Vijciema amatierteātris sestdien ar dramaturga Paula Putniņa lugu “Debešķīgā tikšanās sievietībā” piedalījās Vidzemes reģionālajā teātru skatē, taču, pēc žūrijas domām, šis iestudējums nav uzskatāms par veiksmīgu.
“Katrā ziņā mūsu aktieri izdarīja visu, lai spēle uz skatuves būtu lieliska un pārliecinoša. Tomēr man jāatzīst, ka žūrijas komisijai šī luga nepatika. Tai bija iebildumi pret konkrētā materiāla izvēli. Līdz ar to uzskatu, ka žūrijai trūkst konsekvences. Kad Vijciema teātri Valkā izvirzīja reģionālajai kārtai, ne mazākā mērā nedzirdējām nevienu aizrādījumu, ka izvēlētais materiāls būtu neveiksmīgs,” skaidro režisors Valdis Šaicāns. Šoreiz žūrijai bija iebildumi pret necenzētu vārdu lietošanu. Režisoram tas bija liels pārsteigums, jo žūrijas vērtējums viņu gan samulsināja, gan sarūgtināja. “Protams, mēs varam izlikties, ka šādus vārdus ikdienā nelietojam, taču zinām, ka tā nav. Manuprāt, vērtēšanā vairāk uzmanības jāvelta aktieru un režisora darbam, nevis šādām diskutablām finesēm,” pārliecināts režisors. Tiesa, oficiālie skates rezultāti būs zināmi tikai pēc 30. marta. P. Putniņa luga “Debešķīgā tikšanās sievietībā” pauž satraukumu par mūžīgo ētisko un morālo vērtību devalvāciju un sabrukumu mūsdienās, par jaunā pragmatisma, bezgarīguma un aprobežotības absolūto uzbrukumu visās dzīves frontēs. Šīs lugas tēma ir sievietes vieta sabiedrībā un viņas misija. Vijciemiešu teātrim V. Šaicāna vadībā šī ir trešā sezona. Nākamajai lugai pirmizrāde paredzēta aprīļa beigās, taču pagaidām plašākai publikai tas netiek izpausts. Zināms vien tas, ka šis būs atslodzes jeb vieglāka rakstura iestudējums, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem. Šobrīd trupā darbojas 10 aktieru.Vidzemes reģionālajā teātru skatē 14. martā savu iestudējumu – Paula Putniņa “Pusdūšu” – rādīja Smiltenes Tautas teātris ar režisoru Agri Māsēnu. Savukārt 15. martā tika vērtēta Jāņa Ziemeļnieka Strenču Tautas teātra iestudētā Mārtiņa Zīverta luga “Meli meklē meli” režisora Andra Liepiņa versijā. VIEDOKĻI
Vita Bērziņa, Vijciema tautas nama vadītāja:- Režisors šī iestudējuma sagatavošanā ir ieguldījis ļoti daudz darba. Luga lielā mērā ir gaumes lieta. Ja šis lielais darbs būtu ielikts cita literārā materiāla sagatavošanā, es būtu priecīgāka. Savējie ir savējie, tāpēc ir interesanti skatīties viņu tēlojumu. Piebildīšu, ka beidzamajā laikā iestudējums ir piedzīvojis uzlabojumus. Man šķiet, ka tas, par ko runā lugā, ir cita laika problēmas un tagad uz tām ir cits skatījums. Teātrī nepieciešama dažādība, taču neesmu pārliecināta, vai šis Paula Putniņa darbs ir iestudēšanas vērts. Valdis ir darījis visu iespējamo un pat neiespējamo, taču izveidot kaut ko labu no neizdevušās literatūras nav iespējams.
Aivars Ikšelis, Valkas pilsētas teātra režisors:- Redzēju šo izrādi Valkā. Runājot no dramatiskā aspekta, pastāv viedoklis, kad Pauls Putniņš sēdēja Saeimā, garlaicības mākts, viņš gribēja būt moderns un uzrakstīja šo darbu. Šis noteikti nav viņa labākais darbs. Apsveicami, ka vijciemieši ir centušies radīt pārstāstu par risināmo problēmu. Protams, tagad uz skatuves var rādīt visu un lietas saukt īstos vārdos, kā tas šajā uzvedumā notiek. Man grūti spriest, cik tas ir vajadzīgi. Katrā ziņā šī nav mana dramaturģija, taču priecājos, kā Valdis to centies risināt
