Valkas ģimnāzijas 12.c klases skolniece Violeta Murina sava darbīguma dēļ allaž ir ne tikai klases, bet arī skolas dzīves uzmanības centrā. Viņai ļoti patīk visur iesaistīties. To, ka Violeta nespēj mierīgi nosēdēt vienā vietā, ir pamanījuši draugi, vecāki un skolotāji. Jauniete atzīst, ka viņai sagādā lielu prieku situācijas, kad visapkārt ir daudz, daudz darāmu darbu. No tā Violeta nogurst, taču tas ir patīkams nogurums un pat bauda.Violetas mamma Diāna ir Valmierā un Valgā strādājoša medmāsa. Tētis Eduards ir saistīts ar būvniecību. Murinu ģimene visu laiku ir dzīvojusi Valkā.Mums nav garlaicīgiVioleta strādā Valkas jauniešu domē, un šā gada vēlēšanās viņu ievēlēja par domes prezidenti. “Cenšamies iesaistīties visur, kur nepieciešama mūsu palīdzība. Bieži strādājam kā brīvprātīgie. Pilsētā izplatām “Valkas Novada Vēstis”, iesaistāmies talkās un rīkojam mūzikas un kino pasākumus jauniešiem mūsu birojā. Dažkārt jaunieši atnāk ar saviem instrumentiem, izveidojam dziesmu grāmatiņas un vienojamies kopīgās dziesmās,” stāsta Violeta. Viņa nosauc garu virkni pasākumu, kurus ir organizējusi vai palīdzējusi organizēt.Nemaz nerunājot par valsts svētku un citu svinamo dienu sarīkojumiem, jāpiemin, ka jaunieši vienmēr ir iesaistījušies Muzeju nakts norisēs, vides aizsardzības lietās, Starptautiskās sieviešu dienas svinībās, dāvanu vākšanā maznodrošināto ģimeņu bērniem. Lielāko uzņēmumu vadītāji labi pazīst jauniešu domes dalībnieces, kuras ne reti vēršas pēc palīdzības. “Šogad dāvanu vākšanas pasākums Lugažu muižā izvērtās grandiozs, īpaši jauks, un mums pašām ir liels gandarījums. Tas prasīja daudz laika un pūļu. Šo saietu gatavojām kopš septembra. Visu darījām pašas. Uzrunātie sniegt priekšnesumus bija atsaucīgi,” atceras Violeta.Jautāta, kāpēc, neraugoties uz tik lielu aktivitāšu skaitu, daudzi jaunieši apgalvo, ka mūsu mazajā pilsētā ir garlaicīgi un nav ko darīt, jauniete pārliecinoši atbild, ka tas ir tikai pašu iesaistīšanās vai neiesaistīšanās jautājums. Violeta piebilst, ka jauniešu domes rīkotajos pasākumos redz vienas un tās pašas sejas. Reklāmas par notiekošo netrūkst, ikviens ir aicināts, tāpēc garlaicības iemesli jāmeklē pašos. “Kad vēl nestrādāju jauniešu domē, man arī visu laiku gribējās kaut kādus notikumus. Uz visiem pasākumiem centos iet pati un sapratu, ka tas ir interesanti, tāpēc iesaistījos. Bez pašu iniciatīvas parasti nekas neizdodas,” lakoniski formulē Violeta. Viņa priecājas, ka tie cilvēki, kuri pabeiguši Valkas ģimnāziju un darbojušies jauniešu domē, joprojām turpina palīdzēt pašreizējai domei. Skolniece domā, ka arī pati, absolvējot ģimnāziju, turpinās sadarboties ar nākamo domi. Tā ir liela un nenovērtējama dzīves prakse. Tikai praktiski darbojoties, atnāk pieredze un spēja analizēt situācijas.Kultūras vadība vai dizainsJauniete uzskata, ka viņai ir ļoti paveicies ar klasesbiedriem, jo tā ir pati labākā klase. Visas labās attiecības, sākot mācīties 10. klasē, izveidojās jau pirmajā nedēļā. “Uz skolu eju ar prieku. Kāda mana draudzene pārcēlās uz dzīvi Rīgā, un, kad tagad parunājamies, redzu atšķirības, ja klasē katrs cenšas dzīvot tikai individuāli, katrs par sevi. Mums ir forši. Cits citu atbalsta. Es pavisam drīz pabeigšu Valkas ģimnāziju, taču man nepavisam negribas iet prom. Te viss tik mīļš, skolotāji sagaida ar smaidu. Protams, gadās brīži, kad skolotāji kļūst dusmīgi, taču tas ir pamatoti un loģiski,” uzskata jauniete.Viņa ir pateicīga klasesbiedriem par nu jau ierasto uzticību. Tiklīdz kāds pārstāvis jāizvirza skolas pasākumam, informatīvajām sanāksmēm un izlozēm, gandrīz kā jau ieradums kļuvis turp nosūtīt Violetu. Viņa klasesbiedrus nepieviļ.Jauniete vēl nav pilnīgi izlēmusi, ko darīt pēc skolas beigšanas. Violetai īpaši tuva ir dejošana, tāpēc to viņa negrib pamest, bet atstāt kā nopietnu vaļasprieku. Viņa dejo kopš piecu gadu vecuma. Pēdējos sešus gadus – studijā “Joy” Valgā. Par pamatprofesiju nākotnē skolniece izvēlēsies kultūras vadības aspektus vai datordizainu. Violetai patīk digitāli transformēt fotogrāfijas, veidot dažādas abstrakcijas. Par perspektīvāku viņa uzskata pēdējo, taču kultūras vadība ir dvēselei tuvāka un, ņemot vērā pašlaik gūto pieredzi, arī vieglāka. Dzīve rādīs.Žetonu vakarā daudz dejosVioleta sāka ar tautas dejām, turpināja ar modernajām dejām pie skolotājas Mārītes Meļķes, pēc tam apguva sarīkojumu dejas pie Inas Mednes. Kad skolotāja saslima, jauniete devās uz “Joy”. Tiesa, viens gads tur izlaists, jo vajadzēja daudz strādāt pie mākslas skolas diplomdarba. Pēc mākslas skolas oficiālās programmas beigšanas viņa turpināja izglītību papildu sestajā kursā un pēc tam arī studijā. Viņa atzīst, ka akadēmiskais zīmējums īsti labi nepadodas, taču abstraktajos lauciņos jūtas itin labi.Pašlaik Violeta strādā pie šovu deju veidošanas. Izdomā kādu konkrētu situāciju, kuru pēc tam izspēlē kustībā ar hiphopa elementiem, dažādu moderno stilu kustībām, kas viss organiski savijas. Viņai patīk dejotāju grupa Valgā. “Kopā pasēžam, parunājamies gan koncertu laikā, gan pēc tiem. Nav mums nekādu savstarpējo kašķu. Cits citu saprot, viens otram matus sapin, uzkrāso un tā joprojām. Tas ir forši,” smaida dejotāja. Viņa atzīst, ka klases un skolas pasākumos, kur nepieciešama dejošana, var izcelties kopā ar draudzeni Sandru Plociņu. Abas rada ideju, dejas zīmējumu, izstrādā tērpu skices, kustības un to visu saliek kopā ar mūziku. Daudzas lietas ir parādītas Lugažu muižā, skolas pasākumos un citviet. Pašlaik jau smadzenes šajā virzienā darbojas, lai sagatavotu priekšnesumus Žetonu vakaram. Tur būs daudz deju.Valodas dara bagātākusJautāta par pašreizējo dzīves vērtību skalu un prioritātēm, Violeta bez šaubīšanās atbild, ka pašlaik galvenā ir izglītība. Pēc tam ģimene, draugi, laba veselība un vaļasprieki, izklaides sabiedrībā. “Mamma ar tēti mani vienmēr atbalsta, apjautājas, kā klājas. Arī draugi atbalsta. Ja visa tā nebūtu, es nezinātu, kam man censties,” smaida Violeta.Viņa pēc tautības ir krieviete, tāpēc nenoturējos nepavaicājot, kā jaunietē sadzīvo krieviskā mentalitāte ar praktiskās dzīves pieredzi latviskā vidē. Violeta atbild, ka šajā ziņā nav nekādu problēmu. Viņa ir gājusi latviešu bērnudārzos, izglītību guvusi latviešu skolās un lielākā daļa draugu ir latvieši. Ģimenē un studijā “Joy” viņa runā krieviski. “Es par to nekaunos. Tagad notiek diskusijas par latviešu un krievu valodas prioritātēm. Es tajās nepiedalos, jo man ir gluži vienalga, runāju abās. Jauniešu domes saistībā biju Narvā dvīņu pilsētu saietā, kur daudz runājām krieviski. Biju priecīga, ka tur varu runāt gan krieviski, gan angliski ar citu rietumvalstu delegāciju dalībniekiem. Jāatzīst, ka krieviski bija vieglāk. Es šeit nejūtos apspiesta, katra apgūtā valoda cilvēku dara bagātāku. Viss ir kārtībā,” uzskata ģimnāziste.
VIEDOKĻI
Ingrīda Hedemarka, klases audzinātāja:- Ir pārsteidzoši, ka tik jaunam cilvēkam piemīt harizma. Priecājos, ka viņa mācās manis audzināmajā klasē. Violeta var aizstāt skolotāju, kad klasi kādā situācijā nepieciešams mobilizēt. Viņa ne tikai pati labi dejo, bet prot to iemācīt citiem. Jauniete labi redz un prot veidot horeogrāfisko zīmējumu. Viņai visu laiku patīk būt kustībā un darbībā. Vēl būtiski ir tas, ka klasesbiedri viņu ļoti respektē.Marina Jerjomina, studijas “Joy” vadītāja Valgā:- Kad viņa sāka pie mums dejot, meitene pirmos gadus bija neievērojama, ierāvusies sevī, varbūt pat neveikla un bailīga. Mūsu kolektīvā viņa ienāca pamazām un lēni. Tagad Violeta ir tik spilgta, atklāta, labestīga un radoša personība. Viņa studijā ir atradusi savu vietu. Domāju, ka deja viņai ir palīdzējusi atrast sevi. Atzīšos, ka pašlaik par Violetu priecājos, apbrīnoju un lepojos ar viņu.Vivita Brolīte, draudzene:- Violeta ir atsaucīga, draudzīga un vienmēr gatava izpalīdzēt. Visu iesākto viņa vienmēr izdara līdz galam pēc labākās sirdsapziņas. Vienkārši jauks cilvēks.Sandra Plociņa, draudzene:- Violetai ir līdera spējas. Viņa organizē daudz pasākumu un vienmēr ļoti atbildīgi ar milzu enerģiju, pilnībā atdodoties darbam. Viņa ir mana draudzene, tāpēc varu uzticēties. Dejošanā Violetai ir lielāka pieredze, taču dejas pasākumiem iestudējam kopā.
