Zarnu parazīti jeb
helminti ir viena no tēmām, par ko sabiedrībā skaļi nemēdz runāt. Pārsvarā
cilvēki riebumā novēršas, kolīdz izdzird ko par spalīšiem vai cērmēm. Taču tā
ir aktuāla problēma, jo statistika rāda, ka ceturtā daļa planētas iedzīvotāju
katru gadu mirst no infekciju un dažādu parazītu izraisītām slimībām.
Tārpu, kam patīk dzīvot cilvēka organismā, ir ļoti daudz,
taču mūsu platuma grādos izplatītākie ir spalīši un cērmes, stāsta ģimenes
ārste Vija Stepanova. Lai tie attīstītos, paiet noteikts laiks. Tāpēc jautājums
par zarnu trakta parazītiem visvairāk aktualizējas uz rudens pusi, kad burkānu
vai ābolu apēd uzreiz no sava dārza, ne kārtīgi noslaukot, ne nomazgājot.
“Lielveikalu āboli ir tik dezinficēti, ar ķīmiju pilni, ka šaubos, vai no tiem
var dabūt tārpus,” uzskata daktere, uzsverot, ka viss teiktais ir viņas
viedoklis, nevis medicīniskās vadlīnijas.
“Parasti cilvēki visvairāk baidās inficēties no suņiem,
kaķiem. Taču ar suņa mēli, siekalām tos nevar nodot. Tas var notikt, ja aiztiek
dupsi. Turklāt tie, kam ir mājdzīvnieki, apmeklē veterinārārstu, kas iesaka
prettārpu preparātus,” saka V. Stepanova. “Man pašai ir suņi un kaķi, neesmu
nekad redzējusi, ka viņiem būtu tārpi.”
Visbiežāk – lauku
bērniem
Zarnu parazīti augsnē visbiežāk nonāk pavasarī līdz ar
dabisko mēslojumu. Līdz dzīvotspējai cilvēku organismā tiem laukā, dārza
augsnē, jāpavada inkubācijas periods. Tas aptuveni sakrīt ar jaunās ražas
ienākšanos. Visvairāk problēma attiecas tieši uz lauku cilvēkiem, sevišķi
bērniem, kuri skrienot apēd, ko ierauga.
Tālāk cērmes oliņa nonāk zarnās, kur izšķiļas mazs kāpuriņš.
No turienes tas iekļūst asinsvados, vēlāk – aknās, plaušās un bronhos. “Un tad
cilvēkam rodas krekšķis. Ja kunkuļus, kas nonāk mutes dobumā, nespļauj ārā, bet
norij, tie nonāk atkal kuņģī un attīstās cērme,” skaidro V. Stepanova. Arī tas
ir viens no iemesliem, kāpēc parazīti visbiežāk iemājo bērnu organismā.
Pieaugušie tomēr parasti krēpas izspļauj. “Bet kur esat redzējuši bērnu, kas
pēc klepus spļaudās?”
Spalīši savukārt pēc noteikta attīstības posma var būt
smilšu kastē, uz rotaļlietām, baseinos. Ja nemazgātas rokas iebāž mutē, tie
nonāk organismā.
Vēl gana bieži sastopamas ir lamblijas. Ar šo parazītu
iespējams inficēties peldoties – ja nejauši gadās iedzert dīķa ūdeni. Lamblijām
patīk uzturēties zarnās un kuņģī.
Pazīmes – nervozitāte
un zili riņķi
Par to, ka organismā nonākuši zarnu parazīti, var liecināt
izsitumi uz ādas, nieze, apetītes zudums, slikta dūša, vemšana, caureja,
apetītes zudums, krišanās svarā, kā arī uzvedības traucējumi. Kad organisms
saņem kārtējo toksīnu devu, tas skar smadzenes, un cilvēks kļūst ātri
aizkaitināms, nervozs.
Tāpat par zarnu parazītiem var liecināt tas, ka cilvēks
naktī griež zobus, spārdās, rausta kājas. Tāpat zili riņķi zem acīm var būt ne
tikai mazasinības pazīme, bet gan pazīme, ka organismā atrodas parazīti.
Agrāk bērniem pirms skolas un bērnudārza apmeklēšanas katru
gadu septembrī vajadzēja nodot gan asins, gan fēču analīzes. Tagad šādas
prasības vairs nav. Daktere skaidro, ka tam īsti nav nozīmes, jo dokumentus
bieži vien kārto mēnesi iepriekš. Ja tobrīd parazītu nav, septembrī tie jau var
būt.
“Ja bērns kasa dupsi, tā ir droša pazīme, ka viņam ir
spalīši – vienu centimetru gari balti tārpiņi. Kaka nemaz nav jāpēta,” V.
Stepanova saka.
Zāles bez iemesla
nevajag
Ja bērnam konstatēti spalīši, prettārpu zāles jālieto visai
ģimenei. Viņš var būt bijis pieaugušo gultā, mamma, klājot gultu, roku pēc tam
pielikusi pie mutes… Savukārt cērmju gadījumā medikamenti nepieciešami tikai
tam ģimenes loceklim, kuram tās konstatētas.
Profilaksei pret zarnu parazītiem daļa speciālistu iesaka
vismaz divas reizes gadā visai ģimenei lietot preparātus, kas satur tādas
aktīvās vielas kā mebendazolu,
pirantelu. Tie nogalina gan spalīšus, gan cērmes. Kursu iesaka atkārtot
pēc divām nedēļām. V. Stepanova šāda veida profilaksei nepiekrīt. Pirmkārt,
jebkurš medikaments maksā naudu, otrkārt, dot zāles bez iemesla nevajag.
“Pētījumi rāda, ka cilvēka organismā dzīvo trīs līdz četri kilogrami svešu
iemītnieku. Mutē, acīs, skropstās, zarnu traktā, uz ādas atrodas vīrusi,
baktērijas, sēnītes un tā tālāk. No tā izvairīties nav iespējams. Bet visus
taču neindējam ar ķīmiskām vielām!” viņa rosina aizdomāties. Medikamentus
nepieciešams lietot tikai tad, ja tie savairojušies par daudz un traucē dzīvot,
apdraud veselību un labsajūtu.
Piemēram, ja dzīvot traucē zarnu parazīti, cilvēks kļūst
nervozs, kas var izraisīt citas kaites. Piemēram, nervozitātes dēļ paaugstinās
asinsspiediens, rodas kuņģa darbības traucējumi, attīstās kuņģa čūla. “Viss gan
dabā, gan mūsu organismā ir cieši saistīts: gremošanas sistēma ar nervu
sistēmu, endokrīno sistēmu, kas savukārt ietekmē vielmaiņu,” norāda daktere.
Tāpēc, viņasprāt, nevar ārstēt tikai vienu simptomu – pēc noteiktiem algoritmiem,
analīžu un citu mērījumu rezultātiem. Uz cilvēku jāskatās kopumā. “Visu nevar
redzēt tikai laboratoriskās analīzēs. Ar pacientu ir jāparunā, jāpavēro ādas
stāvoklis, vai kustina pirkstus, urbina degunu,” viņa saka.
Medikamentu vietā profilaksei labāk uzturā iekļaut pārtikas
produktus, kas parazītiem nepatīk. To vidū ir dažādas garšvielas, kā kanēlis,
ingvers, pipari, krustnagliņas, arī ķiploki, ķirbju sēklas. “Ar ķiplokiem
maziem bērniem jāuzmanās, jo var būt kairinoši zarnu traktam,” piebilst V. Stepanova.
Pārējie burkānu salātus ar ķiploku var ēst tā, ka šņarkst. Ķirbju sēklas ēdamas
gan tāpat, gan apcepot kopā ar cukuru un kanēli, gan pievienojot salātiem,
berot uz sviestmaizēm vai iemaisot biezpienā.
Atceries!
/ Uzturi kārtīgu un tīru apkārtējo vidi!
/ Regulāri mazgā rokas, īpaši – pēc tualetes apmeklējuma un
pirms ēšanas!
/ Rūpējies par to, lai nagi būtu īsi apgriezti!
/ Pirms lietošanas uzturā nomazgā visus dārzeņus un augļus!
/ Lieto uzturā termiski apstrādātus produktus!
/ Attārpo mājdzīvniekus!
/ Rūpējies, lai smilšu kaste būtu aizklāta laikā, kad tur
nespēlējas bērni, un mājdzīvniekiem nav iespējams tur nokārtot dabiskās
vajadzības!
/ Ja bērnam vēdera izejā parādās izmaiņas vai fekālijā
redzami tārpam līdzīgi veidojumi, vērsies pie ārsta!
Spalīši
Mazi, balti tārpiņi, kuru
garums ir no 2 līdz 12 milimetriem. Vidējais dzīves ilgums – 1 mēnesis.
Parazitē resnās zarnas sākuma daļā. Katra mātīte diennaktī saražo aptuveni 12
tūkstošus oliņu, pēc tam iet bojā. Parasti oliņas tiek dētas naktī – mātīte
izlien no anālās atveres un krokās ap to dēj oliņas, ārējās atveres apvidū
radot niezi. To attīstība turpinās 4–5 stundas. Uzskata, ka apmēram 40% bērnu
līdz 10 gadu vecumam ir bijuši inficējušies ar spalīšiem.
Cērmes
Iedzelteni, sārti vai
tumšsārti tārpi, garums ir no 15 līdz 40 centimetriem. Dzīvo tievajās zarnās un
barojas ar to saturu un gļotādas epitēliju. Dzīves ilgums ir apmēram 1 gads.
Pieaugušas mātītes diennaktī izdēj apmēram 240 tūkstošus oliņu, kas kopā ar izkārnījumiem
nonāk apkārtējā vidē.
Avots – manaaptieka.lv
