Tas ir laiks, kad kristieši atceras, kā Dieva Dēls uzņēma krustu par visu cilvēku grēkiem, nomira un trešajā dienā augšāmcēlās.
Tas ir laiks, kad kristieši atceras, kā Dieva Dēls uzņēma krustu par visu cilvēku grēkiem, nomira un trešajā dienā augšāmcēlās.
Tautas reliģiozitātē katru pavasari svinētās Lieldienas saistās gandrīz ar visu iespējamo — ar zaķiem, olām, pūpoliem, ilgi gaidīto pavasari un varbūt ar kādiem īpašiem rituāliem dabā, mājās un baznīcā. Nav vienkārši ar šiem it kā pašsaprotamajiem, taču saturā tik izplūdušajiem svētkiem, kas ietver sevī tik daudz tradīciju, priekšstatu sistēmu, pat nesavienojamu un neskaidru lietu.
Ikviena sirds savā būtībā ir reliģioza, jo tā tic, cer, sapņo un var mīlēt. Ikvienas sirds dziļumos uz dzīvi tiek liktas kādas ilgas un cerības, lai gan mūsu stresainā un aizvien vairāk noslogotā ikdiena par katru cenu vēlas uzspiest nožēlojami bezcerīgu dzīves modeli.
Tieši dabas procesi mums liecina par kaut ko lielāku un dziļāku, kas ir visa pamatā. Kaut kas cilvēkiem dod iemeslu un jēgu priekam par pavasari un visu skaisto. Tas nav tikai dzīves pieredzes un uzkrāto zināšanu dēļ, bet Kristus notikums. Lieldienas daudziem saistās ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Cilvēkam bez reliģiskām vērtībām varētu rasties jautājums, kāpēc gan Bībelē rakstītais ir tik ļoti svarīgs. Tāpēc, ka Bībele satur liecību par Dieva Vārdu — par Kristu kā vēsturisku un visu pasauli satricinošu notikumu un kā īstenību, ko varam paši piedzīvot, ja vien gribam. Bībele mums stāsta, ka esam tikai cilvēki un mums katram ir savas robežas. Lieldienās uzvar Kristus mīlestība. Baznīca līksmo par Kristus augšāmcelšanos. Jēzus pasaulē ir nācis cilvēka dzīvības dēļ. Šajā laikā jāmēģina saprast, ka Kristus ir nācis, cietis un augšāmcēlies mūsu — labu, sliktu, ar tikumiem un netikumiem apveltītu cilvēku — dēļ. Lieldienu lielā vēsts ir tā, ka Kristus vairs nav kapā.
Lieldienas ir arī pavasara saulgrieži, ko svin par godu šā gadalaika un saules atnākšanai un kuros ar rituālām darbībām cilvēki mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Folkloristi apgalvo, ka latviskās tradīcijas ir senākas, tomēr laika gaitā tajās ir ienākusi Klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena. Tur nav pretrunu.
