņu profesionalizācija. Pieaugot konkurencei un priekšvēlēšanu kampaņu ierobežojumiem, lielāka nozīme būs efektivitātes faktoram;
Palielināsies elektorāta un politisko konkurentu priekšizpētes nozīme;
Reālā darbība priekšvēlēšanu kampaņas jomā sāksies jau ilgi pirms vēlēšanām;
Priekšvēlēšanu kampaņas būs vairāk balstītas uz zinātniskām pieejām, kas ne tikai neizslēdz, bet pat veicina praktisku eksperimentu pielietošanu.
Sagaidāma jaunu līdzekļu un risinājumu pielietošana.
