Ja pirms aptuveni 10 gadiem baltieši meklēja sadraudzības partnerus Rietumeiropā, tad tagad viņi raugās arī savu tuvāko kaimiņu virzienā, secina Olustveres (Igaunija) Lauku ekonomikas un servisa skolas direktors Arnolds Pastaks.
Ja pirms aptuveni 10 gadiem baltieši meklēja sadraudzības partnerus Rietumeiropā, tad tagad viņi raugās arī savu tuvāko kaimiņu virzienā, secina Olustveres (Igaunija) Lauku ekonomikas un servisa skolas direktors Arnolds Pastaks.
“Aizmirsām, ka tepat blakus ir kaimiņi latvieši un lietuvieši. Meklējām tālu.”
Skolām līdzīga vēsture un tagadne
Olustveres profesionālās izglītības iestādei ir draugu skolas Vācijā un Šveicē. Deviņdesmito gadu sākumā ļoti daudz kopīgu projektu bija ar somiem. Tagad Olustveres skola, kura pirms vairākiem gadu desmitiem draudzējās ar Vecbebru tehnikumu, nolēmusi atjaunot sadarbību ar sev līdzīgām skolām Latvijā.
Jaunos draugus igauņi nolūkojuši sev tuvāk un met acis uz Smiltenes tehnikumu un Rīgas Tūrisma skolu. Smiltenes tehnikumam un Olustveres Lauku ekonomikas un servisa skolai ir līdzīga vēsture (abas dibinātas aizvadītā gadsimta 20. gados), abas ir bijušie sovhoztehnikumi ar tagad līdzīgām specialitātēm.
“Arī Olustveres skolā, tāpat kā mūsu tehnikumā, māca sabiedriskās ēdināšanas servisu, lauku tūrisma pakalpojumus un komerczinības jeb lauku uzņēmējus,” kopīgo salīdzina Smiltenes tehnikuma direktora vietnieks praktiskajā apmācībā Gunārs Auders.
Olustveres skolas vadība un pedagogi — septiņu cilvēku grupa — Smiltenes tehnikumā pirmajā vizītē ieradās uz divām dienām pirms Līgosvētkiem.
Vērtē lauksaimnieku uzņēmumus
“Smiltenes tehnikumu redzējām kā skolu, kur ļoti svarīga ir audzēkņu praktiskā apmācība. Tas pats ir svarīgi arī mums,” gandarīts secina A. Pastaks.
Abu skolu sadarbības plānos ir ne tikai pedagogu pieredzes apmaiņa, bet arī audzēkņu mācību prakses: latviešiem Igaunijā, igauņiem — Latvijā. Piemēram, Smiltenes tehnikumā šopavasar divus mēnešus praktizējās Lietuvas profesionālo skolu audzēkņi, topošie pavāri. Igauņu jaunieši līdzīgi varētu iepazīt latviešu nacionālo virtuvi, bet topošie pavāri latvieši — igauņu ēdienus.
Lauksaimniecības jomā Olustveres skolai ir pašai savas cūku un govju fermas, kur audzēkņiem praktizēties. Latvijā igauņi redzēja Smiltenes tehnikuma skolēnu prakšu vietas, lauksaimniecības uzņēmumus Smiltenes pagastā: SIA “Agro Smiltene”, zemnieku saimniecības “Rožkalni” un “Braslas”.
“”Rožkalnos” pie Ivara Ādamsona igauņi redzēja, kāda Latvijas laukos ir modernā lauksaimniecība un jaunākās šīs nozares tehnoloģijas, piemēram, kā ar satelīta palīdzību tiek mēsloti lauki un uzskaitīta raža. Tas jau daļēji ir solis rītdienā. “Braslu” saimnieks Juris Bērziņš kādreiz no mūsu tehnikuma nomā paņēma govis un tagad kopā ar ģimeni izveidojis spēcīgu zemnieku saimniecību lopkopībā. Vidējais izslaukums no govs ir 8000 litri piena, bet labākā govs dod pat 13 tūkstošus litru,” stāsta G. Auders.
Sadarbībā svarīgi ir cilvēki
Olustveres skolas direktoram par šiem uzņēmumiem palicis ļoti labs iespaids. Viņa kolēģe Aino Sāvaste ar labvēlīgu skaudību piemin latviešu zemnieku pašlepnumu. Igauņi atzinīgi vērtēja latviešu zemnieku sadarbību —kooperatīvu dibināšanu ražotās produkcijas realizēšanai — un bija gandarīti par “Rožkalnu” saimnieka Ivara Ādamsona atziņu: zeme Latvijā jāapstrādā pašiem, kaut vai kooperējoties, un pašiem jāgūst no tās labums, nevis jāiztirgo ārzemniekiem,
Olustveres skolas delegācija izpētīja arī Smiltenes tehnikumu, kurā tobrīd pēdējo kursu audzēkņi kārtoja eksāmenus, skolas mācību bāzi, viesnīcu “Kalna ligzda” un dienesta viesnīcu.
“Ceram, ka tagad Smiltenes tehnikuma delegācija brauks ciemos pie mums. Jums ir ļoti patīkami cilvēki, un tieši cilvēciskais aspekts ir svarīgs skolu attiecībās,” uzsver A. Pastaks.
