Sociālajos tīklos pirms 8. marta, Starptautiskās sieviešu dienas, klejo jociņš: “Izturies pret otru tā, kā gribi, lai izturas pret tevi. Tātad – nopērciet saviem vīriešiem ziedus!” Joks ir labs, tomēr daudzi paši saprot, kas jādara sieviešu svētkos. Nudien ir aizkustinoši 8. martā redzēt izteiktu vīriešu pārvietošanos ziedu veikalu tuvumā ar puķēm rokās. Pat tad, ja saprotam, ka savas ģimenes sieviešu un darba kolēģu apsveikšanu savā ziņā uzspiež datums kalendārā, saņemt no vīriešiem uzmanību un ziedus ir patīkams mirklis, kas iekrāso ikdienu. Turklāt 8. marts ir viens no pavasara priekšvēstnešiem, jo šī diena uzplaukst tulpēs, narcisēs, gerberās, hiacintēs un citās puķēs, kādas nu vien vīrieši veikalos nolūko. Ja vēl uzspīd saule un jūtama pavasara tuvošanās, tad tiek saņemts pavisam labs emociju lādiņš pozitīvam noskaņojumam. Šogad Sieviešu diena gan iekrīt sestdienā, un tad nu vismaz darba kolektīvos vīriešiem jāspriež, vai sveikt savas kolēģes dienu iepriekš vai izlikties nemanām, kādi svētki gaidāmi šajās brīvdienās. Taču neatkarīgi no tā, vai 8. marts ir darba diena vai brīvdiena, šie svētki mūsdienās jau sen zaudējuši sākotnējo ideju par sieviešu solidaritāti cīņā par savām tiesībām un ir vienkārši diena, kad vairāk nekā citreiz atceramies, ka mēs esam sievietes un mums apkārt ir vīrieši. Un, lai ko sievietes darītu vai teiktu, domāju, ka vairākums vēlas sev blakus stipru un mīlošu vīrieti, kura aizvēnī justies pasargātai no apkārtējās pasaules. Ir dabiski, ja vīrietis rūpējas un gādā par sievieti, nevis otrādi. Tādēļ ziedus saviem vīriešiem sievietēm pirkt tomēr nevajadzētu, drīzāk – novērtēt par to labo, ko viņi sniedz, jo 8. marts faktiski ir svētki abām pusēm.
