Par Valkas ģimnāzijas 12. klases skolnieci Mariju Zālīti pedagogi saka tikai labus vārdus. Ģimnāzijas direktores vietniece mācību darbā Gunita Gindra neslēpj apbrīnu par meitenes uzņēmību.“Marija visus trīs vidusskolas gadus mācībās bijusi teicamniece. Aktīva ir arī sabiedriskajā dzīvē. Atnākt no citas skolas un saņemt ģimnāzijā trīs gadus pēc kārtas tikai labu un teicamu zināšanu novērtējumu – tur ir ko turēt. Tāda uzņēmība un gribasspēks ir apbrīnas vērts,” atzīst G. Gindra.Arī Marijas klases audzinātāja Ingrīda Hedemarka uzskata, ka vēl tādu skolnieci kā Mariju nāktos pameklēt. Viņa M. Zālīti raksturo kā jaunieti, kurai piemīt liela mērķtiecība un dziļa pašatdeve klases sabiedriskajā darbā. Skolotāja ievērojusi, ka Marija vienmēr ir bagāta ar jaunām idejām un prot tās aizstāvēt.Apbrīnu rada ne tikai skolnieces labās sekmes. Marija ir pirmā meitene no ģimnāzijas, kura iestājusies zemessardzē, bet skolā aktīvi darbojas jaunsargu pulkā. Sava ikdiena jāplānoSazvanīt un sarunāt interviju ar Mariju nemaz nav tik viegli. Pa dienu skolniece ir stundās, bet pēc tam aizņemta dažādās aktivitātēs. Tādēļ satiekoties vispirms gribu uzzināt, kādas ir viņas ikdienas gaitas. Marija stāsta, ka šogad ieguvusi vēl vienu pienākumu, kļūstot par jaunāko jaunsardzes instruktori skolā. “Brīvdienās braucu uz zemessardzes mācībām Valmierā. Parasti uz turieni aizbraucu piektdienas vakarā, bet svētdien vakarpusē atgriežos Valkā. Ģimnāzijā darbojos grāmatdraugos, man ir arī sabiedriskie pienākumi klasē un ģimnāzijas dienesta viesnīcā. Ja iznāk laiks, tad iesaistos arī pilsētas jauniešu domes darbā,” ar savām aktivitātēm iepazīstina Marija.Itin bieži ir dzirdēti ne tikai skolēnu, bet arī pedagogu viedokļi par to, ka mūsdienās skolu jauniešiem ir pārlieku liela mācību slodze. Tādēļ neslēpju interesi par to, kā Marijai izdodas visus pienākumus ar mācībām apvienot, turklāt ar visu labi tikt galā. “Lai visu pagūtu, svarīgi ir veicamos darbus saplānot. Protams, ne vienmēr izdodas plānā iekļauties, bet tādai shēmai jābūt. Ja ir kāds pasākums, tad izdomāju, kādus mācību priekšmetus izmācīšos pirms tā un ko mācīšos pēc pasākuma. Kādreiz iznāk agrāk piecelties no rīta, citreiz atkal ilgāk pie grāmatām jāpasēž vakaros, līdz viss vajadzīgais apgūts. Vispār tāda plāna veidošana ir ļoti individuāla lieta. Viens grafiks visiem neder. Tagad sīku plānu katrai dienai nemaz neveidoju, jo ikdienas darāmais jau iesēdies manī. Mācības ir pirmajā un galvenajā vietā, tad seko pārējais. Vienkārši visas lietas jādara un, kad tā – visam pēc kārtas ķeros klāt, tad viss arī notiek. Prasības mācībās ir augstas. Būtiski ir neko neatstāt uz pēdējo brīdi. Arī skolotāji ģimnāzijā ir ļoti pretimnākoši un nekad neliedz padomu,” skaidro skolniece. Ieinteresēt pratis instruktorsNeizpaliek arī atpūtas brīži. Marija uzskata, ka izklaidi ar aktivitātēm dažreiz pat izdodas apvienot, jo arī jaunsargu un zemessargu nodarbībās ir jautras un patīkamas stundas.Vaicāta, kas pamudinājis viņu izvēlēties darbošanos tādā vīrišķīgā struktūrā kā zemessardze, M. Zālīte atklāj, ka interese par to radusies jau tad, kad jaunsargu nodarbības skolā vadījis iepriekšējais instruktors Salvis Lozda. “Man ļoti iepatikās viņa vadītās mācības. Instruktors redzēja manu interesi un ieteica iestāties zemessardzē. Sākumā it kā jutos mazliet neierasti, bet tā kā man patīk sportisks dzīvesveids, tad ātri pieradu, turklāt ar laiku pirmās grūtības aizmirstas, jo kļūst vieglāk visu paveikt. Galvenais, lai ir interese, un man tā ir,” apliecina M. Zālīte. Marija piebilst, ka šo interesi jaunsargos prot uzturēt arī tagadējais instruktors Ritvars Leitens. “Skolēni gaida viņa vadītās nodarbības. Instruktors prot aizraut viņus līdz pat to beigām. Pati esmu redzējusi, ka gados jaunākie jaunsargi pēc mācībām burtiski staro,” saka jaunākā instruktore.Pleca sajūtu rada brālisĢimnāzijā ar labām sekmēm mācās arī Marijas brālis Jānis. Meitene atzīst, ka kopā ar Jāni viņai izdevies noturēties teicamnieces statusā visus trīs gadus. “Brālim labāk padodas eksaktie mācību priekšmeti, bet man – svešvalodas. Ja matemātikā kaut ko nesaprotu, viņš man skaidro tikmēr, līdz protu ar uzdevumu tikt galā. Es savukārt šad tad viņam dodu padomu valodu apguvē. Jānis ļoti labi pārzina ģeogrāfiju. Pateicoties tam, ka viņš man šo priekšmetu papildus mācīja un skaidroja, es varēju ģeogrāfijā saņemt novērtējumu 9,” stāsta Marija.Pēc ģimnāzijas beigšanas Marija cer iekļūt Paula Stradiņa universitātē, lai studētu medicīnu un kļūtu par fizioterapeiti. “Šis nākotnes plāns manī pa trijiem gadiem ģimnāzijā ir nostiprinājies.Ēnu dienā aizbraucu uz Vidzemes slimnīcu un vienu dienu pavadīju pie ķirurga Jāņa Kaķa. Dienas beigās sapratu, ka tas ir tas, kas mani interesē,” apliecina Marija. M. Zālīte ir beigusi Ozolu pamatskolu Zvārtavas pagastā un par to viņai ir saglabājušās vislabākās atmiņas. “Šonedēļ biju savā dzimtajā pusē Zvārtavā un iegāju arī pamatskolā. Ozolu skolas pedagoģes man ielika ļoti labus pamatus zināšanām. Pateicoties viņām, man arī veicās ar mācību vielas apguvi ģimnāzijā. Esmu lepna, ka arī mana jaunākā māsa tur mācās. Domāju, ka lauku skolām noteikti jāpaliek pagastos. Tajās skolotājiem ir iespēja ar bērniem vairāk pastrādāt individuāli. Arī mēs, bērni, jutāmies labāk, apzinoties, ka turpat ir mājas,” saka M. Zālīte.Jaunie radīs pārmaiņasTe nokļūstam pie jautājuma, kādēļ tik maz jauniešu vēlāk atgriežas dzimtajā vietā. Marija uzskata, ka daudz kas atkarīgs no tā, vai viņiem savā pagastā būs darbs apgūtajā specialitātē. “Mājas un dzimtā vieta man vienmēr būs sirdī, bet attiecībā uz darbu nākotnē pagaidām esmu pārliecināta tikai par to, ka tas būs Latvijā – manā dzimtenē. Es varētu kā mediķe strādāt tepat Valkā, bet pašlaik ir bažas, vai nākotnē pilsētā slimnīca vispār būs un vai man te atradīsies darbs. Ja tā nebūs, tad to nāksies citur meklēt,” spriež Marija.Pēc M. Zālītes domām, ārstniecības iestādi Valkā vajadzētu atstāt. “Ēka ir laba. Pēc kosmētiskā remonta kabineti ārstiem būtu pietiekami labi, jo ne visi cilvēki, it īpaši gados vecāki, var izbraukāt Valmieru,” savu nostāju pauž jauniete.Marija cer, ka pēc gadiem politiskajā dzīvē vairāk būs iesaistījušies gados jauni cilvēki. Tad varēs gaidīt pārmaiņas, jo jaunieši ir sabiedrības enerģiskākā daļa, kaut viņiem nav īpaši lielas pieredzes. Taču ar to neviens nepiedzimst. Ja tikai jaunie rīkosies, tad radīsies arī pieredze.Atgādinu, ka daudzi jaunieši aizceļo uz ārzemēm. Marija ir pārliecināta, ka liela daļa atgriezīsies, jo tā nav labprātīga aizbraukšana. “Patiesībā visiem aizbraucējiem gribas palikt dzimtenē. To redzam arī televīzijas raidījumā “Mazā atbraukšana”. Tiklīdz radīsies lielākas iespējas te atrast nodarbošanos, kur sevi izpaust, liela daļa jauno atgriezīsies. Jauniešiem ir daudz radošu ideju, un es ticu, ka vēl būs iespēja tās īstenot,” apliecina M. Zālīte.To, ka Latvija vēl kļūs jaunāka, pēc Marijas domām, rāda arī tas, ka aizvien vairāk jauniešu interesējas par politisko dzīvi ar vēlmi kaut ko mainīt vai panākt, lai dzīve kļūtu labāka. Aug arī patriotisms. “Par to liecina tas, ka arvien vairāk skolēnu iestājas jaunsargos. Patriotisms jūtams arī tad, kad jaunieši skolā gatavojas valsts svētkiem. Liela daļa to dara ar prieku. Arī tas, ka daudzi no maniem vienaudžiem piedalījās pēdējā referendumā, liecina, ka mums, jauniešiem, nav vienaldzīgs Latvijas liktenis,” stāsta Marija.Ar laiku M. Zālīte cer iegūt zemessardzes dienestā augstāku pakāpi un kopā ar ģimnāzijas jaunsargu instruktoru Ritvaru Leitenu turpināt attīstīt jaunsargu kustību.
