Smiltenietis Mārcis Bārdiņš ierosina “Ziemeļlatvijai” pievērst uzmanību Jāņukalnam, precīzāk, tā taciņām un galvenajai ieejai. Jaunietis norāda, ka ir nepieciešami uzlabojumi. Skaidrojumu un atbildi meklējām pašvaldībā.
“Vai avīze varētu painteresēties par to, vai sakops Jāņukalna taciņas un galveno ceļu, jo tie ir ļoti nelīdzeni un bedraini. Ar velosipēdu pat nevar izbraukt,” laikrakstam raksta M. Bārdiņš.Jāņukalns ir viens no Smiltenes pakalniem, kura dabiskajā iedobē izveidota brīvdabas estrāde. Tajā vasaras sezonā joprojām notiek dažādi kultūras un izklaides pasākumi, ko apmeklē Smiltenes novada iedzīvotāji un viesi. Arī pārējos gadalaikos Jāņukalnu apmeklē cilvēki pastaigas un atpūtas nolūkos.Par “Ziemeļlatvijas” lasītāja ierosinājumu informējām Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas vadītāju Gintu Kukaini. Viņš komentē īsi: “Atsevišķas taciņas Jāņukalnā šogad nav plānots mainīt. Pašvaldībā šo teritoriju vēlas attīstīt kopumā. Šobrīd tiek plānota attīstības koncepcija, pēc tam jāizstrādā atbilstoši tehniskie projekti un jāveic būvniecības darbi.”Lūdzot komentāru paskaidrot sīkāk, G. Kukainis saka: “Ir jāapzinās darbi prioritārā secībā. Vispirms pilsētā jātiek galā ar lielajiem infrastruktūras projektiem un pēc tam pievērsīsimies projektiem, kas saistīti ar kultūras un izklaides vietām.”To, vai Jāņukalna attīstības koncepcija vismaz uz papīra varētu būt uzlikta, ja ne šogad, tad 2013. gadā, Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas vadītās nemācēja teikt.Kamēr pašvaldībai konkrētu ideju vēl nav, “Ziemeļlatvija” vaicāja iedzīvotājiem, kādu viņi redz Jāņukalnu šobrīd un nākotnē.Biedrības “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” valdes priekšsēdētāja Diāna Vītola ir pārliecināta, ka teritoriju ir nepieciešams uzlabot un modernizēt. “Domē ir tik daudz speciālistu, kas, cerams, pieņems labāko lēmumu, lai kāda sabiedrības daļa nejustos diskriminēta. Vajadzētu rīkot sabiedrisko apspriešanu,” domā D. Vītola.Viņa uzskata, ka, izstrādājot Jāņukalna attīstības koncepciju, noteikti jāņem vērā vides pieejamība. Piemēram, lai vide būtu pieejama gan māmiņām ar bērnu ratiņiem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. “Lai būtu atbilstoši platumi un slīpumi, kā to šobrīd nosaka likums. Jādomā arī par teritorijas vizuālo skatu, lai nav bedres vai izskalojumi, kas ir novēršami ikdienā,” saka biedrības valdes priekšsēdētāja. Viņa piebilst, ka nākotnē noteikti vajadzētu domāt par ģērbtuvēm pašdarbniekiem. Šobrīd tās aiz skatuves ir šauras, nepiemērotas, tādēļ nereti pašdarbniekiem starp priekšnesumiem nākas pārģērbties aiz skatuves vai autobusā. “Tas nevajadzīgi traucē apmeklētājiem baudīt pasākumu,” viņa piebilst.Grupas “Ceļojums” solists Jānis Krūmiņš piekrīt domes viedoklim, ka Jāņukalnam ir nepieciešama kopēja attīstības koncepcija. “Tajā skaitā celiņu atjaunošanu, skatuves uzlabošanu, padomājot arī par muzikantiem, lai ērtāk būtu uzstāties uz skatuves, respektīvi, nebūtu jāstāv uz pakāpieniem. Tad vēl prasītos aizmugurē tā saucamā backstage istaba, lai nebūtu visu laiku teltis jābūvē. Ērtāk un labāk, siltāk,” no muzikantu viedokļa vērtē J. Krūmiņš.Savukārt pensionāru Jāni Mūrnieku estrādes kvalitāte apmierina. Uzmanība jāpievērš nokaltušajiem kokiem. “Pirms pieciem gadiem kāds paziņa man jautāja, lai pasaku, ar ko atšķiras Smiltene no Ventspils. Ventspils esot ziedu galvaspilsēta, bet Smiltene – nokaltušu koku. Vēl jādomā par gājēju celiņiem. Esošo asfaltbetona segumu vajadzētu uzlauzt un vietā likt bruģi, kāds patlaban ir rekonstruētajās ietvēs,” teic J. Mūrnieks. Toties, viņaprāt, vērtīgākais un nepieciešamākais būtu teritoriju aprīkot ar apgaismojumu. “Vakaros, kad beidzas izrādes vai koncerti, ir satumsis, taču neviens celiņš nav apgaismots. Par to ir jādomā,” saka smiltenietis.
