Saulainā vasara tik drīz neatgriezīsies. Latvijā iestājies rudens. Ik dienu dzirdu cilvēkus sakām, cik nepatīkami auksts un lietains, negribas iet ārā no mājas. Nereti izskan arī vārdu salikums rudens depresija. Viens no lieliskiem veidiem, kā rudenīgi drēgno laiku izmantot savā labā, ir grāmatu lasīšana.
Silta tēja, rokās grāmata un kājās vilnas zeķes par spīti tam, ka aiz loga jau satumsis, savā nodabā svilpo vējš un laika prognozes sola slapju sniegu. Lasīšana, tā ir iespēja ikvienam no mums, sēžot savā būdiņā vai pilī, acumirklī nokļūt otrā pasaules malā, izdzīvot visdažādākās dzīves, būt par liecinieku visneparastākajos un pārdrošākajos notikumos, mācīties no labākajiem pasaules skolotājiem, līderiem un mistiķiem. Ne velti skotu izcelsmes angļu rakstnieks Džordžs Gordons Noels Bairons ir teicis: “Pietiek vienas piles tintes, lai ierosinātu domāt miljoniem cilvēku.”
Mājo tūkstošiem grāmatuGadiem sabiedrībā diskutē par grāmatu lasīšanas nepieciešamību, dārdzību un laika trūkumu. Viedokļi ir pretrunīgi. Smiltenes novada bibliotēkas bibliotekāre Ilona Rozīte atklāj, ka rudenī un ziemā patiesi daudz vairāk cilvēku izjūt vēlmi pēc grāmatām. Vasara ir paskrējusi, dārza un lauku darbi apdarīti, atvaļinājums izbaudīts, līdz ar to cilvēki vairāk var pievērsties grāmatu pasaulei.“Patiesībā lasa daudzi, it īpaši vidējā paaudze un gados vecāki cilvēki. Ir apmeklētāji, kuri pie mums regulāri brauc no attālākiem pagastiem un vienā reizē izņem padsmit grāmatu. Reizēm pat pabrīnos, pa kuru laiku to visu var izlasīt. Vienlaikus pārņem prieks, jo cilvēkam ir jālasa,” saka bibliotekāre.I. Rozīte atzīstas, ka ir neiespējami pašai pilnībā izlasīt visas grāmatas, jo bibliotēkā to ir vairāki tūkstoši. Taču ikreiz, kad saņem jaunu grāmatu, izlasa anotāciju, lai sarunas ar apmeklētājiem būtu jēgpilnākas. Veroties bibliotēkas daudzajos plauktos var apžilbt no grāmatu dažādības un vienlaikus pārliecināties, ka putekļi uz tām nekrājas. Tieši pretēji, liela daļa no tām ir tik daudz rokās turētas un pārlasītas, ka, lai tās saglābtu, nākas salīmēt ar līmlentu. Izrādās, ka, cik daudz grāmatu, tik daudz dažādas ir arī lasītāju vēlmes. Savas vēlmes lasītāji var izteikt arī rakstiski. Tās tiek ņemtas vērā, papildinot bibliotēkas krājumu.
Paradumi neviennozīmīgiŠoruden Smiltenes novada bibliotēkā top lasītāko grāmatu vidū ir pasaules bestselleri, kriminālromāni, latviešu autoru darbi un ezotērika. “Lasītāju vidū ļoti iecienītas ir Gundegas Repšes grāmatas, Māras Zālītes “Pieci pirksti”. Vecāki cilvēki gandrīz vai rindā stāv uz grāmatām, kurās rakstīts par aktieru dzīvi. Vispār autobiogrāfiskas grāmatas gūst aizvien lielāku popularitāti,” bibliotēkas lasīšanas paradumus atklāj I. Rozīte. Taču grāmatu izvēli nosaka arī valstī notiekošie procesi. Pirms Saeimas vēlēšanām lielāku interesi apmeklētāji izrādīja par politiska rakstura grāmatām, proti, Lato Lapsas.Turpretī papētot Latvijā pirktāko grāmatu topu šajā nedēļā, gluži vai uz izķeršanu bijis slavenā brazīļu rakstnieka Paulu Koelju jaunākais romāns “Sānsolis”. Romāns ir nodēvēts par pikantu un provokatīvu, kas rosina jautājumus, kā iegūt jaunu dzīves degsmi un mācīties būt brīvam. Lielu popularitāti pircēju vidū ir guvis pasaulslavenā norvēģu rakstnieka Jū Nesbē romāns “Sikspārnis”, kurā aizsākas spraigs stāsts par detektīvu Hariju Holu. Lai arī kuru grāmatu izvēlētos par lasāmvielu šajā rudenī, tā pavērs ceļu uz pavisam citu pasauli.
