Daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām gaida, kad valstsvīru izdaudzinātā pirmā veiksmes stāsta par krīzes pārvarēšanu ietvaros piedzīvos labākas dienas, bet tikmēr koalīcijas politiķi ceļ galdā jau nākamo veiksmes stāstu.Tas nu ir izcīnīts – nākamgad mums būs eiro, kas apliecina valsts spēju strauji virzīties uz priekšu. Tā tas tagad tiek daudzināts, cenšoties neievērot, ka 52 procenti no dažādās aptaujās uzrunāto iedzīvotāju neatbalsta eiro ieviešanu. Koalīcijas politiķi šo situāciju skaidro vien tad, kad par to atgādina masu mediji. Lielākoties tā ir tēvišķīga norāde, tā sacīt, mēs jau saprotam, ka daļai cilvēku ir žēl šķirties no lata kā nacionālās identitātes simbola, bet tās ir emocijas. Tautu gan mazāk satrauc valstisko simbolu zaudēšana, bet tas, ka dzīve kļūs dārgāka. Un atkal dzirdam mierinājuma vārdus – cenās lielāka summa eiro nenozīmēs, ka preces kļuvušas dārgākas, jo eiro vērtība ir mazāka kā latam. Tikai jāatceras, ka rudenī palielināsies maksa par elektrību, un tas atsauksies uz visām jomām. Dārgāka elektroenerģija sadārdzinās dzīvi kopumā. Tā tas notiktu arī tad, ja mums paliktu lati, tikai cilvēki uztraucas, ka eiro šo dārdzību padarīs vēl lielāku, jo preču ražotāji un tirgotāji vēlēsies kompensēt izdevumus, kas radīsies, pārkārtojot atbilstoši eiro visu maksāšanas un uzskaites sistēmu. Vienkāršajai tautai pašlaik vienīgais veiksmes stāsts var būt laimēšanās mežos atrast bagātīgas melleņu un gaileņu vietas, lai ikdienu padarītu finansiāli vieglāku. Kad ogu un sēņu laiks beigsies, nebūs arī vairs veiksmes stāsta, kā tikai tā pati plēšanās.
