Smiltenē drīz uz brīdi atgriezīsies 1944. gada septembris, kad pilsētai tuvojās Otrā pasaules kara frontes līnija. Ielās būs redzami bēgļu pajūgi un velosipēdisti. Cilvēki pirms došanās svešumā vēl uz brīdi piestās pie luterāņu baznīcas, lai noklausītos aizlūgumu un pēdējo reizi piespiestu plaukstu savas Smiltenes zemei.
Smiltenes centrā, baznīcas dārzā, juku jukām būs bēgļi, latviešu leģionāri, vācu karavīri un palicēji. Skanēs leģionāru dziesmas. Saimnieces cienās aizbraucējus ar zupu no lielā katla. Piepulcēties varēs ikviens smiltenietis un pilsētas viesis.Tā būs koncertizrāde “Dievs, Tava zeme deg!” ar moto “Neaizbrauksim! Paliksim! Nesadegsim!”, sagaidot Latvijas simtgadi. Uzveduma idejas autors ir režisors un rakstnieks Māris Druva, producente – Pārsla Jansone, Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja. Ieceri šādam dažviet Latvijā jau izrādītam līdzīgam uzvedumam Māris Druva radis pēc sarunām ar kantātes “Dievs, Tava zeme deg!” dzejas autoru Andreju Eglīti. Abi iepazinās dzejnieka dzīves pēdējos gados, kad Andrejs Eglītis pēc 53 svešumā pavadītiem gadiem atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.Koncertizrāde “Dievs, Tava zeme deg!” notiks 18. oktobrī pulksten 15 Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas dārzā un baznīcā. Vispirms lejā pa Dārza ielu virzīsies bēgļu pajūgi, apstājoties baznīcas dārzā, kur skanēs atvadu dziesmas un vārdi Latvijai. Pēc tam baznīcā notiks aizlūgumi, koncerts un Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātes “Dievs, Tava zeme deg!” fragmenti Smiltenes jauktā kora “Vidzemīte” izpildījumā. Piedalīsies Smiltenes luterāņu draudzes mācītājs Reinis Kulbergs, Smiltenes novada amatiermākslas kolektīvi – Smiltenes jauniešu koris “Lido”, jauktais koris “Vidzemīte”, Smiltenes Tautas teātris, Grundzāles un Blomes amatierteātri, Smiltenes pūtēju orķestris un Smiltenes novada skolu pārstāvji. Lauku mājas saimnieces lomā iejutīsies aktrise Irina Tomsone, čigānietes tēlā – aktrise Karina Lučiņina, mākslinieka lomā – dziedātājs un mūziķis Andris Ērglis. Vācu karavīru un leģionāru lomās būs Jelgavas vēstures kluba “Latviešu karavīrs” dalībnieki. Skatītāji tiek aicināti ierasties uz koncertizrādi tērpos, kas līdzinās 1944. gadā nēsātajam apģērbam.
Četri ģeniāli vārdiKoncertizrāde ir veltījums komponistes Lūcijas Garūtas un dzejnieka Andreja Eglīša radītajai kantātei “Dievs, Tava zeme deg!”, kuras pirmatskaņojums notika 1944. gada15. martā Rīgā, Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, tuvojošās frontes kanonādes pavadījumā. “Dievs, Tava zeme deg! – tie ir ģeniāli vārdi visos laikos, taču šo vārdu akcents mainās,” secina koncertizrādes režisors Māris Druva. “2006. un 2007. gadā, kad veidojām šo izrādi, mums visas domas bija par to, ka cilvēki lielā skaitā brauc projām uz Īriju. Kad sākām veidot šo izrādi Smiltenei, nevienam pat prātā nevarēja ienākt, ka tagad aktuāls būs bēgļu jautājums, un šī izrāde mums ir tieši par bēgļiem. Izrādes moto “Neaizbrauksim! Paliksim! Nesadegsim!” šobrīd nozīmē izturību. Pirmkārt, mums, latviešiem, jāpaliek savā zemē, citādi notiks traģēdija. Otrkārt, jāiztur tagadējais spiediens, no tā nesadegot,” aicina M. Druva.Pirms 71 gada, 1944. gada septembrī, smiltenieši pameta savu pilsētu, jo vācu karaspēks atkāpās un tuvojās Sarkanā armija. Kaut arī ielu cīņas šeit nenotika, mazpilsētas postījumi bija pamatīgi. Daudzas ēkas sabombardēja Sarkanās armijas aviācija. Jau pirms tam cilvēki bēga no tuvojošās frontes un Sarkanās armijas. Ceļi tajās dienās bija pilni ar bēgļiem.Jura Zušmaņa grāmatā “Smiltene. Laiki un Likteņi” smiltenietis Kārlis Sīmanis (1883. – 1949.) to dienu notikumus atceras šādi: “Piektdien, 22. septembrī, visi lasījās no pilsētas laukā, bet lielākā daļa jau agrāk bija aizbraukuši gan ar vilcienu, gan zirgiem un vācu automašīnām. Visi centās vienā un tanī pat virzienā – aiz Valmieras, aiz Cēsīm, uz Rīgas pusi. Apjautājoties pie komandanta par stāvokli un kas būtu darāms, pēdējais atbildēja, ka evakuācija nekāda nenotiks, jo vietas, kur bēgt, nav, viss jau ir pilns. Tātad tālāka braukšana ir pilnīgi lieka, vēl lielāku moku un ciešanu uzņemšanās.”Pēc 71 gada Latvija ir nonākusi citās krustcelēs. Eiropa saskaras ar lielāko bēgļu vilni kopš Otrā pasaules kara, un Latvija drīzumā varētu kļūt par mājvietu vairāk nekā 700 patvēruma meklētājiem, kuri bēg no kara un vajāšanas savās valstīs, galvenokārt Sīrijā. Kā tas ietekmēs Latviju? Māris Druva uzskata, ka atbildes uz šo jautājumu šobrīd nav nevienam, arī augsta ranga politiķiem, taču šī koncertizrāde mudinās par to aizdomāties.
Skatītājs būs līdzdalībnieksUzveduma producente Pārsla Jansone skaidro, ka tā nebūs standarta izrāde, kurā publika vēro mākslinieku sniegumu. “Šajā gadījumā skatītājs būs līdzdalībnieks, saplūstot ar izrādē iesaistītajiem aktieriem un māksliniekiem. Pasākuma sāls ir saspēlē,” uzsver P. Jansone.Darbs pie iestudējuma notiek jau kopš gada sākuma. M. Druva cer, ka beidzot tieši Smiltenē īstenosies viņa sapnis izveidot koncertizrādi “Dievs, Tava zeme deg!” ar vērienu, – tā kā viņš to gribējis ilgus gadus. Smiltene par norises vietu izrādei ir izvēlēta, pateicoties režisora sarunām ar Smiltenes luterāņu draudzes ērģelnieci Ingu Rāceni un arī tāpēc, ka tieši oktobrī Smiltenes luterāņu dievnamam būs jubileja.M. Druva arī atzīst, ka Smiltene viņam daudz nozīmē personīgi. 1973. gadā viņš kā Rīgas kinostudijas apgaismotājs līdzdarbojās filmas “Pūt, vējiņi!” uzņemšanā Ielīcās, filmas uzņemšanas laikā dzīvoja Smiltenē un ieguva jaunus paziņas.Fotografējoties šai intervijai, M. Druva apzināti paņem rokā tikko klajā nākušu dubultdisku, kas ierakstīts Latvijas Radio – “8 pasakas par Mihailu Barišņikovu” ar Raimonda Paula mūziku (aktrises Karinas Lučiņinas monoizrādi). Ieraksta autors un režisors ir M. Druva. “Jau kopš 2003. gada sasaistu kopā divus bēgļus, divus ģeniālus cilvēkus – Andreju Eglīti un Mihailu Barišņikovu (pasaulslavenais baleta mākslinieks dzimis Rīgā – redakcijas piezīme). 2003. gadā uzdāvināju Andrejam Eglītim savu grāmatu “Vai Barišņikovs?” un runājām par Barišņikovu, jo arī viņš ir bēglis, kaut cita veida, un arī aizbēga no Padomju Savienības 1974. gadā viesizrāžu laikā Kanādā Ļeņingradas Kirova vārdā nosauktā Operas un baleta teātra solists Barišņikovs izlēma palikt Kanādā, vēlāk pārcēlās uz ASV – redakcijas piezīme),” stāsta M. Druva.Disks tiks prezentēts 3. oktobrī pulksten 14 Rīgā, Anglikāņu baznīcā, un M. Druva ielūdz uz šo pasākumu interesentus arī no mūsu novadiem.
