No 829 Kārķu pagasta iedzīvotājiem Ilze Lūse ir vienīgā, kura dzimusi 18. novembrī un svin šūpļa svētkus kopā ar Latviju.
No 829 Kārķu pagasta iedzīvotājiem Ilze Lūse ir vienīgā, kura dzimusi 18. novembrī un svin šūpļa svētkus kopā ar Latviju.
Jāpiebilst, ka pagastā ir arī otra iedzīvotāja — Inta Ampermane —, kura dzimusi 18. novembrī, taču viņai pasē kā dzimšanas datums ierakstīts 19. novembris. Pirms 62 gadiem, kad Inta nāca pasaulē, Latvija bija zaudējusi neatkarību. Viņas vecāki baidījās par meitas nākotni un tālredzīgi domāja, lai bērnam dzīvē nerastos sarežģījumi ar jubilejas svinēšanu.
“Lūsu” māju pagalma celiņi rūpīgi nogrābti, virtuvē pie mūrīša žāvējas āboli, istabā dip Ilzes divgadīgā dēla Laura solīši. Tas viss kopā mājās rada patīkamu noskaņu.
Vakar “Lūsu” māju saimniece Ilze jubilejas kūkā aizdedza 40 svecīšu. “Par to, ka esmu dzimusi Latvijai īpašā dienā, uzzināju tikai tad, kad pienāca Atmoda. Manā bērnībā neviens nerunāja par 18. novembri kā par Latvijas proklamēšanas dienu, tad tika svinēts 7. novembris,” atzīst Ilze.
Svētku mielasta sarūpēšana Ilzei nesagādā grūtības, jo viņas specialitāte ir pavāre – konditore. Pēc Jāņmuižas arodskolas absolvēšanas viņa deviņus gadus nostrādāja konditorejas cehā Valkā, pēc tam Kārķu skolā par pavāri. Tagad Ilze sākusi darbu SIA “Almia” par šuvēju, bet pavāres iemaņas lieti noder ikdienā. Ilze ar dēlu dzīvo Vēveros. Šajā vietā nav veikala. Pārtiku viņa pārsvarā pērk autoveikalā, kas Vēveros iegriežas reizi nedēļā. Tas nozīmē, ka produkti jānopērk visai nedēļai. “Nav jau tik traki. Ja arī kaut kā brīžiem mājās nav, izdomāju, kā vienu produktu aizstāt ar citu,” teic Ilze. Viņa prot būt taupīga un saimnieciska.
Vēveros, ceļa “Ziemeļu stīga” malā, Ilze dzīvo piekto gadu. “No sākuma likās, ka visa māja dreb, kad garām brauca smagās mašīnas, taču kopš šīs vasaras, kad noasfaltēts ceļš, māja vairs tā nedreb. Dēlam ceļa asfaltēšanas laiks bija ļoti interesants. Viņš skrēja no viena loga pie otra, lai vērotu ceļa remontu,” atceras Ilze.
“Lūsu” mājas nezinātājam viegli atrast pēc ceļmalas bērza, kurš ir īpašs, jo tā lapas rudenī ir koši dzeltenas un nenobirst līdz sniegam. Dārzā pirmo ražu sniedz Ilzes stādītās ābelītes, kuras viņa pārveda no dzimtas mājām “Šelupēm”. Ābeles un Ilze Vēveros ir iesakņojušās.
