Vidzemes plānošanas reģions pērn aizsāka jaunu tradīciju – meklēt aktīvus, radošus un uzņēmīgus vidzemniekus un veidot par viņiem Vidzemes veiksmes stāstus. Šā gada Dārza svētki notika pie Atpiļu upurozola Trikātas pagastā Riharda Circeņa saimniecībā.
“Vidzemes veiksmes stāsti strauji aug. Šogad to ir 37. Nākamgad, cerams, būs vēl vairāk. Baudiet sava darba augļus un veiciniet Vidzemes atpazīstamību,” svētkus atklājot aicina Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hārdijs Vents.
Mūža darbu būs paveicisIdeja apzināt veiksmīgākos Vidzemes uzņēmējus, viņu dzimtās puses biznesa izaugsmes veiksmes stāstus, glabāt Vidzemes vērtības un tradīcijas radās pērn, un tad arī notika pirmie svētki. Šogad ir atrasti jauni stāsti, par ko vērts paust plašākai sabiedrībai.Svētki notika vietā, kas, pateicoties ekonomikas zinātņu doktora Riharda Circeņa pūlēm un uzņēmībai, pēdējos gados ir būtiski mainījusies. “Savā īpašumā viņš lieliski pratis nodalīt tos ošus, kas papildina maka saturu, no tiem ošiem, kas pilda viņa sirdi. Pareizāk gan būtu sacīt – tos ozolus un dabas svētvietas, kuras viņam joprojām ir nozīmīgas un par kurām viņš šodien rūpējas,” saimnieku raksturo Vidzemes plānošanas reģiona Informācijas centra vadītāja Ina Miķelsone.Atpiļu upurozols ir vairāk nekā 400 gadu vecs ar apkārtmēru 8,15 metri. Sētā līdzās ozolam izveidotas vairākas svētvietas – Laika vīrs, Trikātas 800. dzimšanas dienai par godu iestādītā 800 bērzu birzs. Ir sakārtota akmeņu krāvuma vieta, upurakmens, kulta dīķis un citas vietas, kas daiļo šo apkārtni. Vidzemei ir paveicies, ka pirms 12 gadiem Circeņu ģimene pārcēlās no Rīgas uz dzīvi laukos un te sāka saimniekot.Viņš pirmais saņēma Vidzemes veiksmes stāsta simbolus. “Domāju, ka šī svētvieta ir nozīmīga ne tikai mums – trikātiešiem, bet kā senās Tālavas centrs visai Vidzemei. Vecie trikātieši zina, ka Atpiļu ozola atrašanās vietu varēja raksturot vienā vārdā – izgāztuve ar aizaugušu zemi. Valenu dzimta te dzīvoja no 1684. gada līdz laikam, kad to 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju. Mantojot vairākas vecsaimniecības, uzskatu par svētu pienākumu arī šo vietu pacelt un nolikt saulītē. Vēl atlicis Dievaiņa akmens un citu objektu sakārtošana. Savu mūža darbu jau cienījamos gados būšu paveicis,” smaida R. Circenis.Pasākumu kuplināja dziesminieks Intars Zommers no Madonas.
Visi jaunumi ir cikliskiJautāts par saimnieciskajiem jaunumiem savā saimniecībā, R. Circenis atbild, ka zemniekam visi jaunumi ir cikliski un atkārtojas katru gadu. Kā jauns gadalaiks, tā jaunumi. “Šis gads ir ciešams. Protams, tas nav tik sekmīgs kā pagājušais, bet ir aizpagājušā gada līmenī. Joprojām rūpējos par graudiem, rapsi un mežu. Pagājušajā nedēļā apsējām 250 hektārus ar ziemas rapsi. Vasaras rapsis ir apmēram 50 hektāru,” stāsta lauksaimnieks. Par ziemas rapsi lauksaimnieku vidū, saistībā ar jaunajiem noteikumiem, ir lielas diskusijas, taču R. Circenis uzskata, ka starta laikā izvēlētā auga aizsargķīmija rada kaitējumu kukaiņiem, arī bitēm. Ziemas rapsis zināmā mērā mūsu laikapstākļos ir riska kultūra. Pagājusī ziema rapsim bija izcila – ievāktas 3,5 tonnas tīrā rapša no hektāra. Ziemeļvidzemei tā ir izcila raža.No bijušā Valkas rajona teritorijas Vidzemes veiksmes stāstos iekļauti seši cilvēki vai notikumi. Par viņiem – laikraksta nākamajā numurā.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
