Pēc pētījumu centra kompānijas TNS un LNT raidījuma “900 sekundes” pētījuma noskaidrots, ka no ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem vairākums jeb 78 procenti grib tautas vēlētu prezidentu. Iespējams, arī tādēļ tautas ievēlēts prezidents jau sen ir kļuvis par politiķu jājamzirdziņu, ko izspēlē kāds no politiskajiem spēkiem, kad tas šķiet izdevīgi. Tā tas notiek jau vismaz pāris gadu. Tagad, piemēram, to ierosina opozīcija Saeimā, kas vēlas vēl kādu laiku paspīdēt uz skatuves pēc vēlēšanām. Tas, ka vairāk par vārdiem – vajadzētu gan tādu prezidentu, ko ievēlētu visa tauta, – netiek darīts, liecina, ka tā pa īstam neviens pie šī darba nevēlas ķerties. Savukārt tautas vairākuma griba liek politiķiem dīdīties ar šiem vārdiem. Lietuvā jau ir tautas vēlēts prezidents. Pirmais bija Rolands Pakss, kurš bija spiests atkāpties pēc impīčmenta. Šķiet, tikai tagad lietuviešu politiskā kultūra ir augusi, jo par pašreizējo prezidenti Daļu Grībauksaiti sūdzību nav. Mūsu vēlētājiem savukārt rādītāji, kas liek apšaubīt viņu politisko izaugsmi, ir Saeimā ievēlētais Arturs Kaimiņš, bet Eiroparlamentā – Iveta Grigule. Turklāt satrauc arī Aivara Lemberga popularitāte tautā. Pašlaik tie, kuri grib prezidentu ar visplašākajām pilnvarām, domā, ka tāds prezidents visu izdarīs – valsti sakārtos un visu nepieciešamo sagādās. Var gan būt gluži otrādi – paļauties uz vienu cilvēku ir ļoti liels risks. Pat tik ievērojams cilvēks kā Kārlis Ulmanis kļūdījās un pavēlēja nepretoties iebrucējiem. Iznākums mums labi zināms. Var gan uzlabot jau pašreizējo prezidenta ievēlēšanu, padarot šīs vēlēšanas caurredzamākas un atklātākas. Tad nākamo prezidenta kandidātu uzzinātu arī tauta un atliktu ievērot tās viedokli.
