Sestdien Valkas kultūras nams vērienīgi nosvinēja 80. dzimšanas dienu. Šiem svētkiem bija rūpīgi gatavojušies visi kolektīvi un administrācija, varbūt tieši tāpēc šis pasākums patiešām bija izdevies mīļš un tīkams.
Sestdien Valkas kultūras nams vērienīgi nosvinēja 80. dzimšanas dienu. Šiem svētkiem bija rūpīgi gatavojušies visi kolektīvi un administrācija, varbūt tieši tāpēc šis pasākums patiešām bija izdevies mīļš un tīkams.
Jau vestibilā Valkas muzejs savu iespēju robežās bija sagatavojis ekspozīciju par nama vēsturi un tur strādājošajiem mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem vairāku gadu desmitu garumā. “Šo māju un tās auru ilgtermiņā ir veidojuši daudzi cilvēki un to veido arī pašlaik,” sacīja vakara vadītājs Valts Miltovičs. Viņš uzskata, ka mūzika, notis, skaņas, ritms un vibrācijas spēj padarīt daudz.
Koncertu iesāka četras jaunas, turklāt daiļas saksofonistes. Viņu izveidotais kvartets “n[ex]t” pašlaik valstī ir ļoti modīgs, tāpēc pieprasīts. Meitenes tikai iepriekšējā vakarā ieradās no koncerta Stokholmā.
Saieta dalībnieki iepazinās ar nama vēsturi. Lielisku ēnu teātri koncerta sadaļu ievados bija sagatavojusi režisore Ruta Madarāja-Veisa. Bijusī valcēniešu daktere Inta Auziņa sacīja, ka jebkādā gadījumā pasākumi šajā kultūras namā ir patiesāki un sirsnīgāki nekā lielākajos Vidzemes kultūras centros.
Saeimas deputāts Vents Armands Krauklis priecājas par kultūras nama ārpuses uzfrišināšanu. Ir paveikts nozīmīgs darbs, taču vēl nepietiekams. Ja kultūras namu var salīdzināt ar 80 gadus vecu sabiedrisku dāmu, tad viņai nepieciešama nopietna plastiska operācija. Domājams, ka valsts investīciju programmā izdosies iekļaut 180 tūkstošus latu nama turpmākai sakārtošanai.
“Man bija liels prieks par to, ka ar kultūras namu saistītiem cilvēkiem bija lieli svētki un viņi tos noteikti bija pelnījuši. Svētku uzbūve bija ļoti veiksmīga, jo katrs kolektīvs tika apsveikts, turklāt izdomājot visnotaļ interesantas un mīļas nominācijas. Varbūt koncerts bija ļoti garš un ne visiem zālē viegli izturams, taču jāsaprot, ka tik vērienīgos pasākumos no tā nevar izvairīties. Tiesa, ja es rīkotu šo pasākumu, noteikti būtu pieminējis arī kapelu “Bumerangs” un tautas studiju fotogrupu “Reflex” kā ļoti būtisku kultūras nama vēstures daļu. Viņi Valkas vārdu ilgstoši ir nesuši tālu pasaulē. Abi šie kolektīvi, lai arī ar mazāku sparu, joprojām darbojas un domāju, ka labprāt būtu piedalījušies. Tā man šķiet vienīgā darvas karotīte visā medus mucā. Es arī saprotu, ka, rīkojot lielus pasākumus, kaut kas piemirstas, taču iekšējā sajūta man bija nedaudz sērīga. Protams, tas ir subjektīvi,” piebilst V. A. Krauklis, kurš savulaik ir ļoti daudz darījis pilsētas kultūras dzīves aktivizēšanai un dara to joprojām. Viņam svētku brīdī negribējies to pieminēt, lai, iespējams, kādam nesabojātu labo kopnoskaņojumu.
Jautāts, kāpēc izvēle par Ministru prezidenta Atzinības raksta piešķiršanu krita Aleksandram Gruntmanim par kultūras attīstības veicināšanu Valkā, V. A. Krauklis atbild, ka viņa pārliecība allaž bijusi tāda, ka jāprot pateikt paldies cilvēkam, kas to ir pelnījis. Bieži vien ir tā, ka visus laurus saņem pirmās personas, jo tās allaž visiem ir acu priekšā. Tos, kuri dara neredzamo un dažkārt arī nepatīkamāko darbu, neievēro. Viņu darbi ātri aizmirstas. “Protams, Aleksandrs nav vienkārša personība. Gadās, ka viņš ir pat ļoti kaitinošs un ne visiem par viņu paliek labs iespaids, taču savu darbu viņš dara fanātiski, turklāt spēj apvienot daudzus amatus – būt par gaismotāju, veikt dažādas praktiskas remontlietas un risināt vieskolektīvu tehniskās problēmas. Tas ir noticis vairāku gadu desmitu garumā, un viņš šo valsts apbalvojumu noteikti ir pelnījis. Man bija prieks viņu tam ieteikt,” vērtē Saeimas deputāts.
Pēc oficiālā koncerta viss turpinājās dažādās nama telpās, kur īpašas izstādes un koncertprogrammas bija sagatavojuši daudzi kolektīvi. Grūti jau kādu izcelt, taču deju veterānam Albertam Smilgam ar partneri Līgu Elstenu aplaudēja visi. Skatītāji nekādi negribēja šķirties no popmūzikas grupām “Balta lapa” un “Campari” un tā joprojām. Nu patiešām bija jauki.
